Bezdarbs

Ar šo apgalvojumu Krievijas līderis ir "aizšāvis garām". ASV līdz ar pakāpenisku atgūšanos no pandēmijas radītajiem satricinājumiem bezdarba līmenis šā gada martā samazinājās līdz 3,6%, kas ir zemākais līmenis kopš 2020.gada februāra. Vienlaikus ar to ir bijis vērojams vidējā algu līmeņa pieaugums. 

Eiropas Savienībā bezdarba līmenis šā gada februārī bija 6,2%, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā janvārī. Par martu dati vēl nav apkopoti, bet varam aplūkot atsevišķu Eiropas valstu bezdarba rādītājus. Piemēram, Vācijā bezdarba līmenis gan februārī, gan martā bija 5%, Čehijā martā bezdarba līmenis bija 3,4% (par 0,1 procentpunktu mazāk nekā februārī), Bulgārijā martā tas bija 4,8% - arī par 0,1 procentpunktu mazāk nekā februārī, Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis martā nemainījās un bija 6,8%, bet Lietuvā tas martā samazinājās par 0,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar februāri - līdz 9,7%.

Par Lielbritāniju marta dati vēl nav pieejami, taču februārī bija vērojams bezdarba līmeņa samazinājums līdz tā zemākajam līmenim pēdējo divu gadu laikā - 3,9%. 

Nav noliedzams, ka sankcijas ir ietekmējušas vairāku uzņēmumu darbību un attiecīgi arī to darbiniekus, bet ne tādā apmērā, lai ietekmētu kopējo valstu bezdarba līmeni. 

Inflācija

Cenu kāpumu jeb inflāciju diezin vai kāds pēdējā laikā nav izjutis uz savas ādas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā patēriņa cenas šā gada martā salīdzinājumā ar 2021.gada martu pieaugušas par 11,5%. Eirozonā gada inflācija martā ir bijusi 7,5% pret pagājušā gada martu. Par Eiropas Savienības valstīm kopumā dati par martu vēl nav apkopoti, bet februārī gada inflācija bija 6,2%. Savukārt ASV martā patēriņa cenas kāpušas par 8,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu, bet Lielbritānijā - par 7%. Par to, ka cenas ir būtiski augušas, šaubu nav, taču vai to var saistīt tikai ar pret Krieviju pieņemtajām sankcijām? Nē.

Saskaņā gan ar Eiropas Centrālās bankas, gan ASV Federālo rezervju sistēmas politiku labos apstākļos inflācijai būtu jābūt apmēram 2% vai nedaudz mazākai, un plus mīnus ap šo līmeni tā arī grozījās, līdz pienāca 2020.gada pavasaris ar Covid-19 pandēmiju. Sākoties pandēmijai, 2020.gada pavasarī bija vērojams inflācijas samazinājums, bet, slimības izplatībai turpinoties un ražošanai daudzviet pasaulē bremzējoties, atsevišķos mēnešos bija reģistrēta pat deflācija.

Taču jau tolaik bija skaidrs, ka agri vai vēlu pasaule atgūsies, pieprasījums pēc daudz kā pieaugs un tas būs dzinulis cenu kāpumam. Kas arī notika. Tikai neviens īsti nebija gatavojies tam, ka atsevišķās jomās piedāvājums netiks līdzi pieprasījumam, kādu ļaunu joku izspēlēs vēl klimatiskie apstākļi, rezultātā visai pasaulei jau pērnā gada vasaras beigās atjēdzoties pie strauja energoresursu cenu kāpuma, kas attiecīgi ietekmēja arī inflācijas rādītājus. Un tad gaisā vēl pat nevirmoja runas par gaidāmu karu.

Protams, arī sankcijām ir zināma ietekme uz cenām. Piemēram, būvniecības izmaksas atsevišķās valstīs, tostarp Latvijā būtiski kāpj tāpēc, ka līdz šim noteikti izejmateriāli ir ievesti no Krievijas vai Baltkrievijas. Arī automašīnu cenām gaidāms kāpums, jo paies laiks, kamēr ražotāji pārorientēsies uz citiem tirgiem, no kuriem ievest noteiktus metālus un komponentes. Jāpiebilst, ka vairākās nozarēs sarežģījumus rada nevis sankcijas Krievijai vai Baltkrievijai, bet apturētās izejvielu un produktu piegādes tieši no karā cietušās Ukrainas. Ar nepieciešamību pārorientēt piegādes ceļus šobrīd cīnās daudzas nozares, taču neviena pagaidām nav ziņojusi par pilnīgi neiespējamu turpmāko darbību. Jā, būs nepieciešams laiks, lai mainītu piegādes ķēdes, jā, cenas varētu būt citas, bet ir iespējams pielāgoties.

Cenu kāpums nenoliedzami var ietekmēt dzīves līmeni, ja ienākumi ir zemi. Un, lai gan kāpj arī darba algas, tas notiek ne visos uzņēmumos un iestādēs, un arī tajos, kur notiek, ne visur to pieaugums tiek līdzi inflācijai. Jautājums ir par to, vai un cik efektīvus atbalsta pasākumus saviem iedzīvotājiem var piedāvāt un piedāvā katras valsts valdība. Vai pēdējo nedēļu laikā, kopš pret Krieviju ir pieņemtas sankcijas, mūsu kā eiropiešu dzīves līmenis ir būtiski vai vispār krities? Ja neņem vērā, ka mūsu tirgus no investīciju perspektīvas varētu tikt uzskatīts par riskantāku agresīvās kaimiņvalsts dēļ, kas varētu radīt kādus sarežģījumus nākotnē, tad nav. 

Noslēgumā jāatzīmē, ka rietumvalstu vadītāji ne reizi vien ir norādījuši, ka sankcijas pret Krieviju kaut ko maksās arī mums pašiem. Taču tā ir brīvības un dzīvību cena, ko ir vērts maksāt.