/nginx/o/2022/02/08/14353704t1hb23a.jpg)
Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien kā apmelojumus noraidīja pārmetumus, ka viņa pārstāvētie sociāldemokrāti (SPD) ir bijusi pārāk pielaidīgi attiecībās ar Krieviju, kamēr Berlīne arvien skaļāk tiek kritizēta par smagā bruņojuma piegāžu bremzēšanu Ukrainai.
Politiskie pretinieki sagrozīti un apmelojoši attēlo SPD politiku attiecībās ar Krieviju kopš Otrā pasaules kara, Šolcs teicis intervijā Vācijas nedēļas žurnālam "Der Spiegel".
"Mani tas kaitina,"
atzinis Vācijas kanclers, piebilstot, ka SPD "ir cieši saistīta ar Rietumiem un transatlantisko aliansi".
Vācija ceturtdien paziņoja, ka ar partneriem Austrumeiropā panākta vienošanās "dažu tuvāko dienu laikā" Ukrainai piegādāt jaunu smagā bruņojuma partiju.
Sabiedrotie, piemēram, ASV, Lielbritānija, Čehija un Nīderlande, palielina savas piegādes Ukrainai, kamēr Vācija tiek kritizēta par atteikšanos tieši piegādāt smago bruņojumu ukraiņiem.
Liela daļa kritikas tiek veltīta Šolcam, kuram lielāku iesaisti bruņojuma piegādēs pieprasījuši pat valdības koalīcijas partneri zaļie un brīvie demokrāti (FDP).
Tomēr Vācijas valdība uzstāj, ka pēc gadu desmitiem ilguša hroniska finansējuma trūkuma Vācijas armijai nav iespēju nosūtīt Ukrainai visus tās prasītos ieročus.
Intervijā "Der Spiegel" Šolcs atkārtoti apliecinājis, ka Bundesvēra noliktavu iespējas piegādāt ieročus Ukrainai ir "lielā mērā izsmeltas".
"To, kas vēl ir pieejams, mēs noteikti piegādāsim," solījis kanclers, pieminot prettanku ieročus un artilērijas munīciju.
Kritiku pēdējā laikā izpelnījušies vairāki SPD līderi, jo īpaši bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kurš lobē Krievijas gāzi un ir cieši saistīts ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Savukārt Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers nesen apgalvoja, ka Ukraina esot noraidījusi viņa neseno piedāvājumu ierasties solidaritātes vizītē Kijivā.
Bijušais ārlietu ministrs no SPD Šteinmeiers gadiem ilgi ir aizstāvējis saspīlējuma mazināšanas politiku attiecībās ar Maskavu, koncentrējoties uz tirdzniecības saitēm.
Aprīļa sākumā gan viņš atzina savas kļūdas attiecībās ar Krieviju, sakot, ka "uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri".
