Faktomāts ⟩ Repšes apgalvojumam, ka Latvijā ir vājākā pretgaisa aizsardzības sistēma Eiropā, nav pamata

Ierakstā Einārs Repše aicina Aizsardzības ministriju atvērt ziedojumu kontu, lai Latvija varētu iegādāties modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas. 

"Nedomāju, ka ir iespējams veikt jēgpilnu salīdzinājumu starp labāko un sliktāko gaisa aizsardzības sistēmu Eiropā," portālam TVNET skaidro Igaunijā bāzētā Starptautiskā aizsardzības un drošības centra pētnieks Antonijs Lorenss. Viņš norāda, ka pretgaisa aizsardzības spējas ir jāskata kontekstā ar kopējām aizsardzības spējām, proti, cik liels uzsvars militārajā sektorā ir tieši uz pretgaisa aizsardzības struktūrām, valsts izmēra, militārā budžeta, kopējā ekonomiskā stāvokļa un daudziem citiem aspektiem.

Turklāt, jāņem vērā, ka valstis pilnībā neatklāj savas aizsardzības spējas, tādējādi arī objektīvu iemeslu dēļ, nav iespējams veikt šādus salīdzinājumus starp valstīm. 

Saskaņā ar nesenāko Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta novērtējuma "Military balance" teorētiski Latvijai un Portugālei ir aptuveni līdzvērtīgas pretgaisa aizsardzības spējas - viens gaisa bataljons, kura aprīkojumā ir zeme-gaiss raķešu sistēmas, uzsver pētnieks.

Vienlaikus, Lorenss bilst, ka nevar veikt salīdzinājumus starp valstīm, nezinot detaļas, kādas pretgaisa aizsardzības spējas tai ir nepieciešamas. 

Raugoties Baltijas kontekstā, Latvijas un Igaunijas pretgaisa aizsardzības spējas ir aptuveni līdzīgas, kamēr vadībā izvirzās Lietuva. Par to liecina fakts, ka Lietuva ir pirmā Baltijas valsts, kura 2019.gadā iegādājās NASAMS III vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas. Lorenss norāda, ka Baltijā Lietuva izvirzījusies vadībā ar pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, taču kopskatā valstu spējas ir salīdzinoši līdzīgas. 

2020.gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā norādīts, ka "saglabājot esošo aizsardzības finansējuma līmeni iespējams attīstīt tikai visnepieciešamākās spējas, tādēļ tādu spēju kā vidējās darbības pretgaisa aizsardzība, aktīva jūras akvatorijas aizsardzība un tālās darbības netiešās uguns atbalsts attīstību būs iespējams uzsākt tikai ilgtermiņā." 

"Pretgaisa aizsardzība sastāv no trīs elementiem – radariem, kas rāda bildi, komandvadības un ieročiem jeb pārtvērējiem. Šobrīd Nacionālie bruņotie spēki nodrošina tikai tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzību ar “RBS-70” un “Stinger” ieroču sistēmām," skaidro Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Viņa gan piebilst, ka Baltijas gaisa telpas sargāšanu nodrošina arī NATO patrulēšanas misija, kura vajadzības gadījumā var kļūt par pretgaisa aizsardzības misiju. 

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks decembrī intervijā portālam TVNET norādīja, ka atbilstošu pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde ir viena no galvenajām prioritātēm ilgtermiņā, taču šobrīd tam pietrūkst atbilstošu finanšu līdzekļu. Lorenss izteicās, ka vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzību sistēmas ir ļoti dārgas un ne visas valstis tās var atļauties. Taču šādu sistēmu neesamība, ne obligāti liecina par pretgaisa aizsardzības spēju neesamību, norādīja pētnieks. 

Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, Latvijā valdība konceptuāli atbalstīja līdz 2025.gadam palielināt valsts aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP. Pirmajā lasījumā šādu lēmumu atbalstījusi arī Saeimas budžeta komisija.

Aizsardzības ministrija atzīst trūkumus pretgaisa aizsardzībā Latvijā, tāpēc viena no jomām, kur plānots ieguldīt piešķirto papildu  finansējumu, ir tieši pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei. 

Tajā pašā laikā Gnēze norāda, ka ieguldījumu Latvijas un Baltijas kopējā pretgaisa aizsardzības spēju uzlabošanā sniedz NATO alianse. Tāpat Latvijā labā līmenī notiek gaisa telpas novērošana. "Tā ir nozīmīga pretgaisa aizsardzības sastāvdaļa, jo nodrošina gaisa mērķu atklāšanu un identificēšanu," skaidro Gnēze. 

TVNET centās sazināties ar Repši, lai noskaidrotu, uz kādiem informācijas avotiem, viņš balstījis savu apgalvojumu, taču Repše aicinājumam neatsaucās.