/nginx/o/2022/05/18/14558895t1hc70c.jpg)
Ministru kabinets otrdien, 21. jūnijā, lēma par vairākiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem – pedagogu darba samaksas dotācijām, atbalsta pakotni energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai, jaunāku mežu izciršanu, kā arī citiem tematiem. Par pieņemtajiem lēmumiem plašāk bija iespējams uzzināt preses konferencē pēc valdības sēdes tiešraidē portālā TVNET.
Preses konferencē piedalījās:
Par dažiem no pieņemtajiem lēmumiem var lasīt raksta turpinājumā.
Pieņem jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli
Valdība otrdien pieņēma jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli, kas sniegs papildus finansējumu pašvaldībām ar sakārtotu izglītības iestāžu tīklu novadā.
Jaunā "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" paredz no šī gada 1.septembra ieviest finansējuma sadales modeli "Skolēns pašvaldībā", kas nozīmēs lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu.
Jaunais modelis nosaka to, ka mērķdotācijas tiks aprēķinātas pašvaldībām, nevis katrai izglītības iestādei, kā tas ir bijis iepriekš. Sekojoši pašvaldībām tiks sniegta lielāka loma izglītības tīklu kārtošanā un pedagogu atalgojumu konkurētspējas nodrošināšanā. Papildus tiek noteikts, ka pašvaldībām vismaz 7% no piešķirtā finansējuma būs jānodrošina atbalsta personāla nodrošināšanai, bet ne vairāk kā 15% būs jāatvēl administrācijas darbiniekiem.
Plašāk par jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli var lasīt šeit.
Latvijā varēs izcirst jaunākus mežus
Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien, 21. jūnijā, vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.
Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.
Noteikumu grozījumos ietvertās normas ir vērstas uz meža vērtības palielināšanu, tāpēc noteikumu projektā, ar kuru tiek īstenots politikas plānošanas dokumentā par stratēģisko ietekmi uz vidi noteiktais, nav nepieciešams ietvert atsevišķu stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.
Plašāk par šo tematu var lasīt šeit.
Valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes cenu kāpuma
Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, otrdien, 21. jūnijā, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, vienojās valdība.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.
Plašāk par kompensāciju apjonu var izlasīt šeit.
Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem piešķirs finansējumu Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai
Valdība otrdien, 21. jūnijā, atbalstīja līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanu.
Saskaņā ar jau iepriekš Veselības ministrijas izstrādāto un valdībā apstiprināto plānu par slimnīcu kapacitātes celšanu un papildu pacientu aprūpes staciju izveidi Covid-19 pacientu ārstēšanai, 574 001 eiro novirzīs, lai slimnīcām segtu izdevumus par gultu izveidi, materiāltehniskā nodrošinājuma un infrastruktūras uzlabošanu no 2022.gada februāra līdz šā gada maijam.
Nedaudz vairāk kā 65 000 eiro paredzēti, lai norēķinātos ar vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem par vakcinācijas veicināšanu iedzīvotāju vecumā no 60 gadiem vakcinācijas aptveres paaugstināšanu no šā gada 1. janvāra līdz 15. februārim.
Savukārt, no jau iepriekš Veselības ministrijai piešķirtajiem līdzekļiem augstas gatavības projektu īstenošanai, kas paredzēti Covid-19 seku novēršanai, 4,6 miljoni eiro tiks pārdalīti un novirzīti Vidzemes slimnīcas A, B un C korpusu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai energoefektivitātes paaugstināšanai un infrastruktūras uzlabošanai, VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" telpu pielāgošanai un jaunas ēkas būvniecībai, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošus pakalpojumus, kā arī Nacionālajam veselības dienestam projekta "E-Veselība jaunā kodola izveide" īstenošanai, kas saistīts ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu.
Apstiprina jaunu atbalsta programmu uzņēmējiem Krievijas agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai
Valdība otrdien, 21.jūnijā, apstiprināja jaunu atbalsta programmu uzņēmējiem - garantiju programmu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai, ziņo Ekonomikas ministrija (EM).
Vienlaikus valdība precizēja garantiju saņemšanas nosacījumus esošajā garantiju programmā, paplašināja garantiju saņēmēju loku un piešķīra papildu finansējumu, lai nodrošinātu garantiju programmas nepārtrauktību un finansējuma pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem.
"Ģeopolitiskās situācijas dēļ uzņēmējiem šobrīd izteikta problēma ir tieši apgrozāmo līdzekļu trūkums, jo dēļ visiem sadārdzinājumiem īstermiņā ir nepieciešami lielāki līdzekļi, lai iepirktu izejvielas tālākai ražošanai. Jau pagājušajā nedēļā apstiprinātā aizdevumu programma un eksporta kredītu garantiju programmas pagarināšana kopā šodien apstiprinātajiem atbalsta instrumentiem nodrošinās uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, sekmējot kopējo tautsaimniecības stabilitāti," uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Garantijas būs pieejamas visām saimnieciskās darbības veicēju kategorijām (sīkie, mazie, vidējie, lielie saimnieciskās darbības veicēji), kā arī attieksies uz lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem. Vienlaikus MK noteikumos minētas arī vairākas neatbalstāmās nozares, piemēram, tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, finanšu un apdrošināšanas darbība u.c.
Maksimālā garantiju summa vienam komersantam būs līdz 10 miljoniem eiro.
Plašāk par to var izlasīt šeit.
Valdība apstiprina ES fondu programmas iesniegšanu apstiprināšanai EK
Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā (EK).
Programma konceptuāli valdībā tika atbalstīta pagājušā gada novembrī, vienlaikus lemjot par neformālu konsultāciju turpināšanu ar EK. Finanšu ministrija informē, ka būtiskākie programmā veiktie precizējumi izriet no konsultācijām ar EK atbildīgajiem dienestiem un paredz pārstrukturēt transporta nozares investīcijas, lielāku finansējumu novirzot zaļai un ilgtspējīgai transporta infrastruktūrai, kā arī paredzēt papildu finansējumu deinstitucionalizācijas infrastruktūras attīstībai.
Tāpat programmā veikti arī precizējumi, lai tā atbilstu EK noteiktajām prasībām attiecībā uz programmas saturu un tvērumu.
Programma paredz ES fondu investīcijas vairāk nekā 4,7 miljardu eiro apmērā nākamajiem septiņiem gadiem, tā ietver ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas.
Iekšlietu dienestu infrastruktūras stiprināšanai papildus piešķir 4,78 miljonus eiro
Iekšlietu dienestu infrastruktūras kapacitātes stiprināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība otrdien lēma piešķirt 4 780 148 eiro.
Līdzekļi ir nepieciešami, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar infrastruktūras kapacitātes stiprināšanas pasākumu īstenošanu iekšlietu nozarē.
Minēto jautājumu valdība šodien izskatīja sēdes slēgtajā daļā, un nekāda detalizētāka informācija par naudas izlietojuma mērķiem netika sniegta.
Līdzekļu piešķiršana ir saskaņota ar Finanšu ministriju.
No šī gada jūlija palielinās atalgojumu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem
Jau šī gada jūlijā Nacionālo bruņoto spēku karavīri saņems paaugstinātu atalgojumu, pamatojoties uz pieņemtajām izmaiņām bāzes algām un jaunai koeficientu sistēmai, kas dos ietekmi robežās no 12 līdz 402 eiro mēnesī.
Mēnešalgas likme karavīram tiks noteikta atbilstoši dienesta pakāpei, izdienai un militārās izglītības kategorijai.
Jau vēstīts, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 509 ,,Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru” tika pieņemti aizvadītā gada augustā, bet spēkā stājās šī gada 1. jūnijā, lai jau jūlijā karavīri saņemtu jauno atalgojumu.
Plašāk par to var lasīt šeit.
Piešķirs 47 miljonus eiro nebijuši lielajām slimības pabalstu izmaksām Covid-19 pandēmijā gada sākumā
Valdība otrdien lēma piešķirt 47 miljonus eiro Labklājības ministrijai (LM), lai segtu izdevumus par gada sākumā veiktajām slimības pabalsta izmaksām saistībā ar Covid-19.
LM izstrādātajā rīkojuma projektā teikts, ka personām par saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā laikaposmā no šī gada 17.janvāra līdz 28.februārim slimības pabalstu piešķīra un izmaksāja no pirmās darbnespējas dienas. Tas attiecās uz tām personām, kurām bija derīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras bija saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19, un kurām tiek izsniegta darbnespējas lapa par saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikas datiem, no šī gada 17.janvāra līdz 28.februārim slimības pabalstiem tika izmaksāti 47 052 034 eiro, kas ir neierasti liela summa.
Līdz tam 653 475 eiro tika piešķirti par periodu no 2020.gada 16.novembra līdz 2021.gada 30.jūnijam, 1,15 miljoni eiro - par periodu no pērnā gada 6.novembra līdz 30.novembrim, bet 3,9 miljoni eiro - par periodu no pērnā gada 1.decembra līdz 31.decembrim.
Ņemot vērā ievērojamo izdevumu pieaugumu slimības pabalsta izmaksām šī gada četros mēnešos, pastāv būtisks finanšu nepietiekamības risks slimības pabalsta izmaksām 2022.gadā, norāda LM.
Tāpat rīkojums paredz piešķirt LM finansējumu 260 130 eiro apmērā, lai segtu izdevumus slimības pabalsta izmaksām, kas veiktas 2022.gadā par periodu no 2021.gada 1.decembra līdz 2021.gada 31.decembrim.
Līdzekļus plānots piešķirt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", veicot valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets".
Akceptē SAB sagatavoto Valsts apdraudējuma analīzi
Ministru kabinets izskatīja un akceptēja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavoto valsts apdraudējuma analīzi, aģentūru LETA informēja SAB.
Valsts apdraudējuma analīzi SAB izstrādā kopā ar Valsts drošības dienestu un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu. Uz tās pamata pēc tam tiek sagatavota un valdībā apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija. Valsts apdraudējuma analīze ir visaptverošs izvērtējums, kura rezultātā noteikti esošie un potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi vai riska faktori. Tā tiek sagatavota reizi četros gados.
Valsts apdraudējuma analīzes saturs nav publiski izpaužams, jo tajā iekļauta klasificēta informācija.
Lauksaimnieku un pārtikas pārstrādātāju atbalstam piešķirs teju 20 miljonus eiro
Lai mazinātu Krievijas sāktā kara Ukrainā radītā energoresursu cenu kāpuma un minerālmēslu cenu kāpuma ietekmi, lauksaimnieku un pārtikas pārstrādātāju atbalstam piešķirs teju 20 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.
Tostarp lauksaimniekiem kopējā atbalsta summa būs 9,2 miljoni eiro. No šiem līdzekļiem 4,2 miljoni eiro būtu Eiropas Savienības (ES) finansējums, bet pieci miljoni eiro - valsts budžeta finansējums.
Savukārt vēl 10 miljonu eiro atbalsts no valsts budžeta būtu paredzēts kā energoresursu cenu kāpuma kompensācija pārtikas pārstrādātājiem.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pirmdien, 20.jūnijā, preses konferencē sacīja, ka valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē panākta vienošanās par atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas pārstrādātājiem gandrīz 20 miljonu eiro apmērā.
Ministrs uzsvēra, ka situācijas attīstībai sekots līdzi kopā ar Eiropas Komisiju (EK), veikts nozares monitorings, meklēti risinājumi primāro lauksaimniecības produktu ražotāju un pārtikas pārstrādātāju atbalstam. Kopumā EK primārajiem ražotājiem ES atvēlējusi 0,5 miljardu eiro finansējumu.
Gerhards skaidroja, ka šiem atbalsta pasākumiem būtu fiskāli neitrāla ietekme uz budžetu, jo meža nozarei patlaban klājoties ļoti labi un VAS "Latvijas valsts meži" prognozētā peļņa, ko dividenžu veidā ieskaita valsts budžetā, varētu pieaugt par 15 miljoniem eiro, tādējādi kompensējot valsts sniegto atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas pārstrādātājiem.
Inflācijas pieaugumu dēļ palielinās uzturdevas kompensācijas apmēru karavīriem un zemessargiem
Ņemot vērā cenu pieaugumu, valdība šodien lēma no 1.augusta palielināt uzturdevas kompensācijas apmēru karavīriem un zemessargiem.
Pašlaik Militārā dienesta likuma 49.pants paredz, ka karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu, izņemot gadījumus, kad karavīram tiek piešķirta uzturdevas kompensācija. Pašlaik par karavīra dienas pamata uzturdevu kompensācija veido 9,96 eiro. Savukārt pirmā papildu uzturdeva ir 0,64 eiro, bet otrā - 2,28 eiro.
Noteikumi stājās spēkā 2010.gada 3.jūlijā, un kopš šī regulējuma spēkā stāšanās uzturdevas kompensācijas apmērs nav pārskatīts. Ņemot vērā uzturdevas izejvielu cenu kāpumu, kas pamatots ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par faktisko cenu kāpumu un Finanšu ministrijas datiem par prognozēto inflāciju, un apstākļus, ka dienesta uzdevumu izpilde saistīta ar paaugstinātu kaloritātes uzturdevas patēriņu, ir pamats pārskatīt uzturdevas kompensācijas apmēru un to noteikt atbilstoši šī brīža faktiskajai uzturdevas vērtībai.
Ņemot vērā ievērojamo elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kāpumu kopsakarā ar pakārtoto pārtikas prešu cenu kāpumu, jo īpaši Finanšu ministrijas sniegto informāciju par vidējo patēriņa cenu indeksu un pārtikas preču cenu indeksu, kas liecina, ka 2022.gadā vidējā inflācija prognozēta 8,5% apmērā un pārtikas preču cenas vidēji pieaugs par 9,7% salīdzinājumā ar 2021.gadu, ar Noteikumu projektu plānots palielināt uzturdevas kompensācijas apmēru, karavīriem un zemessargiem nosakot pamata uzturdevu 14 eiro apmērā.
Savukārt par pirmo papilddevu turpmāk plānots maksāt 0,90 eiro, bet par otro - 2,50 eiro.
