Valsts kontrole: ne vienmēr valsts atbalsts ir pietiekami mērķēts

Valsts kontrolieris Rolands Irklis FOTO: Ieva Čīka/LETA

Viena no identificētajām problēmām saistībā ar valsts līdzekļu piešķiršanu dažādiem atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir, ka ne vienmēr atbalsts ir pietiekami mērķēts, trešdien preses konferencē atzina valsts kontrolieris Rolands Irklis.

"Proti, mēs gribam piešķirt ātru atbalstu, gribam, lai neviens nepaliek apdalīts, tādā veidā esam gatavi piešķirt atbalstu ļoti plašām grupām, nevērtējot, vai atbalsts konkrētiem cilvēkiem, konkrētiem uzņēmumiem ir vajadzīgs," sacīja Irklis.

Viņš norādīja, ka pašlaik revīziju plānā nav veikt revīziju tieši par atbalsta pasākumu saistībā ar energoresursu cenu kāpumu lietderīgumu un efektivitāti, taču šim jautājumam noteikti tiks pievērsta uzmanība. 

Pēc Irkļa teiktā, šobrīd Valsts kontrole strādā pie dokumenta, kurā tiks apkopota revīzijās gūtā pieredze saistībā ar Covid pandēmijas laikā piešķirtajiem atbalstiem. "Tādā veidā sniegsim atbalstu sabiedrībai, valstij, plānojot nākamos finansējumus," sacīja valsts kontrolieris. 

"Mēs noteikti pievērsīsim uzmanību, plānojot revīzijas, tam, cik mērķēti ir atbalsti un kā uzlabot to, lai līdzekļi tiktu izlietoti pēc iespējas efektīvāk. Ja atbalsts nav mērķēts, mēs iztērējam vairāk naudas, visdrīzāk, un mēs arī nesasniedzam tik labus rezultātus, jo tiem, kam to patiešām vajag, atbalsts paliek mazāks un līdz ar to tas mērķis netiek sasniegts," uzsvēra Irklis.

Arī 2021. gada finanšu revīzijās Valsts kontrole pārbaudīja, kā izlietots Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai papildus piešķirtais finansējums. Pārbaudes veiktas par 1,64 miljardiem eiro – 73% no Ministru kabineta piešķirtajiem 2,25 miljardiem eiro un 85% no faktiski izlietotajiem 1,94 miljardiem eiro.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere atzīmēja, ka kopumā ministrijas un iestādes papildus piešķirtos līdzekļus ir izlietojušas atbilstoši piešķiršanas mērķim, taču atsevišķos gadījumos konstatētas arī kļūdas un nepilnības. Piemēram, secināts, ka bijusi nevienlīdzīga pieeja finansējuma piešķiršanai slimnīcām Rīgā un reģionos. Papildu finansējums slimnīcām piešķirts pēc atšķirīgiem principiem – Rīgas lielajām slimnīcām, kas ir Veselības ministrijas kapitālsabiedrības, finansējums tika ieguldīts pamatkapitālā un līdz ar to bija pieejams pirms iekārtu un aprīkojuma iegādēm, savukārt reģionu slimnīcām, kas ir pašvaldību kapitālsabiedrības, finansējums tika piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tikai pēc iekārtu un aprīkojuma iegādēm.

"Teorētiski viss ir pareizi, bet praksē reģionālās slimnīcas ar Veselības ministrijas ziņu ir laikus darījušas visu iespējamo, lai celtu savu ārstēšanas kapacitāti, sarakstos apstiprinātās iekārtas un aprīkojums faktiski ir iegādāts, bet līdz pat šā gada 23. martam vairākas reģionu slimnīcas vēl arvien nebija saņēmušas paredzēto kompensāciju par atsevišķiem izdevumiem, ko slimnīcas veica par saviem līdzekļiem," informēja Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. Viņa arī norādīja, ka šis piemērs ilustrē, kā krīzes situācijā sadarbības un koordinētas rīcības trūkuma dēļ pazūd valsts pārvaldes darbības orientācija uz nepieciešamo rezultātu.

Savukārt Labklājības ministrijas (LM) sektorā konstatētas nepilnības, aprēķinot piemaksas personām, kas iesaistītas ar Covid-19 inficētu personu un to kontaktpersonu aprūpē valsts un pašvaldību finansētajos sociālās aprūpes centros (SAC), – līdz 2021. gada oktobrim piemaksas neaprēķināja atbilstoši likumiem un LM izstrādātajām vadlīnijām, kā rezultātā nodarbinātie tās nesaņēma tādā apmērā, kādā bija piešķirts finansējums. Valsts kontrole jau 2021. gada rudenī par to informēja ministriju, un attiecīgi pēc tās aicinājuma valsts SAC un daļa pārējo sociālo pakalpojumu sniedzēju veica pārrēķinu un kompensēja darbiniekiem neizmaksāto starpību. Piemēram, trīs valsts SAC, kuri piemaksas nebija aprēķinājuši pareizi, darbiniekiem kompensēja neizmaksāto starpību 150 436 eiro apmērā.

Vienlaikus Valsts kontrolē uzsvēra, ka

lielākajā daļā pašvaldību SAC darbiniekiem piemaksas joprojām aprēķina mazākā apmērā, nekā to paredz likumi un vadlīnijas,

kā rezultātā nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme – jo, veicot darba pienākumus ar tādu pašu risku, viņiem piemaksa tika izmaksāta mazākā apmērā nekā valsts SAC un LM līgumorganizācijās nodarbinātajiem.

Valsts kontrolē arī informēja, ka Finanšu ministrija 2021. gadā Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai Valsts ieņēmumu dienestam atbalstam izmaksāja 681,7 miljonus eiro, tostarp 513,1 miljonus eiro uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, 135,9 miljonus eiro – par dīkstāvi un 32,7 miljonus eiro – algu subsīdijai. Lai gan nav konstatētas būtiskas neatbilstības pamatojumā par pieprasītā finansējuma apjomu un atbalsta piešķiršanā, bet attiecībā uz atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai Valsts kontrole izceļ divus secinājumus.

Pirmkārt, laikā, kad šo atbalstu varēja saņemt visu nozaru uzņēmumi, pastāv risks, ka atbalstu saņēma arī tādi uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums nebija tieši saistīts ar Covid-19 izplatību valstī. Otrkārt, atsevišķos gadījumos netika piemērota konsekventa pieeja uzņēmumu vērtēšanas procesā – nosakot uzņēmuma saistīto personu loku un veicot "grūtībās nonākuša uzņēmuma" statusa pārbaudi.

Kopumā finanšu revīzijās par 2021. gada pārskatu sagatavošanas pareizību atsevišķos gadījumos dažādos resoros konstatēts, ka Covid-19 krīzes finansējums neatbilstoši novirzīts ar krīzes pārvarēšanu nesaistītiem mērķiem vai ka ir iespēja pārskatīt faktiski nepieciešamā finansējuma apmēru. Revīziju darba rezultātā revidējamās vienības izdevumus pārskatīja un tos atmaksāja valsts budžetā.

Finanšu revīziju rezultātā Valsts kontrole revidējamām vienībām ir sniegusi 56 ieteikumus, no kuriem 18 ieteikumi ir saistīti ar izdevumiem un atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Uz augšu
Back