P, 26.09.2022.

Baltijas premjeri rosina katrā Baltijas valstī izvietot kaujas gatavībā esošu sabiedroto divīziju

TVNET/LETA
Baltijas premjeri rosina katrā Baltijas valstī izvietot kaujas gatavībā esošu sabiedroto divīziju
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Igaunijas Ministru prezidente Kaja Kallasa (no kreisās), Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un Lietuvas Ministru prezidente Ingrīda Šimonīte piedalās preses konferencē pēc tikšanās Ministru kabinetā.
Igaunijas Ministru prezidente Kaja Kallasa (no kreisās), Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un Lietuvas Ministru prezidente Ingrīda Šimonīte piedalās preses konferencē pēc tikšanās Ministru kabinetā. Foto: Paula Čurkste/LETA

Baltijas valstu premjeri rosina katrā Baltijas valstī izvietot pa vienai kaujas gatavībā esošas sabiedroto divīzijai.

Premjeri kopīgajā paziņojumā norādījuši, ka gaidāmajā NATO galotņu sanāksmē, kas notiks Madridē, centīšoties apstiprināt nākamo NATO stratēģisko koncepciju, kā arī ievērojami stiprināt NATO ilgtermiņa atturēšanas un aizsardzības risinājumus un NATO austrumu flangu.

Lai liegtu jebkādas agresijas iespējas, Baltijas valstīs ir nepieciešami mūsdienīgi pastāvīgās aizsardzības risinājumi. Tiem nepieciešama lielāka sauszemes, gaisa un jūrasspēku klātbūtne.

Lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus, teikts paziņojumā.

Katrā divīzijā būtu jāiekļauj kaujas gatavībā esoša sabiedroto brigāde ar nepieciešamajām atbalsta spējām, kas veidotas uz pastiprinātu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu bāzes.

Baltijas valsti arī apņēmušās turpināt palielināt savu valstu aizsardzības budžetus līdz vismaz 2,5% no IKP. Papildu finansējums veicinās ātrāku spēju palielināšanu viskritiskākajās jomās, tostarp kopīgiem Baltijas projektiem.

Baltijas valstis turpināšot sadarboties daudzkārtēju raķešu palaišanas iekārtu iepirkumos un izpētīšot pārējās iespējas, lai vēl labāk koordinētu pasākumus spēju veidošanas jomā.

Tāpat valstis izstrādāšot kopīgas procedūras, lai valstis viena otrai vai vairākām Baltijas valstīm pēc to lūguma varētu sniegt militāru un nemilitāru palīdzību.

Jau ziņots, ka Baltijas valstu premjeri piektdien tikās Rīgā.

Patlaban Baltijas valstīs ir izvietotas NATO kaujas grupas. Latvijā ir izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālā kaujas grupa, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no desmit valstīm - Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Tāpat Latvijā dislocēti ASV karavīri.

Foto: Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksme

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu