P, 15.08.2022.

Riga Pride nedēļa ⟩ Pētījums: Neiecietīga politika Latvijai izmaksā līdz pat 656 miljoniem eiro gadā

Latvijā tapis unikāls pētījums par LGBTQ perspektīvu
TVNET/APOLLO
Pētījums: Neiecietīga politika Latvijai izmaksā līdz pat 656 miljoniem eiro gadā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: BERNADETT SZABO/REUTERS

Piektdien, 17. jūnijā, cilvēktiesību notikumu nedēļas "Riga Pride" ietvaros "Think Diversity!" Baltijas Dažādības biznesa forumā tika prezentēts jauns, unikāls pētījums “Neiecietības patiesā cena Latvijā: LGBTQ perspektīva”, kas sniedz visaptverošu aprēķinu un analīzi par iekļaujošas politikas trūkuma ietekmi uz tautsaimniecību. Tajā secināts, ka neiecietības ekonomiskā cena Latvijā ir pielīdzināma 0,85-2% IKP, kas atbilst 278-656 miljoniem eiro gadā, portālu TVNET informēja LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka” valdes loceklis Kaspars Zālītis.

Kā būtiskākos faktorus, kas rada ekonomiskos zaudējumus neiekļaujošas politikas rezultātā, Zālītis minēja:

  • emigrācijas radītās izmaksas (aplēstas 139,6 miljonu eiro apmērā);
  • ekonomiskās diskriminācijas un zaudētas produktivitātes izmaksas (aplēstas 87,79 miljonu eiro apmērā);
  • paaugstinātās depresijas izplatības radītās izmaksas, piemērojot slimību ekonomisko izmaksu noteikšanas metodi (aplēstas 23,71 miljonu eiro apmērā);
  • LGBTQ pašnāvību radītās izmaksas zaudēto ienākumu apmērā (aplēstas 21,87 miljonu eiro apmērā);
  • paaugstināta alkohola patēriņa rezultātā invaliditātes koriģēto dzīves gadu dēļ radītās ekonomiskās izmaksas (3,79 miljonu eiro apmērā).

“Būt iekļaujošai un līdztiesīgai sabiedrībai ir ne tikai labi un pareizi, bet, kā parāda šis pētījums– tas sniedz arī finansiālus ieguvumus.  Pēc KPMG Latvijā veiktajiem aprēķiniem – neiecietība mūsu ekonomikai izmaksā aptuveni 278-656 miljonus eiro. Ja paskatāmies līdzībās – tad tas pielīdzināms vismaz vienai piektajai daļai no Latvijas veselības aprūpes budžeta,” norādīja Evija Šturca, starptautiskās auditoru kompānijas KPMG Latvijā partnere.

Kā skaidroja Zālītis, tas ir tikai likumsakarīgs rezultāts ilgstoši nesakārtotai likumdošanai.

“Diskriminācija un neiecietība neietekmē tikai pašu LGBTQ kopienu, bet rada negatīvu ietekmi uz mūsu visu kopējo labklājības līmeni. Latvija jau šobrīd dažādos ekonomiskajos rādītājos būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur šī politika ir daudz iekļaujošāka.

Cena, ko mēs maksājam ir pārāk liela, ievērojami samazinot savu konkurētspēju un neiegūstot potenciāli nomaksātos nodokļus, kurus varētu novirzīt būtiskāku problēmu risināšanā, piemēram, valsts veselības aprūpes, izglītības vai aizsardzības budžetam.

Politikas veidotājiem ir pienākums rūpēties par saviem iedzīvotājiem un Civilās savienības likums noteikti ir pirmais solis,” uzsvēra Kaspars Zālītis.

Viņš informēja, ka biznesa foruma ietvaros tika parakstīta arī Latvijas Dažādības harta, kurai pievienojās Sabiedrības integrācijas fonds, Sennder un LMI Translations, vēlreiz apliecinot mērķi veicināt cieņpilnu attieksmi un dažādu sabiedrības grupu iekļaušanu savā darbībā.

“Sabiedrības integrācijas fonda misija ir stiprināt valstisko piederību un demokrātiju, atbalstot pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību.  Mēs savā institūcijas darbā gan ieviešam dažādības vadības principus, gan palīdzam arī citiem darba devējiem un darba ņēmējiem atrast labākos veidus, kā strādāt ar šiem jautājumiem. Tāpēc šķiet tikai pašsaprotami mums pievienoties Latvijas Dažādības hartai.

Esam arī patiesi lepni par to, ka esam pirmā valsts pārvaldes iestāde, kas kļuvusi par praida oficiālajiem atbalstītājiem Rīgā.

