Pk, 19.08.2022.

Šķība bāka, ko "aizmirsa" jūrā, un citi Sāremā salas brīnumi

Antra Feldmane
, TVNET Planēta | Klik Apkārt pasaulei redaktore
Šķība bāka, ko "aizmirsa" jūrā, un citi Sāremā salas brīnumi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Klases ekskursija uz Sāremā salu bija viens no pirmajiem ceļojumiem, ko atceros sevišķi spilgti. Līdz tam mūs regulāri veda uz dažādām putekļainām memoriālajām mājām, lika skatīties Blaumaņu, Veidenbaumu un Brigaderu guļamistabas. Taču ceļojums uz Sāremā 1990. gadu vidū šķita kaut kas īpašs un lielāks. Tas gan vēl bija laiks, kad čipsus un kolas autobusā pa ceļam patērējām vairāk nekā vīniņus un alus. Fotoalbumā glabājas ar “ziepeni” uzņemti attēli no Kuresāres pils un tā slavenā krātera, kas uz vietas vairāk izskatījās pēc zaļas peļķes. Vienu tā laika fotogrāfiju joprojām nespēju atšifrēt – es, ģērbusies ādas žaketē un sarkanos džinsos, ar stilīgu plastmasas maisiņu rokās cenšos atvērt smagas pils durvis. Šī, tāpat kā citas amatieru fotogrāfijas, liek uzdot jautājumus no “Tvinpīkas” žanra – kas toreiz notika, kurš to vairs atceras, un vai vajag.

Taču arī tagad, pēc vairāk nekā 20 gadiem, Sāremā autentiskums un nosacītā izolētība vilina ne vien mani, bet tūkstošiem citu ceļotgribētāju. Igaunijas salas piedāvā desmitiem iespēju, kā atpūtināt ne vien nogurdinātos prātus un dvēseles, bet ļauj uzfrišināt biroju krēslos sasēdētos ķermeņus – var izbraukāt ar velosipēdiem, var gulēt SPA viesnīcas burbuļvannās, kā arī izmēģināt spēkus, uzkāpjot Baltijā augstākajā bākā.

Tātad, Sāremā un Muhu sala. Kas tās ir, un ko tur dod?

Nebraukt ar velosipēdu sandalēs

Pirmkārt, šajās Igaunijas salās iespējams piedzīvot visvairāk saulaino dienu gadā, vismaz tā vēstīts mājaslapā “www.visitestonia.ee”.

Ja tā tomēr izrādās nepatiesība, tad ir lietus, bet, kā zināms, arī drēgnam laikam ir sava pievilcība.

Viens no svarīgākajiem aspektiem, ko arī man apskaužami regulāri, bet nu jau mazāk, gadās aizmirst. Piemērots apģērbs atbilstoši laikapstākļiem.

“Salu dieviem” ir pilnīgi vienalga, vai ceļotājs atstājis gumijniekus mājas pieliekamajā un atpūsties ieradies vasaras iešļūcenēs, kamēr pērkons lūr no jūrapakšas, bet horizontā velkas tumši mākoņi.

Iesaku nežēlot naudiņu un ieguldīt līdzekļus kvalitatīva lietusmēteļa un ūdensnecaurlaidīgu apavu iegādē.

Protams, pavisam stilīgi būtu ņemt līdzi arī termoveļu – piemēram, garās bikses un krekliņu, ja ir plānots nakšņot teltīs.

Šo “augšiņu” vai jebkuru citu plāno apģērbu labi var izmantot arī, velkot zem lietus jakas, jo tad nerodas uzblīdusi “pufaikas” sajūta – kustēties ir ērti un brīvi.

Pavisam ekoloģiski sajutīsities, ja ceļojuma laikā izmantosit vairākas reizes lietojamas uzpildāmā ūdens pudeles, piemērotu, vieglu mugursomu un dažādiem sīkumiem nepieciešamo jostas somiņu.

Tā, starp citu, lieti noder tieši velobraucienu laikos, ja ir paredzēts nakšņot kādā viesu namā un “lielās mantas” atstāt tur. Un, lūdzu, nedariet kā reiz es – nebrauciet ar velosipēdu vasaras sandalēs.

Kā nokļūt uz Sāremā salu no sauszemes?

Skaidrs, ka Holivudas slavenībām tāda pārvietošanās nebūtu problēma, jo ir personīgā jahta un helikopters.

Taču salīdzinoši ekonomisks variants ir ar prāmi no Virtsu pilsētas Igaunijas sauszemē braukt uz Muhu salas ostas pilsētu Kuivastu.

Prāmji kursē uz salu ik pēc 30 minūtēm, un ceļā pavadītais laiks ir aptuveni 25 minūtes.

Biļetes iegādājamas internetā iepriekšpārdošanā. Tā ir arī ērti.

Iebraucot ostā, tās sistēma atpazīs automašīnas numuru un novirzīs uz privileģēto braucēju rindu, tā saucamo “priority pass”.

  • Biļetes prāmim no Virtsu uz Kuivastu – https://www.praamid.ee/en/homepage/

Upurvietas, upurvietas visur

Pirmā un tuvākā saliņa sauszemei ir teiksmainā Muhu, caur kuru tālāk uz Sāremā var nokļūt pa Mazā līča dambi.

Muhu salu raksturo Koguvas ciems ar garām akmens sētām, Īgu stāvkrasts un viena no senākajām un skaistākajām Igaunijas lauku svētnīcām – Katarīnas baznīca, kuras apkaimē var atrast pagānu kapakmeņus.

Tās kancele ir viena no vecākajām Sāres apgabalā. Uz baznīcas kora telpas ziemeļu un austrumu sienām ir saglabājušies sienas gleznojumu fragmenti, kas ir datēti ar 1330. gadu.

Pie durvīm, kas ved uz kāpnēm, ir redzama sienā iemūrēta trapecveida kapu plāksne no 12.-13. gadsimta.

Muhu salā atrodas arī strausu ferma, Tihuses zirgu saimniecība, bet gardi paēst varēsit Līvu ciemata centrā un elegantajā Pedastes muižā.

Augstākā bāka Baltijā un apdullinoši saulrieti

Tālāk jau dodoties uz Sāremā salu, ieteicams apmeklēt Kara lietu muzeju, kurā glabājas ap 12 tūkstošiem vērtīgu eksponātu un rodas visai labs priekšstats par 20. gadsimta vēsturi.

Tas viss ir ierīkots lielās padomju laika darbnīcās, bet kopš 2013. gada muzejā apskatāmi arī ekskluzīvi bruņu vilcieni un tamlīdzīgi tehnoloģiskie brīnumi.

Kuresāre jeb Sāremā salas centrālā kūrortpilsēta ar aptuveni 14 000 iedzīvotāju var lepoties ar senām tradīcijām, vislielāko SPA viesnīcu blīvumu, kur kaut ko sev atradīs pat izlepuši ceļotāji.

Kuresārē pieejamas ārstnieciskās procedūras, dažādi piedāvājumi ģimenēm, bet brīvajam laikam skatam paveras teiksmaina, maza pilsētiņa ar šaurām vecpilsētas ielām, unikālu arhitektūru, kafejnīcām un galerijām.

Kuresāres bīskapa pils zālēs varēsit izriņķot pa Sāremā bagātīgo vēsturi, tā turklāt ir arī viens no Baltijas viduslaiku cietokšņiem, kas ir vislabāk saglabājies.

Šī kopš 14. gadsimta ir viena no lielākajām Ziemeļeiropas būvēm, kur var doties gan ekskursijā, gan iemācīties šaut ar loku.

Tātad, tas slavenais Kāli meteorīta krāteris. Datēts, ka tas uz mūsu mīļās planētas ir nokritis pirms aptuveni 7500 gadiem.

