Raidījums: RD ierēdņu dēļ par gadu aizkavējies Ģertrūdes ielas remonts

Tvnet/Nekā personīga/TV3
Raidījums: RD ierēdņu dēļ par gadu aizkavējies Ģertrūdes ielas remonts
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Kārtējais caurums Ģertrūdes ielas bruģī
Kārtējais caurums Ģertrūdes ielas bruģī Foto: Mārtiņš Otto, TVNET

Ģertrūdes ielas pārbūves darbiem bija jāsākas pirms gada un tagad pirmajiem ielas posmiem jau bija jābūt gataviem, bet viss nogājis greizi Rīgas domes (RD) ierēdņu dēļ, kā rezultātā remonts aizkavējies vēl par gadu, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā atgādina raidījums, pašreizējā RD koalīcija nāca pie varas ar vēstījumu, ka turpmāk pilsētu veidos, lai tā būtu ērta cilvēkiem. Ģertrūdes ielas pārbūve ir pirmais lielais pilotprojekts. Pilsētas vadība bija iecerējusi beidzot visu darīt pareizi – vispirms nomainīt pazemes komunikācijas un tikai tad atjaunot ielas segumu, sastādīt kokus, izvietot soliņus un velonovietnes. Tomēr viss iecerētais ir nogājis greizi – remonts ir ievilcies, iela ir izrakņāta un norobežota, bet darbi apstājušies. Savukārt veikalu un kafejnīcu īpašniekiem katra dīkstāves diena rada zaudējumus.

“Šobrīd RS Satiksmes departaments kopā ar inženierkomunikāciju turētājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir sācis darbu, lai izstrādātu projekta risinājumus un jau nākamgad Ģertrūdes ielu padarītu vizuāli pievilcīgāku, zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku!" tā 2020. gada 23.decembrī pauda Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Kā atgādina raidījums, plāns bija, ka 2021.gada sākumā ir gatavi projekti, vasarā caurules nomaina Rīgas siltums un Rīgas ūdens, bet pēc tam uzreiz departamenta izraudzīts būvnieks ielu nobruģē un labiekārto. Kolektīvi izstrādātajā ielas iekārtošanas projektā sazīmēja daudz koku, neērto bruģi vietām aizstāja ar līdzenākām granīta plāksnēm, ieplānoja no auto brīvu laukumu baznīcas priekšā. Pirmais trieciens šiem remontdarbiem bija Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes iebildumi – Ģertrūdes iela ir īpaša vēsturiska pērle, tās ainavu tik dramatiski mainīt nedrīkst! Raidījums vēsta, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde neļauj mainīt vēsturisko bruģi pret līdzenāku segumu, neļauj izlīdzināt bruģi baznīcas durvju priekšā, neļauj stādīt baznīcas tuvumā kokus un izvietot betona dobes, lai “mierinātu” satiksmi. Dusmīga par pārvaldes nepiekāpību un ilgo domāšanu ir arhitekte Helēna Gūtmane.

"Nav iespējams izveidot kvalitatīvu publisku ārtelpu baznīcas priekšā, vienkārši nav iespējams, tikai ar zīmēm, nemainot segumus pēc mūsu projekta un neizvietojot labiekārtojuma elementus, proti, augu konteinerus ar kokiem, diemžēl risinājums ir nepilnīgs, var teikt, ka praktiski nekas netiks mainīts, ja tiks īstenots tas risinājums, par kuriem, kurus mēs bijām spiesti parakstīt, tai skaitā arī es," tā SIA “Alps Ainavu darbnīca” partnere, ainavu arhitekte Gūtmane.

Raidījums ziņo, ka diskusijas, ko drīkst un ko ne vēsturiskajā centrā, projektu ievilka.

Seguma nomaiņas un labiekārtošanas projekts, ko RD Satiksmes departaments gaidīja pagājušajā vasarā, bija gatavs tikai šā gada janvārī. Aizkavējās arī siltumtrases un ūdensvada nomaiņa. Celtnieki ielu raka visu ziemu, bet februārī darbi noklusa. Patlaban labiekārtotas ielas vietā ir pamests būvlaukums. No tā cieš daudzās kafejnīcas un veikali. Namu apsaimniekotājs Mārtiņš Ķīsis, piemēram, ir nolīdzis advokātu, lai sarēķinātu zaudējumus un pieprasītu kompensāciju no pašvaldības.

Kā atgādina raidījums – RD Satiksmes departamentā Ģertrūdes ielas pārbūves procesa laikā nomainījās vadītājs. Pirms gada Reinbahu atstādināja aizdomās par fiktīvu nodarbināšanu un pašvaldības mantas izšķērdēšanu.

Viņa vietā stājās un projekta vadīšanu pārņēma Jānis Vaivods. Viņš skaidro, ka visiem kavējumiem ir objektīvi iemesli un ierēdņi nav vainīgi ieilgušā remonta neērtībās. Pie vainas esot sarežģītais projektu saskaņošanas process.

""Rīgas siltums" savus darbus uzsāka tikai 2021.gada vasarā, un 19.oktobrī ir izsniegta pēdējā rakšanas atļauja "Rīgas siltumam", savukārt "Rīgas ūdens" tikai oktobrī sāka darbus. Attiecīgi viņu procesi ievilkās par četriem mēnešiem, kas automātiski nozīmē arī mūsu procesu pārcelšanu uz šo būvsezonu. Iemesls kāpēc aizkavējās viņu būvdarbi, bija saistīts ar projektēšanas dokumentācijas izstrādi, kas Rīgā ir samērā sarežģīta, jo jāsaskaņo visas komunikāciju izbūves ar visiem komunikāciju turētājiem, aizsargjoslas un viss no tās izrietošais," apgalvoja RD Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Vaivods.

"Nekā personīga" zināms, ka patiesībā projektēšana ievilkusies, jo RD Satiksmes departaments nav noteicis atbildīgo par lietus kanalizāciju. Vienošanās par to prasījusi divus mēnešus.

Komunikāciju nomaiņas aizkavēšanās izraisījusi nelāgo situāciju, ka no februāra, kad “Rīgas ūdens” ieraka pēdējās caurules, iela ir pa pusei uzrakta, nosprostota ar smilšu un bruģakmens kaudzēm. RD Satiksmes departaments komunālajam uzņēmumam neprasīja atlikt bruģi vietā, jo bija domāts, ka tūliņ sāksies seguma kapitālais remonts visā ielā. Rakumu aizbruģēšana tad būtu lieka resursu tērēšana. Taču seguma nomaiņa ir aizkavējusies, jo konkursā nepieteicās neviens būvnieks.

"Februārī bija izsludināts iepirkums uz būvdarbu veikšanu, martā bija paredzēta šī te iepirkuma atvēršana, iepirkums tika atvērts, bet .. nebija saņemti piedāvājumi. Minētajā iepirkumā. Līdz ar to šobrīd ir atkārtota iepirkuma procedūra, šobrīd notiek saņemto piedāvājumu izvērtēšana un attiecīgi cerams, ka maija sākumā komisija varēs pieņemt lēmumu attiecībā uz būvdarbu līgumu," norādīja Vaivods.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis raidījumam neslēpa, ka ir dusmīgs par to, ka "šobrīd nepiesakās pie konkursiem būvnieki".

"Par Ģertrūdes ielu man divas lietas sakāmas. Pirmā ir tā, ka ir skaidrs, ka tie projekti, kur šobrīd iet atsevišķi projektēšana un atsevišķi būvniecība, vienkārši sastopas ar reālām problēmām. Tāpēc projekts un būvniecības ir jāliek kopā. Bet tā otra lieta, par ko gan es esmu dusmīgs, ir nu labi - es saprotu, ka šobrīd nepiesakās pie konkursiem būvnieki, tāda diemžēl ir realitāte. Ielu savest kārtībā var, bet to sāka darīt tikai pagājušajā ceturtdienā, pēc mana tieša rīkojuma. Nu, ja darbiniekiem šķiet, ka kaut ko vajag darīt tikai, kad mērs uz to ir norādījis, nu tad, kā teikt - uz augstiem amatiem šeit cerēt nevajadzētu," tā Staķis.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu