“Publiskā pārvade Latvijā ir ļoti vāja, turklāt tā nespēj mobilizēties un sasniegt pārmaiņas,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Skaidrīte Ābrama: Latvijas publiskā pārvalde nespēj mobilizēties un sasniegt pārmaiņas
Pēc ekspertes domām, publiskajai pārvaldei jādomā nevis par nodokļu iekasēšanu, bet gan efektīvu pakalpojumu piedāvāšanu Latvijas iedzīvotājiem. Ābrama arī uzsver ātras rīcības nepieciešamību energoresursu sadārdzināšanās dēļ. Šobrīd būtu jādomā par patēriņa nodokļu samazināšanu, jo dramatiski ceļas gan energoresursu, gan pārtikas produktu cenas.
Ābrama kritizē arī Finanšu ministriju: pēc viņas domām, tā vietā, lai veicinātu valsts ekonomisko attīstību un ekonomikas efektivitāti, padarot to iedzīvotājiem draudzīgāku, bet valstij ienesīgāku, ministrija piekopj "grāmatveža domāšanu". Ministrija domā par nodokļu iekasēšanu un sadali, taču trūkst vīzijas par iespējām naudas radīšanā. "Naudas radīšana veicinātu tautas labklājību un arī valsts pārvaldes efektivitāti," tā Ābrama.
Eksperte norāda, ka Latvijā ir jāveido maza un efektīva valsts pārvalde, turklāt īpaša uzmanība jāpievērš speciālistu izglītošanai, lai tie var strādāt ar datu bāzēm, mākslīgo intelektu un lielajiem datiem. Valsts iestādēm trūkst iespēju kvalitatīva nozaru regulējuma izveidē, jo tām nav datu, tās nepārzina tirgu. Regulējumi nebalstās analītikā un tirgus izpētē.
Ābrama ir kritiska arī par ekonomisko un politisko vidi Latvijā. Pēc ekspertes domām, abas vides ir saplūdušas, tādēļ uzņēmējdarbība Latvijā nevar attīstīties godīgā savstarpējās konkurences vidē. “Regulējums par lobēšanas atklātību” ir solis pareizajā virzienā, tomēr Latvijā skaidri jānodala pozitīvā un negatīvā lobēšana. Ir pieļaujama pozitīvā lobēšana, kas aktualizē jautājumus par konkrētu nozaru attīstību, investīciju piesaisti, bet skaidri jāvēršas pret šauru grupu, konkrēta uzņēmuma savtīgu interešu lobēšanu.
Valsts pārvaldes efektivitātes kontekstā Ābrama aktualizē arī risku vadības nozīmi publiskajā pārvaldē. Pēdējos trīs gados esam piedzīvojuši dažādus izaicinājumus: koronavīrusa pandēmiju un šobrīd arī karu Ukrainā. Valsts pārvaldei ir jāmācās vadīt riskus, lai labāk sagatavotos nākotnes izaicinājumiem.