Konference par Eiropas nākotni aicina stiprināt ES lomu miera veicināšanā pasaulē

Eiropas Savienības karodziņi Eiropas dienas pasākumā pie Saeimas nama. FOTO: Patrīcija Eglīte/LETA

Konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumā aicināts stiprināt Eiropas Savienības (ES) autonomiju svarīgākajos stratēģiskajos sektoros un enerģētikas jomā, stiprināt ētisko dimensiju tirdzniecībā un investīcijās, veicināt ilgtspējīgu attīstību un aktīvāk cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā arī stiprināt ES lomu miera un drošības veicināšanā pasaulē.

Tēmā "ES pasaulē" piedāvāti astoņi priekšlikumi.

Priekšlikuma "ES atkarības samazināšana no ārvalstu dalībniekiem ekonomiski stratēģiskās nozarēs" mērķis ir stiprināt ES autonomiju svarīgākajos stratēģiskajos sektoros, piemēram, lauksaimniecības produktu, pusvadītāju, medicīnas produktu ražošanā un inovatīvu digitālo un vides tehnoloģiju attīstīšanā, kā arī enerģētikā. Šī mērķa sasniegšanai izvirzīti septiņi uzdevumi.

Aicināts veicināt pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumus un sadarbību starp publiskajiem un privātajiem partneriem un saglabāt ambiciozu tirdzniecības sarunu programmu, kas var veicināt piegādes ķēžu nostiprināšanu un dažādošanu, sevišķi attiecībā uz izejmateriāliem. Ziņojumā arī mudināts sekmēt investīcijas stratēģiskajos sektoros ES, veidot kritisko produktu un iekārtu rezerves un dažādot kritisko izejmateriālu piegāžu avotus. Rosināts arī padarīt pievilcīgāku šo preču ražošanu un iegādi Eiropas Savienībā, un saglabāt šādus produktus pieejamus ES patērētājiem, samazinot atkarību no ārpuses.

Ziņojumā arī ierosināts izstrādāt ES mēroga programmu, lai atbalstītu mazos vietējos ražotājus stratēģiskajos sektoros.

Konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumā Eiropas Savienība arī aicināta panākt lielāku autonomiju enerģētikas jomā. Šī mērķa sasniegšanai izvirzīti septiņi uzdevumi.

Rosināts zem vienas iestādes apvienot esošās ES enerģētikas aģentūras un koordinēt atjaunīgo energoresursu attīstību un veicināt zināšanu apmaiņu. Aicināts aktīvi atbalstīt sabiedrisko transportu un energoefektivitātes projektus, Eiropas ātrgaitas dzelzceļu un kravu pārvadājumu tīklu, padarīt plašāk pieejamu tīru un atjaunīgu enerģiju un alternatīvās tehnoloģijas.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka jānodrošina taisnīga pāreja uz klimata neitralitāti, sevišķi nabadzīgākajiem sabiedrības slāņiem, lai tie neciestu no šīm pārmaiņām.

Aicināts arī pastiprināt sadarbību saistībā ar kodolenerģijas izmantošanas novērtēšanu ES notiekošajā zaļajā pārejā uz atjaunīgo enerģiju un sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai sasniegtu ambiciozākus mērķus cīņā ar klimata pārmaiņām. Rosināts arī sasaistīt ārējo tirdzniecību ar klimata politikas pasākumiem un īstenot kopīgus importētās enerģijas iepirkumus un veidot ilgtspējīgas partnerības, lai samazinātu ES atkarību no enerģijas importa, jo īpaši gāzes un naftas jomā, kā arī attīstītu ES vietējos enerģijas avotus.

Konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumā ES arī aicināta stiprināt ētisko dimensiju tirdzniecībā un investīcijās un noteikt standartus šajās jomās. Lai to paveiktu, izvirzīti pieci uzdevumi.

Aicināts nodrošināt samērīgus ES tiesību aktus, lai panāktu pienācīgu darba standartu ievērošanu globālajās vērtību ķēdēs, to vidū ražošanā un piegādēs ES, kā arī nodrošināt, lai importētās preces atbilst ētikas standartiem, ilgtspējīgai attīstībai un cilvēktiesību standartiem. Mudināts arī ierobežot importu no valstīm, kas pieļauj bērnu darbu un piespiedu darbu.

Ziņojumā arī aicināts sekot līdzi un nodrošināt, ka tiek ievērotas ES Brīvās tirdzniecības nolīgumu sadaļas par ilgtspējīgu attīstību, tostarp iespēju izmantot sankciju mehānismu kā pēdējo līdzekli, kā arī rosināts reformēt ES vispārējo preferenču sistēmu.

Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki arī rosinājuši stiprināt vides dimensiju ES tirdzniecības attiecībās, piedāvājot četrus uzdevumus.

Rosināts saskaņot un stiprināt ekomarķējumu un obligāti norādīt uz visiem patērētājiem pieejamiem produktiem ekovērtējumu, kas tiktu aprēķināts, ņemot vērā produkta ražošanas un transportēšanas radīto emisiju, kā arī kaitīgo saturu, pamatojoties uz bīstamo produktu sarakstu. Aicināts arī stiprināt vides standartus atkritumu eksportam un ieviest stingrāku kontroli un sankcijas, lai apturētu nelegālo eksportu. ES būtu jāmudina dalībvalstis pašām pārstrādāt savus atkritumus un izmantot tos enerģijas ražošanai, uzskata konferences dalībnieki.

Ziņojumā ES aicināta sekmēt videi draudzīgāku iepakojumu ieviešanu un samazināt iepakojumu apjomus. ES arī aicināta stimulēt valstis, kuras piemēro augstus ilgtspējības standartus, piedāvājot tām turpmāku piekļuvi ES tirgum to ilgtspējīgajām precēm un pakalpojumiem.

Priekšlikumā "Lēmumu pieņemšana un vienotība ES" aicināts uzlabot ES spējas ātri pieņemt efektīvus lēmumus, sevišķi ārpolitikā un drošības politikā. Izvirzīti pieci uzdevumi. Sevišķi aicināts kopējā ārpolitikā un drošības politikā jautājumus, kas pašreiz tiek izlemti vienbalsīgi, turpmāk izlemt ar kvalificēto vairākumu.

Ziņojumā Eiropas Savienība arī aicināta uzlabot savu pieejamību pilsoņiem, labāk informējot par savām darbībām, sevišķi starptautiskā līmenī, un nodrošināt lielāku caurskatāmību. Šī mērķa sasniegšanai ierosināti pieci uzdevumi, tai skaitā aicināts rīkot līdzīgus pasākumus kā Konference par Eiropas nākotni.

Aicināts arī stiprināt ES lomu miera un drošības veicināšanā pasaulē. Šī mērķa sasniegšanai izvirzīti pieci uzdevumi.

Rosināts ES veidot kopīgus bruņotos spēkus, lai izmantotu tos pašaizsardzībai un jebkādas agresīvas militāras rīcības novēršanai, kā arī atbalsta sniegšanai dabas katastrofu un citu krīžu laikā. ES aicināta uzņemties vadošo lomu pasaules drošības stiprināšanā pēc Ukrainas kara, kā arī apsvērt, kā labāk cīnīties pret dezinformāciju un propagandu.

Ziņojumā ES arī aicināta vairāk izmantot savu politisko un ekonomisko kolektīvo spēku, rīkojoties vienoti, un stiprināt savas iespējas piemērot sankcijas valstīm, valdībām, iestādēm, organizācijām un personām, kas neievēro ES pamata principus, vienošanās un tiesības.

ES arī aicināta veicināt ilgtspējīgu un uz noteikumiem balstītu tirdzniecību, vienlaikus paverot jaunas tirdzniecības un investīciju iespējas Eiropas uzņēmumiem.

ES jāveicina multilaterālisms, veicot tirdzniecības un investīciju politikas reformu, kuras amatā ir demokrātija un miers, solidaritāte un cieņa pret cilvēku, sociālās un vides tiesības, norādīts ziņojumā.

ES arī aicināta iekļaut sadarbības un investīcijas līgumos ar trešajām valstīm cīņu pret cilvēku tirdzniecību un nelegālu migrāciju, un nodibināt partnerattiecības ar attīstības valstīm, atbalstīt to infrastruktūru un ar abpusēji izdevīgiem tirdzniecības līgumiem palīdzēt tām pāriet uz zaļo enerģiju. ES arī mudināta attīstīt efektīvāku un vienotāku politiku pret autokrātiskiem režīmiem un hibrīdiem režīmiem un sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām šajā valstīs.

Visbeidzot ES arī aicināta piedāvāt ticamu pievienošanās perspektīvu kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, lai veicinātu mieru un stabilitāti Eiropā.

Kā ziņots, 9.maijā - Eiropas dienā - svinīgi noslēdzās Konference par Eiropas nākotni. ES iedzīvotāju paneļdiskusijās, nacionālajos paneļos un daudzvalodu digitālajā platformā izteiktie ierosinājumi dzīves ES uzlabošanai apkopoti deviņās tēmās. Kopumā izstrādāti 49 ierosinājumi, kuru īstenošanai ieteikti 325 pasākumi.

ES vadības pārstāvji ir pauduši apņēmību īstenot lielu daļu no konferences laikā izstrādātajiem priekšlikumiem un vairot pilsoņu iesaisti lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā. Pēc noslēguma ziņojuma saņemšanas trīs ES pārvaldības iestādes atbilstoši savai kompetencei izvērtēs, kā efektīvi īstenot ziņojumā izteiktos ierosinājumus.

Eiropas Parlamenta deputāti jau maija sākumā Strasbūrā pieņēma rezolūciju, kurā pauda atbalstu konferences secinājumiem un aicināja sākt darbu, lai grozītu ES pamatlīgumus.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, EP un EK - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta pērn 9.maijā, Eiropas dienā.

Uz augšu
Back