Tā krišana tolaik apdzīvotajā salā izraisīja postījumus, kas līdzinās mazas atombumbas sprādzienam. Meteorīts sadalījās 5-10 km augstumā un nokrita uz zemes gabalos, lielākais krāteris ir 22 m un 110 m garais Kāli, bet tam līdzās ir astoņi mazāki krāteri.

Savulaik Kāli ezeram apkārt bija apjozts akmens mūris, bet pie tā atrastie dzīvnieku kauli liecina, ka šeit veikti upurēšanas rituāli.

Kāli krāteru lauks ir arī Eirāzijā iespaidīgākais šāda veida dabas objekts.

Anglas vējdzirnavu kalnā sajutīsit īstu holandiešu pasakas auru.

Šīs dzirnavas ir Igaunijā vislabāk saglabājušās, četras vējdzirnavas ir ar griežamu korpusu, bet vienas – holandiešu stila ar griežamu galvu.

Holandiešu dzirnavas cēla 1927. gadā, un teritorijā ir iespēja iepazīt ne vien lauksaimniecības tehniku, bet arī papriecāties par mājdzīvniekiem un putniem. Ir gan muzejs, gan kafejnīca un suvenīru veikaliņš.

Pangas stāvkrasta saulrieti noteikti nav salīdzināmi ne ar ko citu – Pangas klints ir augstākā starp visām Igaunijas ziemeļu piekrastes klintīm ar augstumu 21,3 m virs jūras līmeņa.

Siluri klints ir krauja, kas sākas jau pie Gotlandes Zviedrijā, vijas cauri Baltijas jūrai un atkal paceļas virs zemes virsmas Sāremā rietumos. Visaugstākajā vietā atrodas sena upurēšanas vieta, bet uz stāvkrasta atrodas arī dolomīta saules pulkstenis.

Tad vēl, protams, majestātiskā Serves bāka. Tā ar saviem 52 metriem augstumā iekļūst lielākās Baltijas jūras bākas statusā, un tās virsotnē bezbailīgākie pēc tam, kad mērojuši 242 pakāpienus, var pakavēties skatu platformā.

No tās labā laikā it kā varot redzēt Latvijas krastus, bet zinātāji teic, ka arī no Norvēģijas krastiem skaidros laikapstākļos varot samanīt ASV Brīvības statuju. Par pēdējās atziņas patiesumu es nebūtu pārliecināta, bet var jau būt.

Jau 1646. gadā Livonijas ģenerālgubernators Gabriels Oksenštierns lika uzbūvēt Serves pussalas galā esošajā mazajā saliņā primitīvu bāku.

Rudens vētras parādīja, ka bākas izvēlētā atrašanās vieta – mazā saliņa – nav piemērota, un bāka tika pārcelta uz Serves pussalas galu. 1770. gadā tur tika uzcelta akmens bāka, kas tika iznīcināta Otrajā pasaules karā. Pašreizējā koniskā monolītbetona bāka tika uzstādīta 1960. gadā.

Vilsandi Nacionālā parka teritorijā viskrāšņāk aug tieši skaistās savvaļas orhidejas, un to šeit ir vismaz 30 sugu.

Vilsandi saliņa ir lielākā no šī parka salu arhipelāga, tā ir īsta paradīze putnu vērotājiem. Uz tās ostu – Vikati ciemu, var nokļūt ar prāmi no Sāremā.

Salas gultne ir ārkārtīgi dažāda – gan dūksnāji, gan ziedu pļavas, sūnas, akmeņi.

Šeit 1910. gadā izveidoja pirmo Baltijas putnu rezervātu, tepat atrodas šķībā Kīpsāres bāka.

To no pastiprināta betona būvēja 1933. gadā, lai tā kalpotu par brīdinājuma vietu pussalas tuvumā. Tobrīd 25 m augstā bāka atradās 150 m no krasta, bet erozijas dēļ tā tagad jau ir jūrā un atbalsta trūkuma dēļ ir sasvērusies.

Kā dienas orientieris tā saglabājās līdz 2009. gadam, bet nu kalpo vairāk kā ekskluzīvs tūrisma objekts.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu