Saskaņā ar starptautisko pārskatu par inovatīvo medikamentu pieejamību un kompensāciju 2017.-2020.gadā Latvijas kompensējamo zāļu sarakstam pievienoti vēl 28 jaunākās paaudzes medikamenti, pavēstīja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors Valters Bolevics.
Ikgadējā Eiropas farmācijas rūpniecības un asociācijas federācijas pārskatā par inovatīvo medikamentu pieejamību un kompensāciju 2017.-2020.gada periodā Latvija Eiropas līmenī ierindojās par pāris pozīcijām augstāk nekā iepriekš. Eiropā no 2017.gada līdz 2020.gadam tika reģistrēti 160 jauni medikamenti, no kuriem Latvijas pacientiem ir pieejami 28.
Pēc Bolevica paustā, Latvija pirmo reizi vēsturē ir apsteigusi Lietuvu,
kur reģistrēti 26 patentēti produkti no šajā laikā Eiropā reģistrētajiem 160 medikamentiem. Vienlaikus Latvija joprojām krietni atpaliek no Igaunijas, kur pacientiem pieejams 41 jaunais medikaments un Eiropas vidējā rādītāja, kas ir 74.
Savukārt pacientiem labvēlīgākā situācija ir Vācijā, kur no 160 jaunākās paaudzes medikamentiem pārskata periodā ir pieejami 147. Turklāt Vācija ierindojas arī pirmajā vietā attiecībā uz laiku, cik ilgi pacientiem ir jāgaida pieeja jaunajam medikamentam, gaidīšanas laikam esot 133 dienu robežās.
Bolevics norāda, ka pēdējo trīs gadu laikā Latvijā ir trīskāršots inovatīvo medikamentu skaits, kas ir iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā, savukārt gaidīšanas laiks, cik pacientiem jāgaida līdz jaunākajām zālēm kopš to apstiprināšanas un reģistrācijas Eiropā, ir sarucis no vairāk nekā 900 dienām līdz 627. Viņš uzsver, ka pie sasniegtā apstāties nedrīkst, jo ir vēl daudz darāmā, lai mēs sasniegtu Eiropas vidējos rādītājus jaunākās paaudzes medikamentu pieejamībā, taču viņš nenoliedz, ka
"visbeidzot lēmumu pieņēmēju vidū ledus ir sakustējies".
Tikmēr pārskata periodā secināts, ka onkoloģiskajiem pacientiem Latvijā nav pieejami 83% no jaunajiem reģistrētajiem medikamentiem. Sliktākā pozīcijās esot tikai pacientiem Kazahstānā, kur nav pieejami 95% inovatīvo medikamentu. Bolevics atzīst, ka situācija varētu mainīties, analizējot jau šim gadam piešķirto papildu finansējumu vairāk nekā 20 miljonu eiro apjomā, kas noteikti uzlabos Latvijas situāciju jau nākamajā pārskata ziņojumā.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta apkopoto informāciju un izvirzītajām prioritātēm 2023.gadam indikatīvi nepieciešami 99 miljoni eiro, kas tiktu novirzīti jaunu zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai, medikamentu kompensācijas apmēra palielināšanai, medicīniskajām ierīcēm, reto slimību ārstēšanai, jaunu diagnožu iekļaušanai, unikālo pacientu skaita pieauguma nosegšanai esošajām diagnozēm un pacientu līdzmaksājumu samazināšanai.
Bolevics uzsver, ka vajadzības un nepieciešamais finansējums ir skaidrs, tomēr vienlaikus ir arī loģiski saprotams, ka tas pilnā apjomā nevar tikt apmierinātas, jo uz aprīli fiskālā telpa, ap kuru politiķi var risināt problēmas, ir aptuveni 150 miljoni eiro.
"Uzlabojoties situācijai ekonomikā, šis cipars līdz rudenim var, protams, mainīties, bet ārpus iekšējās un ārējās drošības stiprināšanas vajadzībām, kas ir absolūta prioritāte, ir būtiski neaizmirst arī par mūsu pacientiem, lai cilvēkiem ir pieejami pēc iespējas jaunāki un efektīvāki medikamenti, jo es neuzskatu, ka mūsu cilvēki jebkurā formā ir pelnījuši mazāk kā mūsu kaimiņi," uzsver Bolevics.
Saskaņā ar pētījumu centra IQVIA datiem Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā uz 2021.gada 1.septembri bija pieejami 80 inovatīvi medikamenti ar prognozi šim gadam sasniegt jau 95 produktus, kas būs visu laiku vēsturiski augstākais rādītājs kopš datu apkopošanas. Precīza informācija tiks publicēta rudenī.
