/nginx/o/2021/07/20/13929852t1h2a5d.jpg)
Urāns ir nepelnīti atstāts novārtā. Zondes viesojušās uz Marsa, pie Veneras, Saturna, Jupitera un Merkura. Pat Jupitera mēnešiem ir sava zonde. Tomēr ledus giganti Urāns un Neptūns joprojām ir vientuļi. Tiesa, drīz viss mainīsies.
Jaunā ziņojumā, kurā izvirzītas nākotnes prioritātes planētu zinātnē un astrobioloģijā, ASV Nacionālo akadēmiju eksperti izvirzījuši zondes nosūtīšanu uz Urānu kā vienu no galvenajām nākotnes prioritātēm kosmosa pētniecībā. Šādu ziņojumu Nacionālās akadēmijas pēc NASA pieprasījuma sagatavo reizi desmit gados.
“Komiteja zondes “Uranus Orbiter” un “Probe (UOP)” uzskata par augstāko prioritāti jaunajā misijā no 2023. līdz 2032. gadam,” rakstīts ziņojumā.
Šīs zondes vairākus gadus atradīsies Urāna orbītā un pētīs tā atmosfēru, sniedzot bezprecedenta informāciju par ledus gigantu un tā mēnešiem kopumā. Urāns ir viena no noslēpumainākajām planētām Saules sistēmā.
Nav šaubu, ka Urāns ir visai dīvains. Tā ir vienīgā planēta Saules sistēmā, kas ir sagāzusies uz sāniem. No planētas arī nemitīgi izplūst materiāls. Planētas gredzeni ir ļoti īpaši tāpat, kā tās magnētiskais lauks. Turklāt urāns izstaro noslēpumainus rentgenstarus.
Tas viss liecina, ka Urāns beidzot ir nopietni jāizpēta. Un ne tikai pašas planētas dēļ, bet arī tāpēc, ka šī planēta varētu palīdzēt labāk saprast Saules sistēmas evolūcijas vēsturi.
Ar ziņojumu pilnā apmērā iespējams iepazīties šeit.