Kūdras lielvalsts Latvija ⟩ Baltijas kūdras politikai nav ilgtspējības

Latvija nav vienīgā Baltijas valsts, kurā atrodamas lielas kūdras atradnes. Igaunijas pieeja kūdras politikai ir nedaudz atšķirīga. Jau 1995.gadā Igaunija pieņēma salīdzinoši unikālu likumu, kas nosaka kopējās kūdras ieguves kvotas valstī. Igaunijā katrai pašvaldībai tiek noteikts konkrēts limits, cik tajā drīkst iegūt kūdru, lai neviens reģions nepaliek apdalīts. Līdz šim gan nevienu gadu kvotas Igaunijā nav izdevies aizpildīt.

Vienlaikus Lietuvā kūdras ieguve notiek mazākos apjomos nekā pārējās Baltijas valstīs, taču tajā pašā laikā Lietuvā pieejamo kūdras apjomi ir labāk apzināti. Pēc pēdējiem 2017.gada datiem kūdra aizņem aptuveni 9,9% Lietuvas teritorijas un kopējais izpētītās kūdras apjoms ir vairāk nekā 1,1 miljardi tonnu.

Igaunijas centieni saglābt dabu

Igaunijā pieejamas daudz nesenākas aplēses par kopējiem pieejamās kūdras apjomiem valstī – ap 2,37 miljardi tonnu. Tas to padara par vienu no kūdras bagātākajām valstīm pasaulē. Kopumā aprēķināts, ka kūdra aizņem aptuveni 20% Igaunijas teritoriju. Tas ir par 5-10% vairāk nekā Latvijā. Vienlaikus Igaunijā kūdras apjomi pieaug salīdzinoši līdzīgi kā Latvijā, no 0,9 līdz aptuveni 1,42 tonnām gadā (2005.gada aprēķini). 

Kā izrādās, Igaunijā nav atsevišķa vides regulācijas plāna, kas būtu specifiski paredzēts kūdras politikai. Plašākā kontekstā jautājums par kūdru un vides aizsardzību kopumā bija iekļauts Igaunijas Vides ministrijas izstrādātajā Dabas saglabāšanas attīstības plānā līdz 2020.gadam.

Viens no plānā norādītajiem mērķiem bija ne tikai nodrošināt ilgtspējīgu kūdras izmantošanas stratēģiju, bet arī rūpēties par degradēto kūdras ieguves vietu (purvu vai mitrāju) atjaunošanu.

TVNET sazinājās ar Igaunijas Vides ministriju, lai noskaidrotu, vai Igaunijā ir izstrādāts līdzīgs plāns kā Latvijā. Kā portālam skaidro ministrijas Vides tehnoloģiju departamenta padomniece Rēli Sildnika šobrīd plāna specifiski kūdras resursu izmantošanai nav. “Tā vietā vispārīgi [kūdras] ieguve un izmantošana ir aprakstīta “Vispārējos zemes dzīļu politikas principos līdz 2050.gadam”,” izsakās Sildnika. Viņš arī bilst, ka Igaunijas plāns ir attīstīt ilgtermiņa stratēģiju, kas ļautu Igaunijai samazināt paļāvību uz tādiem resursiem kā kūdra. Tā vietā Igaunija mērķē izmantot tur pieejamos zemes dzīļu resursus efektīvā un ekonomiku veicinošā veidā, vienlaikus rūpējoties par dabas saglabāšanu un vides aizsardzību.

Tāpat Igaunijā ir izveidots saraksts ar vietām, kurās drīkst notikt kūdras ieguve. “Šajā sarakstā iekļauto vietu platība sasniedz aptuveni 150 000 hektārus,” norāda Sildnika. Sarakstā ir iekļautas vietas, kurās reiz jau notikusi kūdras ieguve, bet tad tikušas pamestas, kā arī vietās, kuras Igaunijas Vides aģentūra noteikusi par piemērotām kūdras iegūšanai.

Sildnika skaidro, ka saskaņā ar likumu Par zemes dzīlēm kūdras ieguvējs ir atbildīgs par ieguves vietas atjaunošanu, lai tā netiktu degradēta. “Igaunijā ir likumā noteikts maksimālais gadā iegūstamais kūdras apjoms – 2,85 miljoni tonnu,” atklāj Sildnika. Saskaņā ar jaunākajiem datiem 2021.gadā kopā valstī iegūtās kūdras apjoms sasniedza vien 32% no noteiktās kvotas jeb 917 tūkst. tonnu. Vienlaikus jāatzīmē, ka, gluži kā Latvijā, arī Igaunijā iegūtās kūdras apjoms, kā arī tās eksports pēdējos gados arvien pieaug.

Arī Igaunijā kūdra ir ļoti svarīgs eksporta materiāls. Tas ir tiek uzskatīts par otru svarīgāko derīgo izrakteni valstī. 2021.gadā vien Igaunija eksportēja kūdru 118 milj. eiro apmērā, kas sastāda aptuveni 0,6% no kopējā valsts eksporta attiecīgajā periodā. Šādi raugoties, iespējams, liekas, ka kūdras bizness var nebūt tik nozīmīgs, taču, gluži kā Latvijā, arī Igaunijā kūdras eksports pēdējos gados strauji pieaug.

