Uz bruņoto konfliktu Ukrainā nereti atsaucas arī kā vērtību karu – demokrātiskas sabiedrības iekārtas karu pret autoritāru. Krievijas varas iestāžu veidotais publiskais naratīvs vēsta, ka “sapuvušās” Rietumu vērtības – tajā skaitā LGBTQI+ kopienas tiesību nostiprināšanās Eiropā – uzskatāma par tiešu apdraudējumu Krievijai.
Jau pirms kara sākuma 2014. gadā LGBTQI+ (lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, kvīri un interseksuālas personas) kopienas intereses netika ievērotas nedz Krievijā, nedz Ukrainā. Tagad Ukrainas LGBTQI+ ietekmē ne tikai bruņotā konflikta radītie apstākļi, bet arī došanās bēgļu gaitās, kur nākas sastapties ar jauniem izaicinājumiem.
Ukrainas LGBTQI+ kopiena ir viena no sliktāk aizsargātajām Eiropā
Nevalstisko organizāciju ziņojumi vēsta, ka homofobija Ukrainā ir plaši izplatīta. Negatīva attieksme pret LGBTQI+ iesakņojusies Ukrainas sabiedrībā jau kopš padomju laikiem, kad lielākajā daļā PSRS republiku viendzimuma seksuālas attiecības tika krimināli sodītas. Līdz ar valsts un sabiedrības progresīvu eiropeizāciju, balsis, kas atbalsta LGBTQI+ tiesību stiprināšanu, kļūst arvien skaļākas. Šis jautājums īpaši aktualizējies kopš 2013. gada un revolūcijas Ukrainā, pēc kuras skaidri iezīmējās valsts eiroatlantiskais kurss.
Vienlaikus nedz Ukrainas Konstitūcija, nedz likumi skaidri neaizliedz diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata. ILGA-Europe (Starptautiskās lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un interseksuāļu asociācijas) “Rainbow Index 2022” Ukrainai piešķir vienu no zemākajiem novērtējumiem LGBTQI+ tiesību aizsardzībā Eiropas valstu vidū. Turklāt Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu iespaidā situācija tikai pasliktinājusies – īpaši reģionos, kurus Ukrainas valdība nekontrolē.
Ukrainas LGBTQI+ situācija ir īpaši sarežģīta, ņemot vērā faktu, ka tās pārstāvji nav “gaidīti viesi” arī tajās ES dalībvalstīs, ar kurām robežojas Ukraina. ANO vēsta, ka, kopš aktīvas karadarbības atsākšanās Ukrainā šī gada 24. februārī, Polijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas, kā arī Moldovas un Krievijas virzienos valsti atstājuši gandrīz seši miljoni iedzīvotāju. Kaut arī kopumā ES dalībvalstīs LGBTQI+ tiesību situācija ir labāka nekā Ukrainā, atsevišķās dalībvalstīs šīs kopienas pārstāvji sastapsies ar īpašiem izaicinājumiem. Piemēram, Polijā un Ungārijā pie varas esošie labējie spēki nav kautrējušies atklāti iestāties pret kopienas tiesībām un interesēm, par spīti faktam, ka to aizliedz ES likumdošana.
LGBTQI+ situācija valdības nekontrolētajos reģionos pasliktinās
Mazāk apspriestas, taču nozīmīgas Krievijas pretlikumīgās aktivitāšu sekas Ukrainas teritorijā kopš 2014. gada ir progresīva cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās. Sākot ar 2014. gada 18. martu, okupētajā Krimā sāka piemērot Krievijas likumdošanu. Viena no apspriestākajām homofobajām Krievijas administratīvo tiesību normām ir 2013. gada federālais likums Nr. 135 “Par bērnu aizsardzību no informācijas, kas propagandē tradicionālo ģimenes vērtību noliegšanu” (t.s. “Geju propagandas likums”). Šajā likumā viendzimuma attiecību propagandēšana tika formulēta kā kaitīga.
Krievijas homofobiskās tiesību normas strauji izplatījās arī Luhanskas un Doneckas reģionos. Jau 2015. gada oktobrī Doneckā tika pieņemts likums “Par bērnu aizsardzību no viņu veselībai un attīstībai kaitīgas informācijas”, kas aizliedz viendzimuma attiecību propagandu. Šī likuma ietvaros noteikta arī administratīva atbildība par viendzimuma attiecību propagandu nepilngadīgo vidū. Līdzīga tiesību norma 2016. gadā tika pieņemta arī Luhanskā.
Kaut arī minētās likuma un administratīvās normas vismaz “uz papīra” vērstas uz bērnu aizsardzību, Ukrainas nevalstiskās organizācijas ziņojušas par LGBTQI+ un aktīvistu sodīšanu, uzsverot, ka kopienas dzīves apstākļi Krimā, Luhanskā un Doneckā krasi pasliktinājušies. Lielā mērā šo likumu saturs var tikt uzskatīts par PSRS laikos pastāvējušo sociālo un likumisko normu atblāzmu, kas joprojām aktuāla Krievijas pasaules skatījumā. To pierāda arī Krievijas nacionālkonservatīvais ārpolitiskais naratīvs, kurš pretstatīts Rietumu vērtībām.
LGBTQI+ tiesību instrumentalizācija Krievijas karā pret Ukrainu
Līdz ar kara sākšanos Ukrainā 2014. gadā, Krievijas retorika tika vērsta uz Rietumu un Eiropas vērtību noliegšanu. Šis solis ir loģisks, ņemot vērā, ka 2013. gada revolūcija Ukrainā bija tieši saistīta ar Ukrainas izvēli veidot ciešākas saites ar ES, parakstot asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu. Savā pret Rietumiem noskaņotajā retorikā Krievija instrumentalizē LGBTQI+ tiesības, norādot, ka tās ir Rietumu ierocis, lai vājinātu un destabilizētu Krieviju. Savukārt Krievijas propagandas kanālu naratīvs par Eiropas civilizācijas norietu tiek cieši saistīts ar LGBTQI+ tiesību nostiprināšanos Rietumvalstīs. Šādos apstākļos tradicionālās ģimenes vērtības tiek formulētas kā nacionālās izdzīvošanas jautājums.
Interesants piemērs šeit aprakstītajam pretrietumnieciskajam naratīvam bija dzirdams Vladimira Putina 24. februāra runā. Tajā viņš norādīja: “Mēģinājumi [..] iznīcināt mūsu tradicionālās vērtības un uzspiest mums viņu pseidovērtības, kas saēstu mūs, mūsu cilvēkus no iekšpuses... Tie ir tie viedokļi, ko viņi aktīvi popularizē savās valstīs. Tie noved pie degradācijas un deģenerācijas, jo tie ir pretrunā ar cilvēka dabu.” Šīs runas ietvaros Krievijas un Rietumu vērtības tika ne tikai pretstatītas, bet tieši saistītas ar ģeopolitisko saspīlējumu starp Rietumiem un Krieviju.
Kaut arī ziņojumi par Krievijas armijas noziegumiem, kas vērsti tieši pret LGBTQI+ kopienu, šobrīd nav pieejami, ir sagaidāms, ka šī brīža politiskajā klimatā tie varētu būt plaši izplatīti. Savukārt ekonomiskais, politiskais un sociālais saspīlējums Ukrainā, visticamāk, neļaus valstij pievērsties cilvēktiesību jautājumiem, līdz netiks atrisināti militārās drošības jautājumi.
2022. gada 17. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā diena pret homofobiju, transfobiju un bifobiju (IDAHOT).
/nginx/o/2022/05/17/14556762t1hea91.jpg)