Pērtiķu bakas - zināma slimība, pret kuru var pasargāt vakcīna

FOTO: Shutterstock

Pasaulē, kas palēnām sāk atkopties no Covid-19 pandēmijas, ziņas par jauniem infekciju slimību uzliesmojumiem tiek uztvertas ar lielu piesardzību, tādēļ nav pārsteigums, ka Pasaules Veselības organizācijas aicinājums nekavēties ar pasākumiem pērtiķu baku izplatības ierobežošanai radījis zināmu satraukumu, vienlaikus liekot uzdot virkni jautājumu par šo infekcijas slimību. Taču, kā norāda eksperti, ir maz ticams, ka pērtiķu bakas piedzīvos tādu izplatību, kādu novērojām Covid-19 gadījumā. TVNET ir apkopojis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par pērtiķu bakām, to izplatību un veidiem, kā sevi pasargāt.

Kas ir pērtiķu bakas?

Kā norāda Slimību profilakses un kontroles centrs, pērtiķu bakas ir reta, bakām līdzīga slimība, kas galvenokārt sastopama tropu mežu valstīs centrālajā un Rietumāfrikā. Centrā skaidro, ka par galveno šīs slimības rezervuāru Āfrikā tiek uzskatītas vāveres un grauzēji, un arī laboratoriskos pētījumos konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši. Tad kāpēc mēs šo slimību dēvējam par pērtiķu bakām, nevis, teiksim, trušu bakām? Tas skaidrojams ar faktu, ka vīruss pirmoreiz tika diagnosticēts 1958. gadā Dānijā, kad to atklāja Statens Serum institūta pērtiķiem – krabjēdāju makakiem.

Pērtiķu bakas izraisa Poxiviridae dzimtas Orthopoxvirus ģints vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī baku, Vaccinia un govju baku (cowpox) vīrusi, kas arī var izraisīt cilvēku infekcijas. 

Kā var inficēties ar pērtiķu bakām?

Cilvēks ar pērtiķu bakām var inficēties gan no dzīvnieka, gan cilvēka, gan arī kontaminēta priekšmeta, piemēram, gultas veļas. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu ādu, pat ja tas nav redzams, elpceļiem vai gļotādām, tai skaitā acu, deguna vai mutes gļotādām. Inkubācijas periods ir 7-17 dienas.

Cilvēki inficējas, tieši saskaroties ar inficēto dzīvnieku asinīm, ķermeņa šķidrumiem, ādas bojājumiem, vai caur šo dzīvnieku kodieniem. Infekcija izplatās arī no personas uz personu, tomēr tā ir mazāk lipīga nekā bakas. Tiek uzskatīts, ka starp cilvēkiem vīruss izplatās ar inficētiem gaisa pilieniem tieša un ilgstoša “sejas pret seju” kontakta ceļā, klepojot, tieši kontaktējot ar inficētās personas izsitumiem, ķermeņa izdalījumiem, kā arī ar kontaminētiem priekšmetiem, piemēram, gultas veļu vai apģērbu.

Kāda ir slimības gaita?

Vidēji aptuveni 12 dienas pēc saskares ar vīrusu cilvēkam sākas drudzis, galvassāpes, muskuļu sāpes, muguras sāpes, pietūkst limfmezgli, jūtams diskomforts un savārgums. Tāpat iespējamas arī kakla sāpes un klepus, kā arī elpas trūkums. Vienu līdz trīs dienu laikā pēc drudža parādīšanās parādās papulāri jeb čūlveida izsitumi, parasti vispirms uz sejas, bet dažreiz sākotnēji uz citām ķermeņa daļām. Šiem ādas bojājumiem raksturīgas vairākas attīstības stadijas, pirms tie pārklājas ar kreveli un tā nokrīt. Kā TVNET skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja, brīdī, kad krevele nokrīt, cilvēks vairs netiek uzskatīts par infekciozu un bīstamu apkārtējiem.  Ar pērtiķu bakām saslimušiem cilvēkiem klīniskās pazīmes ir līdzīgas bakām,

izņemot to, ka pērtiķu baku gadījumā ir novērojama limfadenopātija – limfmezglu palielinājums.

Slimība parasti ilgst 2-4 nedēļas, un tās letalitāte ir līdz 3,6%, ko veicina tādi faktori kā, piemēram, novājināta imūnsistēma. Āfrikā pie sliktas medicīnisko pakalpojumu pieejamības un nepietiekama uztura pērtiķu bakas ir letālas līdz 10% saslimušajiem.

Slimība skar visu vecuma grupu cilvēkus, tomēr iezīmējas arī riska grupas. Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs Slimību profilakses un kontroles centra pirmdien rīkotajā preses konferencē informēja, ka risks inficēties ar bakām ir personām ar novājinātu imunitāti, grūtniecēm un maziem bērniem. Savukārt no konstatētajiem saslimšanas gadījumiem vairums saslimušo bija gados jauni vīrieši, kas bijuši dzimumattiecībās ar citiem vīriešiem. Te gan vēlreiz jāuzsver, ka inficēties ar pērtiķu bakām var ikviens cilvēks, neatkarīgi no sava dzimuma un seksuālās orientācijas.

Kā rīkoties inficēšanās gadījumā?

Ja ir aizdomas par inficēšanos, pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāinformē par simptomiem un inficēšanās riska apstākļiem. Ja ir inficēšanās risks, inficētie pacienti jāizolē no citiem cilvēkiem, savukārt ārstniecības personām nekavējoties jāziņo Slimību profilakses un kontroles centram par katru aizdomīgu infekcijas gadījumu, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētu nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus, ieskaitot kontaktpersonu apzināšanu, informēšanu un medicīnisko novērošanu. Tāpat jāveic laboratoriskā izmeklēšana diagnozes apstiprināšanai, ko, kā TVNET informēja Slimību profilakses un kontroles centrs, Latvijā veiktu Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija Latvijas infektoloģijas centrs.

Slimības izplatība pasaulē

Vairāk nekā desmit valstis, kurās pērtiķu bakas parasti nav izplatītas, ziņojušas par vismaz vienu apstiprinātu pērtiķu baku gadījumu, vakar, 25. maijā, ziņoja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Kopš maija sākuma Austrālijā, Eiropā un Ziemeļamerikā konstatēti nepilni 200 inficēšanās un iespējamas inficēšanās ar pērtiķu bakām gadījumi. Lai gan pēdējo 50 gadu laikā Āfrikā, ASV un Eiropā vairākkārt bijuši slimības uzliesmojumi, Pasaules Veselības Organizācija norāda, ka šī ir pirmā reize, kad vienlaikus inficēšanās gadījumi fiksēti vairākās valstīs un cilvēku vidū, kuri nav ceļojuši uz endēmiskajiem reģioniem Āfrikā. Gan Pasaules Veselības Organizācija, gan Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs pauduši, ka plašas izplatības riski šobrīd ir zemi, jo inficēšanās no cilvēka uz cilvēku notiek cieša kontakta rezultātā, piemēram, saskaroties ar ādu.

Vakcīna pasargā arī pret pērtiķu bakām

Zāļu valsts aģentūras pārstāve Ineta Popena Slimību profilakses un kontroles centra pirmdien rīkotajā preses konferencē norādīja, ka nav potes, kas paredzēta tieši pret pērtiķu bakām, taču ir izstrādāta vakcīna pret bakām kopumā, kas pasargā arī pret pērtiķu bakām. Šajā preses brīfingā epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, atsaucoties uz 1988. gadā veikta pētījuma datiem, pauda, ka baku vakcīna ir 85% efektīva arī pret pērtiķu bakām.

Līdzīgi kā citās valstīs, arī Eiropas Savienībā un Latvijā nav pieejamas vakcīnas pret bakām, jo bakas 1980. gadā izdevās pilnībā izskaust ar vakcinēšanās palīdzību. Taču, kā norāda Popena, šobrīd tiek domāts par to, kā nepieciešamības gadījumā vakcīnas nodrošināt. Ja tāda nepieciešamība radīsies, tad Latvija šo jautājumu risinās kopīgi ar Eiropas Komisiju.

Uz augšu
Back