/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2022/06/30/14661351t1h1be1.jpg)
Dzīvnieki, kuri piedzimuši ar divām vai vairāk galvām, cieš no policefālijas. Reptiļiem šis stāvoklis novērojams biežāk nekā zīdītājiem, un viens no iespējamajiem iemesliem, kas to izraisa, ir embriju nepilnīga atdalīšanās attīstības laikā.
2013. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Comparative Pathology”, atklāts, ka no 4087 pārbaudītajiem odžu mazuļiem trīs piedzimuši ar divām galvām.
Savukārt tagad kāds vīrietis, kurš dzīvo netālu no Dienvidāfrikas pilsētas Durbānas, vērsās pie Dienvidāfrikas čūsku eksperta un glābēja Nika Evansa, sakot, ka savā dārzā atradis divgalvainu čūsku. Negribot dīvaino radījumu savainot, viņš to ielicis pudelē un lūdzis Evansu, lai viņš to nogādā drošībā.
Pagātnē ir bijuši daži gadījumi, kad kā nebrīvē, tā savvaļā izšķīlušās čūskas ar divām galvām, tomēr tie ir ārkārtīgi reti.
“Deformētā čūska bija dīvains skats. Tā ir jauna un aptuveni 30 centimetru gara. Bija diezgan interesanti, vērot, kā tā kustas. Brīžiem galvas tiecās doties katra uz savu pusi, brīžiem tās balstījās viena uz otras,” sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja Evanss.
Dzīvnieki, kas cieš no policefālijas, parasti ilgi nenodzīvo. Viss atkarīgs no tā, cik ļoti galvas ir atdalījušās viena no otras. Ja līdz ar divām galvām ir arī divi kuņģi, tad tās cīnīsies par upuri savā starpā un beigu beigās ies bojā. Tāpēc lielākas izredzes izdzīvot ilgāk ir divgalvainām čūskām, kurām ir viens kuņģis.
Jaunatrastā čūska tagad ir drošībā un profesionālā aprūpē. Eksperti gan brīnās, kā čūska spējusi tik ilgi izdzīvot savvaļā.
“Nav iemesla to palaist brīvībā. Cik es zinu, tās parasti ilgi nenodzīvo. Šī čūska ilgi savvaļā neizturēs. Tā tikko spēj pakustēties un ir ļoti lēna. Viegls upuris plēsējiem,” piebilda Evanss.