Pk, 12.08.2022.

Komisija atbalsta Straumes virzīšanu uz vēl vienu termiņu KNAB vadītāja amatā

TVNET/LETA
Komisija atbalsta Straumes virzīšanu uz vēl vienu termiņu KNAB vadītāja amatā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Jēkabs Straume
Jēkabs Straume Foto: Paula Čurkste/LETA

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien atbalstīja Jēkaba Straumes virzīšanu atkārtotai apstiprināšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā.

Saeimas komisija ar balsu vairākumu atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par Straumes iecelšanu KNAB vadītāja amatā. Par Straumi balsoja gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Pret balsoja trīs deputāti - "Konservatīvo" pārstāvji Juris Rancāns un Ainārs Bašķis, kā arī opozīcijas deputāts Māris Možvillo (PCL). Šie arī bija faktiski vienīgie deputāti, kuriem komisijas sēdē bija jautājumi Straumes izvaicāšanai.

Saeima par Staumi plāno lemt nākamceturtdien, 9.jūnijā.

Komisijas vadītājs Rancāns īsi pirms balsojuma atgādināja iepriekš "Konservatīvo" paustos uzskatus, proti, uz KNAB priekšnieka amatu nepieciešams atkārtots konkurss, jo aizvadītais konkurss esot bijis gana formāls, turklāt sabiedrība sagaidot plašāku kandidātu loku.

Savukārt Možvillo KNAB priekšniekam pārsvarā sūrojās par KNAB piemērotajām apjomīgajām sankcijām deputāta pārstāvētajai partijai.

Straume, runājot par aizvadītajiem pieciem gadiem amatā, norādīja, ka biroju saņēmis sliktā stāvoklī - bijis zems mikroklimats, sliktas attiecības starp darbiniekiem, neatbilstošs atalgojums, atpalicis materiāltehniskais nodrošinājums.

Stājoties amatā, Straume izvirzījis solījumus un tagad darbinieki ir lepni strādāt birojā, un materiāltehniskais nodrošinājums uzlabots. Tāpat uz Straumes aicinājumiem pēc atbalsta atsaukusies valdība un Saeima, kā rezultātā strādājošajiem ir nodrošināts atbilstošs atalgojums.

Patlaban izmeklētāju štats ir aizpildīts, uz citiem amatiem vēl notiek trūkstošo darbinieku rekrutēšana, lai gan jārēķinās, ka valsts noslēpuma pielaides piešķiršanas process ir gana garš.

Straumes pirmajā amata termiņā birojā ir veiktas strukturālās reformas, un tagad Straume "varot likt roku uz sirds", ka KNAB ir viena komanda un būtiskas problēmas, kas ierobežo darbu, vairs nevarot minēt.

KNAB priekšnieks arī slavēja to, ka izmeklēšanas kvalitāte ir augusi, tāpat darbs uzlabojies interešu konfliktu novēršanas un partiju kontrolēšanas jomā. Arī neskatoties uz pandēmiju, biroja darba rezultāti palikuši arvien labāki.

Runājot par turpmākajiem darbiem apstiprināšanas gadījumā, Straume norādīja, ka jāturpina attīstīt korupcijas riska analīzes joma un jāpilnveido novecojusī lietvedības sistēma, kuru patlaban nevar savienot ar e-lietu. Pandēmijas laikā bijusi traucēta starptautiskā sadarbība, tāpēc arī šajā jomā jāturpina darbs.

Uz sēdi uzaicinātā sabiedriskās politikas centra "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka norādīja, ka Straumem izdevies uzlabot KNAB tēlu sabiedrības acīs. To apliecinot arī aptauju rezultāti, tos salīdzinot ar 2016.gadu, kad iestādi vēl vadīja Jaroslavs Streļčenoks. Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka 32% iedzīvotāju nav viedokļa par KNAB darbu, un tā ir ievērojama sabiedrības daļa.

Stafeckas ieskatā tuvākajos piecos gados ir pamats būt ļoti prasīgiem par KNAB darbības rezultātiem, jo ir palielināts biroja budžets, kas vienlaikus ļauj aizpildīt arī tukšās amata vietas.

Vienlaikus Stafecka vērsa uzmanību, ka sabiedrībā joprojām saglabājusies tolerance pret korupciju. Ņemot vērā minēto, "Providus" ieskatā KNAB vajadzētu savas ambīcijas stiprināt un kļūt par kompetences centru korupcijas novēršanas jautājumos, proti, ja pastāv sabiedriska aktualitāte, tad KNAB sniedz tūlītējus priekšlikumus problēmu risināšanā.

Tāpat KNAB ir nepieciešams stiprināt korupcijas novēršanas sadaļu un celt analītiskās spējas šajā jomā. Vēl "Providus" vēlētos redzēt, ka KNAB veiktu analīzi par kriminālprocesu izbeigšanas iemesliem, lai tādējādi stiprinātu izmeklēšanas kvalitāti.

"KNAB ambīcijai jābūt krietni augstākai par to, kā vērtēt savu darbības efektivitāti. Sagaidām, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri ziņo par korupciju. Tāpat nepieciešams stiprināt stratēģisko komunikāciju," uzsvēra Stafecka.

Atbildot uz "Konservatīvo" sacīto, KNAB konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja, ka pretendentu skaits konkursos uz iestāžu augstāko vadību "no gadu uz gada ir nedaudz mazāks."

Tāpat jāņem vērā, ka uz KNAB priekšnieka amatu ir specifiskas prasības, kas zināmā mērā ierobežo pretendentu skaitu. 2016.gadā uz KNAB priekšnieka amatu pieteicās desmit pretendenti, bet konkursa komisija visus pretendentus atzina par neatbilstošiem, kas nozīmē, ka ne jau skaitļiem ir nozīme, bet gan kvalitātei. Toreiz atkārtotā konkursā pieteicās deviņi pretendenti, no kuriem divus atzina par atbilstošiem formāliem kritērijiem. Minētais nozīmē, ka ir uzlikta ļoti augsta latiņa pretendentiem.

"Ļoti iespējams, ka, esošajam vadītājam kandidējot uz vēl vienu termiņu, potenciālie citi pretendenti samēro savas spējas ar iespējamo konkurentu - šajā gadījumā Straumes kungu. Saprotot, ka pretendents ir ļoti spēcīgs un cienījams, viņi varbūt neriskē piedalīties šādā konkursā," uzsvēra Citskovskis.

Kā ziņots, neskatoties uz partijas "Konservatīvie" iebildumiem, valdība iepriekš atbalstīja Straumes kandidatūru KNAB priekšnieka amatā uz otro pilnvaru termiņu.

Valdības sēdē pret Straumes atbalstīšanu balsoja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) un labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Trīs pārējo koalīcijas partiju ministri valdības sēdē neiebilda pret Straumes virzīšanu apstiprināšanai amatā, tāpat pretendenta atbalstīšanu parlamentā pieļāvušas arī opozīcijas partijas "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienība. Tāpēc Straumem pastāv iespēja saņemt vairākuma atbalstu Saeimā atkārtotai iecelšanai KNAB vadītāja amatā.

Konkursā uz KNAB priekšnieka amatu atkārtoti uzvarējis Straume. Viņš tika iecelts amatā uz pieciem gadiem, līdz ar to šī gada 14.jūnijā beigsies viņa pilnvaru termiņš.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu