Partijas "Saskaņa" kongress: politiskais spēks atklāj vēlēšanu pirmos numurus un rezolūciju

"Saskaņas" vēlēšanu pirmie numuri būs Ločmele, Agešins, Zariņš un Morozovs

14.Saeimas vēlēšanās no partijas "Saskaņa" saraksta ar pirmajiem numuriem startēs Saeimas deputāti Regīna Ločmele, Valērijs Agešins, bijušais deputāts Ivars Zariņš un pašreizējais Rīgas domes deputāts Andris Morozovs, šodien žurnālistiem pēc partijas kongresa sacīja tās priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Paredzēts, ka Ločmele būs pirmā Rīgas vēlēšanu apgabalā, Agešins kā pirmais sarakstā Kurzemē, Zariņš Vidzemē un Morozovs Zemgalē. Partijā turpinās diskusijas par to, kurš būs līderis Latgalē, piebilda Urbanovičs.

Plānots, ka premjera kandidātu "Saskaņa" izvirzīs un visi kandidāti uz Saeimu taps zināmi līdz ar kandidātu saraksta iesniegšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Paredzēts, ka Ministru prezidenta amata kandidāts būs kāds no vēlēšanu apgabalu līderiem, skaidroja partijas vadītājs.

Kongresa debatēs izskanēja iespēja, ka premjera kandidāta statusam cita starpā varētu apspriest Zariņu. Urbanovičs piebilda, ka kolēģim ir ļoti labas izredzes šajā jautājumā. Tāpat partijas vadītājs kā labu pretendentu uz valdības vadītāja kandidāta statusu redz Agešinu un arī vairākus citus partijas biedrus.

"Saskaņas" priekšsēdētājs gan arī atzina, ka, ņemot vērā ārējos apstākļus, diez vai partija ieņems premjera amatu 2022.gadā.

Plānots, ka pats Urbanovičs kandidēs "Saskaņas" Rīgas saraksta pirmajā pieciniekā. Tāpat galvaspilsētas vēlēšanu apgabala sarakstā kandidēs Rīgas domes deputāte Anna Vladova.

Partijas domes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Nils Ušakovs žurnālistiem apliecināja, ka viņš nebūs "Saskaņas" premjera amata kandidāts.

"Saskaņas" kongresā šodien tika apstiprinātas rezolūcijas par risinājumiem valstī esošajām problēmām.

14.Saeimas vēlēšanas paredzētas oktobra pirmajā datumā.

"Saskaņa" iestājas par tautas vēlētu Valsts prezidentu un inflācijas kompensēšanu pensionāriem

Partija "Saskaņa" iestājas par tautas vēlētu Valsts prezidentu un inflācijas kompensēšanu pensionāriem, teikts šodien partijas kongresā apstiprinātajās rezolūcijas.

"Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins prezentēja rezolūciju, kura paredz atbalstu tautas vēlētam Valsts prezidentam, mažoritāru Saeimas vēlēšanu sistēmu, kas paredzētu deputātu ievēlēšanu no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem, kā arī pašvaldību priekšsēdētāju tiešu ievēlēšanu.

Deputāte Regīna Ločmele (S) savā uzstāšanās reizē norādīja, ka tāpat ir jāpiešķir tiesības nepilsoņiem vēlēt pašvaldības.

Parlamenta Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (S) pauda, ka "Saskaņu" neapmierina valdības piedāvātā pensiju indeksācijas formula. Tāpēc partija piedāvā pie vairāk nekā 5% inflācijas, jau šogad pensijām līdz 500 eiro veikt lielāku indeksāciju, piemērojot inflācijas koeficientu pārtikas, medikamentu un komunālo pakalpojumu sadārdzinājuma kompensēšanai.

"Saskaņa" arī aicina lielāku indeksāciju veikt pensionāriem ar lielu darba stāžu, kā arī pensijas līdz 500 eiro pārskatīt divreiz gadā, ja inflācija ir 5% vai lielāka.

Tāpat "Saskaņa" norāda, ka garantētais minimālais ienākums jāpiesaista minimālā preču un pakalpojumu patēriņa groza izmaksām, kā arī tas regulāri jāindeksē atbilstoši inflācijai. Partija arī aicina palielināt sociālos pabalstus visām nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām.

Politiskajā spēkā arī mudina atcelt pievienotās vērtības nodokli tām precēm, kurām cena pieaugusi vairāk par 21%, tāpat "Saskaņa" arī sola panākt nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam.

Partijas biedre Elizabete Krivcova (S) pauda, ka Latvijas skolās ir jāmāca latviešu valoda, tāpat ir jāmāca bilingvāli, dažādās valodās, kā arī ir jāmāca dzimtajā valodā. Politiķe arī pauda, ka ir jābūt iespējai mācīties arī krieviski, jo Latvijā tā nav agresijas, bet līdzcilvēku valoda.

Partija savās rezolūcijās norāda, ka ir jāattīsta moderna daudzvalodība Latvijas izglītībā visās mācību iestādēs. Mācību process ir jānodrošina latviešu valodā, vienlaicīgi plaši izmantojot gan Eiropas Savienības (ES), gan minoritāšu valodas.

Politiskais spēks iestājas par to, lai izglītības iestādes patstāvīgi varētu noteikt mācību valodu, vienlaikus saglabājot visu valsts valodas eksāmenu obligātu kārtošanu 9. un 12.klasē.

Kā galvenos uzdevumus "Saskaņa" min līdz šim nepieredzēta sociālā atbalsta sniegšanu vairākām iedzīvotāju grupām, kā arī darbinieku tiesību aizstāvību.

"Krīzes iemesls ir noziedzīgs karš, kuru Krievija (..) īsteno pret Ukrainu. Krīze mazināsies, tiklīdz beigsies karš. Mums ir jāsniedz visplašākais atbalsts Ukrainai, lai šis karš beigtos pēc iespējas ātrāk," uzsver partijas pārstāvji.

ES jautājumiem veltītajā rezolūcijā norādīts, ka ES līmenī jānosaka ne tikai vienotas minimālās algas princips, bet arī iedzīvotājiem garantētais minimālais ienākumu līmenis. Tāpat tādu krīžu risināšanai kā Krievijas karš Ukrainā ES ārlietu un drošības jautājumu komisāriem jābūt ar īpašām pilnvarām.

Nacionālo minoritāšu jomā nepieciešams ES vienots regulējums minoritāšu tiesībām, kā arī ar ES atbalstu jāuztur kvalitatīvi mediji minoritāšu valodās, uzskata partijā.

"Saskaņa" arī apstiprināja rezolūcijas jautājumos par atbalstu uzņēmējiem, pasākumiem enerģētiskās krīzes pārvarēšanai, situācijas uzlabošanai medicīnā, nepieciešamajām pārmaiņām izglītībā, nodokļu politiku un citiem jautājumiem.