Ceram ar savu piemēru iedvesmot arī citas valsts pārvaldes institūcijas būt atvērtas dažādībai,” atzīmēja Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Kur Latvija ir šobrīd?

Gan SKDS aptauja, gan starptautisks pētījums liecina, ka pieņemoša attieksme Latvijā pieaug.

"No pēdējo gadu SKDS veiktajām aptaujām var secināt, ka Latvijas sabiedrības attieksme kļūst iekļaujošāka, jo no 2018. līdz 2021. gadam respondentu īpatsvars, kuriem ir pieņemoši vai neitrāli uzskati par homoseksualitāti, ir palielinājies par divpadsmit procentpunktiem, sasniedzot 65% 2021. gadā," vēsta ziņojuma autori.

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2020. gadā veiktajā aptaujā secināts, ka diskriminācija un neiecietība pret LGBT+ iedzīvotājiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājusies. Kaut gan sabiedrība kļūst pieņemošāka 75% (ES 28 valstīs 61%) LGBT+ respondentu nevēlas izrādīt savu orientāciju sabiedrībā un 38% jūtas nedroši to darot, teikts ziņojumā.

Latvijas sabiedrībā trūkst normatīvie akti, kas nodrošina LGBT+ iedzīvotāju drošību; nav pietiekama atbalsta no politiķiem

Apskatot ILGA "Rainbow Europe" karti, kas tiek sagatavota katru gadu un raksturo iekļaujošas sabiedrības līmeni Eiropas valstīs, var secināt, ka Latvija ir devītā neiekļaujošākā valsts. Latvijas sasniegtais rezultāts - 18% norāda uz to, ka Latvijas sabiedrībā trūkst normatīvie akti, kas nodrošina LGBT+ iedzīvotāju drošību, kā arī netiek izteikts pietiekami liels atbalsts no politiķiem, teikts pētījumā.

Iekļaujošākajā valsts šajā indeksā ir Malta, neiekļaujošākā - Azerbaidžāna. Ir manāma tendence, ka Austrumeiropas valstis ir mazāk iekļaujošas.

Analizējot Latvijas reputāciju un sniegumu saistībā ar iekļaujošu tiesisko vidi, novērojams, ka Latvija atpaliek no savām kaimiņvalstīm un 2019. gadā arī no reģiona vidējā rādītāja. GBGR indeksā, kas salīdzina valstu ieviestos normatīvos aktus, Latvija ieguvusi vērtējumu D (63%), kas raksturo neiekļaujošu valsti.

Pēdējo 20 gadu laikā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju audzis par teju 145%, tomēr 2021. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Turklāt redzams, ka pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes Latvijai bijis zemāks attīstības temps. Tas daļēji skaidrojums ar krīzes laikā samazinātajām valsts investīcijām, tai skaitā ieguldījumiem sociālajā jomā.

Latvijas nodarbināto iedzīvotāju produktivitāte ir augusi, taču atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. 2020. gadā viens nodarbinātais radīja 115 eiro vērtību vienā nostrādātā stundā, kamēr Lietuvā un Igaunijā - 119 eiro. Lai gan produktivitāte atspoguļo, cik daudz iespējams saražot nostrādātajās stundās, šo rādītāju ietekmē tehnoloģiju pieejamība, kapitāla efektīva izmantošana, organizāciju efektivitāte un citi faktori.

Demogrāfijas rādītāji parāda, ka strauji samazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Tas nozīmē, ka nevaram atļauties neiekļaut kādu sabiedrības grupu, teikts pētījumā.

Sabiedrība noveco un iedzīvotāju skaits samazinās. Laika posmā no 2000. līdz 2021. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par aptuveni 500 000 cilvēkiem. Īpatsvars ar 65+ gadu veciem iedzīvotājiem ir palielinājies, kas liecina par Latvijas iedzīvotāju novecošanas tendencēm.

Tas saistīts arī uz zemajiem dzimstības rādītajiem, kas nenodrošina pilnvērtīgu tautas ataudzi. Ņemot vērā šīs tendences, darbspējīgo iedzīvotāju (18-65 gadi) īpatsvars saglabājas vienmērīgs. 18-65 gadu iedzīvotāju īpatsvars 2000. gadā bija 62%; 2010. gadā tas palielinājās līdz 64%, taču 2020. gadā tas kritās līdz 61%.

Iedzīvotāju emigrācijas datos var manīt, ka Lietuvai un Igaunijai pēdējos gados ir izdevies sasniegt, ka vairāk cilvēku atbrauc nekā aizbrauc.

Kopš 2010. gada, katru gadu Latviju pamet aptuveni 20 600 iedzīvotāji. Liela ietekme uz iedzīvotāju aizbraukšanu bija 2008. gada finanšu krīzei un pēc tās piekoptajai taupības politikai.

