Sociālajā medijā Facebook izplatās maldi saistībā ar pērtiķu bakām un potēm. Vairāki Facebook lietotāji spriež, kas pret tām jau aizdomīgi ātri izstrādātas vakcīnas. Daži lēš, ka pašreizējais slimības uzliesmojums ir afēra, lai izlietotu kādas pāri palikušas vakcīnas, savukārt citi uzskata, ka Latvijas valdība plāno masveida vakcināciju. Šiem apgalvojumiem nav nekāda pamata.
Pirms apskatām maldus par pērtiķu bakām, jāuzsver atšķirība starp pērtiķu bakām un bakām, kas ir divas dažādas slimības. Pašlaik aktuālās pērtiķu bakas izraisa pērtiķu baku vīruss (Monkeypox vīruss). Savukārt bakas izraisa baku vīruss (Variola vīruss). Bakas 1980. gadā tika atzītas par dabā likvidētu slimību, un cilvēkus pret to vairs masveidā nevakcinē. Tālāk rakstā tiks pieminētas abas slimības.
Potes, ka pasargā pret pērtiķu bakām, eksistē jau gadiem
Daži Facebook lietotāji spriež, ka pret pērtiķu baku vīrusam aizdomīgi ātri ir izstrādāta vakcīna:
“Nu re, jau špricīte gatava jaunajam vīrusam. Zinātnieki zibenīgi jau saķīmiķojuši!”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Tā nav taisnība. Eiropas Savienībā patlaban nav neviena pote, kas būtu apstiprināta tieši pret pērtiķu baku vīrusu (Monkeypox virus). Veselības ministrijas 23. maija preses konferencē Zāļu Valsts aģentūras efektivitātes un drošuma izvērtēšanas nodaļas vadītāja Ineta Popēna skaidroja: “Specifiski pret pērtiķu bakām – pret šo infekciju, kas tagad izplatās – vakcīna nav pieejama ne Latvijā, ne kādā citā Eiropas valstī, bet (..) šo infekciju izraisa vīruss, kas ir radniecīgs, līdzīgs baku vīrusam, un Eiropā ir reģistrēta vakcīna pret bakām.” Šī baku pote ir Imvanex, kas 2013. tika apstiprināta lietošanai Eiropas Savienībā.
Šajā paša preses konferencē SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs minēja, ka baku vakcīna ir 85% efektīva arī pret pērtiķu bakām. Šie procenti nāk no 1988. gada pētījuma, kurā zinātnieki novēroja, ka pašreizējās Kongo Republikas teritorijā cilvēki, kas bija vakcinēti pret bakām, daudz retāk slimoja ar pērtiķu bakām.
Akadēmiskajā literatūrā pieejama informācija arī no jaunākiem slimības uzliesmojumiem. Piemēram, žurnālā PloS Neglected Tropical Diseases šā gada februārī tika publicēts recenzēts akadēmisku pētījumu apkopojums par pērtiķu baku epidemioloģiju. Apkopojumā runāts par slimības uzliesmojumiem, sākot no pagājušā gadsimta 70. gadiem līdz mūsdienām. Pētnieki secina, ka dažādu valstu pieredze parāda – lielākā daļa pērtiķu baku slimnieku nav bijuši vakcinēti pret bakām. Proti, lai gan potes ir paredzētas pret bakām, tās sniedz daļēju aizsardzību arī pret pērtiķu bakām.
Jāpiebilst, ka arī diagnostikas metodes, lai noteiktu pērtiķu baku infekciju, eksistē jau sen, un tās plaši izmanto tajās Āfrikas valstīs, kurās vīruss ir bieži sastopams.
Pret pērtiķu bakām neizmantos kādas pāri palikušās vakcīnas
Kādā citā Facebook ierakstā tiek spriests, ka pērtiķu bakas ir afēra, kuras mērķis ir iztērēt kādas pāri palikušas potes:
“Jauna afēra – jāizpotē tak aitām neizpotētās indes – tad nu še ku reku – mērkaķu bakas!”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Latvijā nav neizlietotu baku pošu. Popēna preses konferencē skaidroja, ka Latvijā patlaban nemaz nav pieejamas baku vakcīnas: “Tā kā tā nav bijusi ilgu laiku nepieciešama, šobrīd Latvijā tā nav pieejama.” Viņa sacīja, ka “Šajā ziņā Latvija neatšķiras no citām valstīm un visur situācija ir līdzīga.”
Iespējams, Facebook ieraksta autore domāja, ka pret pērtiķu bakām izmantos Covid-19 potes. Tas nav iespējams, jo Covid-19 izraisošais SARS-CoV-2 vīruss un pērtiķu baku vīruss ir divi pilnīgi atšķirīgi vīrusi. Viena vīrusa pote neiedarbotos pret otru vīrusu un otrādi.
Jāpiebilst, ka patlaban netiek plānota masveida vakcinēšanās pret pērtiķu bakām. Preses konferencē SPKC epidemiologs Perevoščikovs teica, ka viņš neuzskata, ka pašlaik būtu nepieciešama plaša masveida vakcinācija. Perevoščikovs minēja, ka mediķi varētu būt riska grupa, kurai par labu nāktu potēšanās. Tomēr, viņaprāt, vakcinācija nebūtu nepieciešama: “Medicīnas darbinieki arī pietiekami viegli varētu neļaut infekcijai izplatīties, neļaut inficēties, ja ievēro standarta piesardzību, kontaktējoties ar pacientu – maska, respirators, dažreiz arī brilles (..) un arī cimdi. Tas ir pietiekami efektīvi, lai neinficētos.”
Lai gan dažas valstis, piemēram, Vācija un Lielbritānija drošībai iepērk baku vakcīnas, PVO pašlaik nerekomendē plašu vakcinēšanu pret šo slimību un pašlaik apzina ekspertu viedokļus tālāku ieteikumu izstrādāšanai. Masveida vakcinēšana netiek plānota arī Latvijā.
Secinājums: Zinātnieki nav pāris dienu laikā radījuši poti pret pērtiķu bakām. Eiropas Savienībā ir apstiprināta viena vakcīna pret bakām, kura ir daļēji efektīva arī pret pērtiķu bakām. Latvijā nav baku vakcīnu rezervju, kuras kāds steidz izlietot. Patlaban arī nav plānota masveida vakcinācija pret pērtiķu bakām.