Piemēram, 2018.gadā kūdras eksporta apjoms bija par vairāk nekā 30 miljoniem eiro mazāks.

Lietuvā kūdras eksports ekonomiski mazsvarīgākais no visām Baltijas valstīm

Saskaņā ar Ekonomiskās sarežģītības observatorijas apkopotajiem datiem, kopš 2010.gada Lietuvā kūdras eksporta pieaugs pārsniedz 70%, kas ir otrais lielākais pieaugums aiz Latvijas. Tajā pašā laikā 2020.gadā eksportētās kūdras vērtība ir uz pusi mazāka no kopējā Latvijas kūdras eksporta – vien nedaudz vairāk nekā 93 miljoniem ASV dolāru. Vislielākajos apjomos Lietuva kūdru eksportējusi uz tās kaimiņvalsti Poliju. Vienlaikus kūdras eksports Lietuvas ekonomikā ieņem salīdzinoši mazāko lomu no visām Baltijas valstīm. 2020.gadā kūdras eksports veidoja vien 0,3% no visa attiecīgā gada eksporta.

Kā liecina Lietuvas kūdras asociācijas publiskotie dati, aptuveni 90% no Lietuvā iegūtās kūdras tiek izmantots kā augsnes substrāts vai bagātinātājs, kamēr pārējie 10% izmantoti enerģijai.

Turklāt kūdras ieguvei Lietuvā tiek izmantota tikai neliela daļa no visas pieejamās platības. Piemēram, kūdras ieguve notiek tikai 51 no kopā valstī izpētītajām 6685 kūdras atradnēm.

“Kopējais kūdras purvu apjoms Lietuvā ir ap 646 tūkstošiem hektāru, taču tikai nedaudz vairāk kā 2% no tiem tiek izmantoti,” portālam TVNET skaidro Lietuvas Vides ministrijas komunikācijas daļas pārstāve Aiste Gadļauskaite. Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju, Lietuvā ik gadu tiek iegūts vidēji iegūts ap 880 tūkstošiem tonnu kūdras (vidējais rādītājs, skaits gadu no gada atšķiras), no kuriem vien 20% ir paredzēti mājas tirgum, kamēr pārējais apjoms tiek pārstrādāts vai eksportēts. “20% mūsu iekšējam tirgum ir pilnīgi pietiekami, pārējo pārstrādā vai eksportē uz vairāk nekā 100 valstīm visām pasaulē,” skaidro Gadļauskaite.

Arī Lietuvā nav atsevišķa dokumenta vai likuma, kas regulētu tieši kūdras ieguvi. Tā vietā Lietuvas konstitūcijā, kā arī Zemes dzīļu likumā noteikts, ka visi zemes dzīļu resursi pilnībā pieder valstij. “Galvenie likumi ir Zemes dzīļu likums un no tā izrietošie Valdības izdoties noteikumi par zemes dzīļu resursu iegūšanu, izmantošanu, kā arī atļauju piešķiršanu,” norāda Gadļauskaite. Vienlaikus viņa norāda, ka kūdras bizness Lietuvā ir salīdzinoši mazs, tādējādi vismaz pagaidām nav nepieciešams atsevišķs regulējums tieši šā resursa ieguvei.

Lietuvas gadījumā kūdras ieguves pārraudzība notiek ļoti līdzīgi kā Latvijā – arī tā ir ļoti sadrumstalota.

Galvenā valsts institūcija, kas ir atbildīga par to, ir Lietuvas Vides ministrija, kuras pakļautībā darbojas pārējās organizācijas, kurām attiecīgi katrai ir savs uzdevums kūdras ieguves pārraudzības nodrošināšanā.

Piemēram, Lietuvas Ģeoloģiskās izpētes institūts ir atbildīgs par visu zemes dzīļu resursu uzskaiti, politikas īstenošanu, kā arī atļauju izsniegšanu. Tāpat arī Vides aizsardzības aģentūra seko līdzi kūdras un citu zemes resursu ieguvei, pārraugot, vai tiek ievēroti visi normatīvie akti.

Gadļauskaite izvairīgi atbild uz jautājumu par kūdras ilgtspējīgu izmantošanu, atklājot, ka tas ir “jūtīgs jautājums”. No vienas puses kūdras politikai un kūdras izmantošanai Lietuvā ekonomiski nav pārāk liela nozīme, no otras puses, ministrijā atzīst, ka kūdras bizness nodrošina darbavietas, īpaši valsts lauku apvidos, kur darba iespējas ir salīdzinoši mazākas. “Kūdras bizness Lietuvā ir relatīvi mazs, turklāt kūdras ieguve galvenokārt notiek atradnēs, kur to veic jau vairākas desmitgades,” skaidro Gadļauskaite. Viņa bilst, ka atrast atrast alternatīvu kūdrai, īpaši augsnes bagātinātāju ar tādām pašām īpašībām, ir ļoti grūti, un vismaz tuvākajos gados viņa neredz, ka varētu tikt pārtraukta kūdras ieguve. “Globālā līmenī kūdra ir svarīgs elements pārtikas nodrošināšanai,” min Gadļauskaite.