80% pašnāvības Latvijā ietekmē depresija; Latvija - trešajā vietā pašnāvību skaita ziņā ES

Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube skaidro, ka 80% pašnāvību Latvijā ietekmē depresija, kamēr depresijas līmenis Latvijas statistikas datos ir viens no zemākajiem Eiropā. Taču depresija ir viena no visbiežāk sastopamajām psihoemocionālajām slimībām, tāpēc dati norāda uz to, ka Latvijā bieži sastopama ir psihoemocionālās veselības problēmu noklusēšana. Taube skaidro, ka 80% pašnāvības Latvijā ietekmē depresija.

Atbildot uz pētījuma jautājumu par savu psihoemocionālo stāvokli, 87% LGBT+ respondentu no Latvijas norādījuši, ka pēdējo divu nedēļu laikā jutušies depresīvi un nomākti. Turklāt vairāk nekā trešdaļa (38%) tā jutušies vairāk kā pusi no laika, kas norāda uz ļoti būtiskiem psihoemocionālās veselības riskiem. Eiropas Savienībā iedzīvotāju skaits, kuri vairāk kā pusi no laika jutušies nomākti ir 30%.

Ziņojuma autori vēsta, ka Latvijā ir arī viens no zemākajiem veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaitiem.

To ietekmē dzīvesveids, tai skaitā alkohola patēriņš. Alkohola patēriņš Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Tieši psihoemocionālās veselības problēmas un nevēršanās pēc palīdzības ir viens no iemesliem, kas veicina alkohola patēriņu.

Veselīgi nodzīvotie dzīves gadi raksturo iedzīvotāju spēju iekļauties darba tirgū, produktivitāti un pienesumu ekonomikai. Un papildus dēļ zemāka veselīgi nodzīvotu dzīves gadu skaita Latvijā rodas lielāki izdevumi pabalstiem, veselības aprūpei un cita veida atbalstam.

Līdzīgas tendences vērojamas arī attiecībā uz veselīgi nodzīvotajiem dzīves gadiem. Eiropas Savienības veselīgi nodzīvoto gadu skaits 2018. gadā bija 63,6 gadi.

ES Pamattiesību Harta (2016) nosaka: aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

Iekļaušana un iekļaujoša sabiedrība

ANO raksturo iekļaujošu sabiedrību, kā sabiedrību, kurā pastāv pieņemoša attieksme, visiem tās locekļiem tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tai skaitā iespēju ietekmēt sociālās institūcijas, kas pārvalda savstarpējo mijiedarbību, tādējādi norādot uz cilvēka aktīvo lomu sabiedrības veidošanā. Iekļaušana attiecināma uz ikvienu sabiedrības dalībnieku neatkarīgi no viņu rases, dzimuma, šķiras, paaudzes, atrašanās vietas un citiem aspektiem (DESA, Creating an Inclusive Society, 2009).

Iekļaujošas sabiedrības attīstībai jāveicina sabiedrības uzskati, attieksme un uzvedība, kas vērsta uz pieņemšanu dažādu tēmu un sociālu norišu kontekstā; atbilstoši likumi un tiesiskā vide, kas aizsargā ikviena iedzīvotāja pamattiesības.

Iekļaušanas un ekonomiskās attīstības sarežģītās attiecības

Starptautiskos pētījumos ir zinātniski pierādīts, ka Iekļaušana un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji saistīti faktori.

  • Iekļaušana attīsta cilvēkkapitālu un viņu ekonomisko potenciālu.
  • Iekļaušana veicina cilvēku spēju, prasmju, zināšanu efektīvu izmantošanu.
  • Iekļaušana veicina veselību, kas savukārt palielina individuālo produktivitāti un tālāk ietekmē arī kopējo ekonomikas produktivitāti.
  • Ekonomiskā attīstība rada pieprasījumu pēc cilvēktiesībām.

Pētījumos ir novērots, ka valstīs, kurās ir attīstītāka ekonomika un lielāka ekonomiskā labklājība un drošība, dažādu sabiedrības grupu tiesības tiek vienlīdz atzītas un ievērotas.

Pētījuma autori norāda, ka "Latvija ir drīzāk ekonomiski attīstīta, un ekonomiskā attīstība caur cilvēku un sabiedrības attieksmi sāk veicināt iekļaušanu".

"Ja panāksim iekļaušanu, tad mums Latvijā ir iespējams vēl vairāk veicināt ekonomisko attīstību," vēsta ziņojuma autori.

Kāda ir ietekme?

Neiecietības un diskriminācijas ietekme ir plaša un daudzveidīga, turklāt to ne vienmēr iespējams kvantificēt. Neiecietība un diskriminācija rada būtiskas ekonomiskās izmaksas, kas saistītas ar cilvēkkapitālu.

Neiecietība un diskriminācija rada arī būtiskas ekonomiskās izmaksas, kas saistītas ar valsts konkurētspēju, ietekmējot jaunu uzņēmumu dibināšanu, uzņēmējdarbības rādītāju izaugsmi, ārvalstu tiešās investīcijas. Tiesiskā vidē neiecietība un diskriminācija negatīvi ietekmē vārda brīvību, korupcijas līmeni, LGBT+ un citu sabiedrības grupu, pret kurām vērsta diskriminācija un/vai neiecietība, rīkotos pasākumus.

Faktori, kas rada būtiskas ekonomiskās izmaksas:

  • LGBT+ cilvēku pašnāvību radītās izmaksas;
  • depresijas radītās izmaksas;
  • paaugstināta alkohola patēriņa radītās izmaksas;
  • produktivitātes zaudējumu radītās izmaksas;
  • emigrācijas radītās izmaksas.

Ko darīt? Ieteikumi

Politiķu un sabiedrības atbalsts - joprojām nepietiekams. Pētījumā minēts, ka galvenie iemesli, kas veicinājuši diskriminācijas un neiecietības palielināšanos, ir negatīva politiķu un politisko partiju attieksme (65%), pilsoniskās sabiedrības atbalsta trūkums (41), esošo normatīvo aktu nepietiekama ieviešana (31%), sabiedrībā pazīstamu cilvēku un līderu atbalsta trūkums (35%).

KMPG analīze liecina, ka galvenie faktori, kas veicinājuši diskriminācijas un neiecietības samazināšanos, ir LGBT+ iedzīvotāju iesaiste un redzamība ikdienas dzīvē (71%), sabiedrībā pazīstamu cilvēku un līderu atbalsts (47%), pilsoniskās sabiedrības atbalsts (46%) un pozitīvas izmaiņas normatīvajos aktos (43%).

Pētījumā apkopoti labie piemēri no Latvijas uzņēmumu prakses:

  • mācības un izglītojošas kampaņas darbiniekiem, lai paaugstinātu izpratni par iekļaušanas nozīmību un ieguvumiem;
  • iekļaušanas un dažādības elementu iekļaušana darba sludinājumos, iekšējās vadlīnijās, (piemēram, uzsākot darbu), vizuālajā identitātē, un citādi paužot, ka uzņēmumā ir gaidīts ikviens cilvēks neatkarīgi no ārējā izskata, seksuālās orientācijas, ticības vai etniskās piederības;
  • darbinieku paštests - pajautāt sev - kā es justos, ja mana rīcība tiktu nofilmēta un pārraidīta ziņās? Ja nespēj sniegt pozitīvu atbildi, šāda rīcība uzskatāma par nekorektu;
  • darbinieku ziņošanas rīka ieviešana anonīmai informēšanai par problēmsituācijām komunikācijā;
  • sadarbība ar nevalstisko sektoru, publisko pasākumu atbalstīšana un rīkošana, proaktīva iesaiste likumdošanas iniciatīvu atbalstā, kas veicina iekļaušanu un dažādību;
  • izglītojošu materiālu izstrāde, piemēram, video formātā stāstot plašākai sabiedrībai par sava uzņēmuma pieredzi un vērtībām;
  • vadības iniciatīva, izrādot interesi un rūpes par darbinieku labsajūtu uzņēmumā.

Ziņojuma izstrādē izmantotas dažādas izpētes metodes - literatūras pārskats par ekonomiskās attīstības saistību ar iekļaujošu sabiedrību, neiecietību un diskrimināciju un citiem aspektiem, esošās situācijas novērtējums attiecībā uz Latvijas ekonomisko attīstību un iekļaujošas sabiedrības rādītājiem, kas iekļāva gan statistikas datu analīzi, gan jaunāko pētījumu, veikto novērtējumu, aptauju un citu avotu izpēti, aprēķinu veikšana attiecībā uz neiecietības radīto seku ietekmi uz ekonomiku, kā arī korelāciju analīze starp uzņēmējdarbības vides un ekonomikas aspektiem un neiecietības radītās ietekmes faktoriem.

Jau ziņots, ka sestdien, 18.jūnijā, ar krāšņu Praida dienas programmu un “Gājienu par Brīvību kopā ar Kijivas Praidu” noslēgsies cilvēktiesību notikumu nedēļa Riga Pride, solidarizējoties ar cilvēkiem un kopienu Ukrainā. Pulcēšanās gājienam sāksies pulksten 12 Vērmanes dārzā. Atgādinām, ka Rīgas praida noslēguma pasākuma laikā sestdien tiks slēgts Vērmanes dārzs

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu