Re:Check aizrakstīja NTI, lai uzzinātu, kādēļ simulācijai tika izvēlēts tieši pērtiķu baku vīruss, bet atbildi nesaņēma.
Jāpiebilst, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs skaidro, ka pērtiķu bakas starp cilvēkiem neizplatās viegli. Ir nepieciešams tuvs fizisks kontakts vai ilgstoša saskarsme ar gaisa pilieniem, ko šķaudot, runājot vai klepojot izdalījis inficēts cilvēks. Turklāt Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada biļetenā Pastēra institūta epidemiologi rakstīja, ka pērtiķu bakas tiek uzskatītas par lipīgām tikai, kad inficētajam cilvēkam jau parādījušies simptomi. Tas, nozīmē, ka atšķirībā no Covid-19 ar pērtiķu bakām inficēt nejauši ir grūtāk. Epidemiologi arī skaidroja, ka, ievērojot stingrus piesardzības pasākumus, epidēmijas izcelšanās risks ir ļoti zems.
Pērtiķu bakas nav jostas roze
Kādā citā Facebook ierakstā tiek lēsts, ka pērtiķu bakas patiesībā esot jostas roze jeb Herpes zoster:
“Tikai nedaudzi ir pamanījuši, ka viņi ir pārdēvējuši jostas rozi par mērkaķu bakām, tāpat kā viņi dara arī ar pārējām slimībām pēdējos simts gadus savām kārtējām afērām.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina.
Tā nav taisnība, jo jostas roze un pērtiķu bakas ir nesaistītas slimības ar atšķirīgiem simptomiem un slimības gaitu. Informāciju par pērtiķu baku un jostas rozes simptomiem, ierosinātāju un profilakses pasākumiem var iepazīties Slimību profilakses un kontroles centra vietnē (pērtiķu bakas) un Derma Clinic Riga informatīvajos materiālos (jostas roze). Abas slimības arī izraisa divi dažādi vīrusi. Jostas rozi izraisa Varicella-zoster vīruss, savukārt pērtiķu bakas izraisa pērtiķu baku vīruss (monkeypox virus). Starptautiskajā Vīrusu taksonomijas komitejas datubāzē var atrast, ka šie divi vīrusi nav vienā ģintī, dzimtā, tipā vai pat valstī. Pērtiķu baku vīrusa pielīdzināšana jostas rozi izraisošajam vīrusam būtu tas pats, kā teikt, ka pērtiķis un roze ir viens un tas pats organisms.