S, 20.08.2022.

Krievijas parlaments apstiprinājis likumprojektu, kas atļaus aizliegt ārvalstu medijus

TVNET/LETA
Krievijas parlaments apstiprinājis likumprojektu, kas atļaus aizliegt ārvalstu medijus
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome. Ilustratīvs attēls.
Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome. Ilustratīvs attēls. Foto: Reuters/ScanPix

Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome ceturtdien, 30. jūnijā, pēdējā lasījumā apstiprinājusi likumprojektu, kas atļaus aizliegt ārvalstu medijus.

Gaidāms, ka drīzumā likumprojektu apstiprinās arī Krievijas augšpalāta, bet pēc tam parakstīs prezidents Vladimirs Putins.

Likumprojektu Maskava pasniegusi kā atbildi uz citu valstu noteiktajiem ierobežojumiem Krievijas medijiem.

Krievija pēdējos mēnešos ir vairākkārt sūdzējusies, ka rietumvalstis neadekvāti ierobežojot Krievijas medijus, aizliedzot to darbību vai neizsniedzot vīzas to žurnālistiem.

Jūnija sākumā Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova izsauca ASV mediju pārstāvjus, lai brīdinātu, ka viņu akreditācijas un vīzas var tikt anulētas, ja Vašingtona neatvieglos pasākumus, kas ASV ierobežo Krievijas žurnālistus.

Jaunais likumprojekts arī ļaus Krievijas ģenerālprokuroram atcelt to mediju reģistrāciju, kas izplata "nelikumīgu, bīstamu, neuzticamu publiski nozīmīgu informāciju vai informāciju, kas pauž skaidru necieņu pret sabiedrību, valsti, Krievijas Federācijas konstitūciju, kā arī kuras mērķis ir diskreditēt Krievijas bruņotos spēkus".

Daudzi ārvalstu mediji apturēja vai ierobežoja savu darbību Krievijā pēc tam, kad Krievija martā pieņēma likumu, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par ziņām, kas Krievijas skatījumā diskreditē Krievijas armiju.

Krievijas Ārlietu ministrija maijā nolēma slēgt Kanādas raidsabiedrības CBC Maskavas birojus, šādi atbildot uz Krievijas valsts raidsabiedrības RT aizliegšanu Kanādā.

Februārī Krievijas Ārlietu ministrija slēdza Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas "Deutsche Welle" (DW) biroju Maskavā, kā ieganstu minot Krievijas valsts raidsabiedrības RT vācu valodas kanāla translācijas aizliegšanu Vācijā.

Krievija pēdējos gados ir neatlaidīgi ierobežojusi neatkarīgo žurnālistiku. Pēc Ukrainas konflikta sākuma daudzi nozīmīgi neatkarīgi ziņu mediji slēdza vai apturēja darbību. To vidū bija radiostacija "Eho Moskvi" un laikraksts "Novaja gazeta", kura redaktors Dmitrijs Muratovs pagājušajā gadā saņēma Nobela Miera prēmiju.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu