Pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā bija jānotiek jau sen, uzskata "Mammamuntetiem.lv" vadītāja

TVNET/LETA
Pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā bija jānotiek jau sen, uzskata "Mammamuntetiem.lv" vadītāja
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa piedalās Slimību profilakses un kontroles centra rīkotajā sabiedrības informēšanas kampaņas "Mazgā rokas tīras, lai no mikrobiem tās brīvas!" atklāšanas pasākumā.
Vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa piedalās Slimību profilakses un kontroles centra rīkotajā sabiedrības informēšanas kampaņas "Mazgā rokas tīras, lai no mikrobiem tās brīvas!" atklāšanas pasākumā. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Lēmums par pilnīgu pāriešanu uz mācībām tikai latviešu valodā bez šaubām atbalstāms - tam vajadzēja notikt jau sen, uzskata vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Viņa uzsvēra, ka mazākumtautībām, kas dzīvo Latvijā, ir jāprot latviešu valoda, un ir nesaprotama un nepiedodama situācija, kad Latvijā dzīvojoši bērni neprot sazināties valsts valodā.

Kā piemēru Akmentiņa-Smildziņa minēja situāciju, kad uz vecāku organizācijas nometnēm atved skolas vecuma bērnus, kuri nesaprot latviešu valodu, un ģimene cer, ka nometnē bērniem iemācīs runāt latviski. Tomēr nedēļas laikā to nevar izdarīt, atzina vecāku organizācijas pārstāve.

Viņa norādīja, ka pašlaik ir grūti izvērtēt, vai pārejas periods ir pietiekams un vai ir pietiekams pedagogu un citu skolas darbinieku skaits, lai mācību procesu skolās drīzā laikā nodrošinātu tikai latviešu valodā. Tomēr vienlaikus viņa atzina, ka pārāk vilcināties ar pārejas periodu arī nedrīkst.

Pēc Akmentiņas-Smildziņas domām, svarīgi ir arī izvērtēt, kā mazākumtautību bērni saglabās savas dzimtas valodu.

Kā ziņots, valdība ir atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Likumprojektā paredzētais regulējums nosaka, ka arī turpmāk pamatizglītības pakāpē mācību process notiks valsts valodā, pakāpeniski ieviešot valsts valodu visā pamatizglītības pakāpē. Sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā latviešu valodā 1., 4. un 7. klasei, no 2024.gada 1.septembra - 2., 5. un 8.klasei un no 2025.gada - 3., 6. un 9.klasei.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais