C, 11.08.2022.

Faktomāts ⟩ Vai Pabriks var vienpersoniski iesaistīt Latviju karā?

Juris Jurāns
, TVNET | KLIK žurnālists
Vai Pabriks var vienpersoniski iesaistīt Latviju karā?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Edijs Pālens/LETA, Shutterstock, TVNET kolāža

Sociālajā medijā Facebook cilvēki aktīvi dalās ar Jāņa Pļaviņa ierakstu par nesen izsludinātiem grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā. Ierakstā Pļaviņš norāda, ka pieņemtie grozījumi faktiski dod tiesības aizsardzības ministram vienpersoniski lemt par Latvijas iesaistīšanu karā. TVNET faktu pārbaudes projekts faktomāts skaidro, ka ieraksts ir maldinošs, jo Pļaviņš nepareizi interpretējis likuma grozījumus.

Ierakstā Pļaviņš raksta:

Foto: Ekrānšāviņš no Facebook

Kam paredzēti likuma grozījumi?

TVNET sazinājās ar Aizsardzības ministriju, lai skaidrotu, kāpēc šādi likuma grozījumi tika rosināti un kam tieši tie paredzēti. "Nacionālo bruņoto spēku likuma grozījumu interpretācijā sociālajos tīklos ir sajauktas divas lietas. Likuma 13. panta papildinājums deleģē aizsardzības ministru lemt par divu veidu operācijām – speciālām operācijām ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operācijām," skaidro Roberts Skraučs, Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vecākais eksperts.

Viņš norāda, ka "speciālās operācijas ārvalstīs" saistītas ar Latvijas interešu aizstāvību trešajās valstīs, piemēram, personāla evakuācija no vēstniecības Ukrainā. "Šādas operācijas ir ierobežotas," bilst Skraučs, uzsverot, ka mērķis ir aizsargāt un īstenot kādas konkrētas Latvijas intereses.

Savukārt "Nacionālo bruņoto spēku aktīvo kiberaizsardzības operāciju" primārais mērķis ir militāra apdraudējuma gadījumā nodrošināt kritiski svarīgo infrastruktūru darbības nepārtrauktību Latvijā.

"Šīs operācijas ietver darbības kibervidē, lai atturētu, nepieļautu vai pārtrauktu kiberuzbrukumus Latvijas kritiskai infrastruktūrai," pauž Skraučs.

Tāpat viņš uzsver, ka šādi likuma grozījumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu lēmuma pieņemšanas ātrumu, efektivitāti un konfidencialitāti. Turklāt lēmumu nepieņem viens pats aizsardzības ministrs, bet gan saskaņojot ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru. Līdz ar to apgalvojumam, ka aizsardzības ministrs vienpersoniski lemj par šādu operāciju veikšanu, nav pamata, jo lēmumu iespējams pieņemt, tikai vienojoties ar citām valsts amatpersonām. 

Vai aizsardzības ministrs var vienpersoniski lemt par NBS iesaisti karā?

Satversmes 43. pants nosaka, ka "Valsts prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu".

Skraučs uzsver, ka likuma grozījumi neparedz iespēju aizsardzības ministram lemt par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti karā Ukrainas teritorijā. "Plašāku militāru iesaisti regulē likums par NBS iesaisti starptautiskās operācijās, kur attiecīgi ir paredzēti lēmuma pieņemšanas līmeņi," atklāj Skraučs.

Minētajā likumā norādīts, ka lēmumu par NBS iesaisti starptautiskajās misijās pieņem Ministru kabinets, nevis aizsardzības ministrs.

Vienlaikus likumā norādīts, ka pēc īpaša lūguma aizsardzības ministrs var lemt par atsevišķa īpaši sagatavota NBS kontingenta piedalīšanos starptautiskajās glābšanas operācijās un starptautiskajās humānajās operācijās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Taču neviens no šiem gadījumiem nevar tikt uzskatīts par faktisku kara pieteikšanu, jo minētajā likumā uzskaitīti starptautisko operāciju veidi - miera uzturēšanas, miera nodrošināšanas, glābšanas, humānās palīdzības un tādas militārās operācijas, kas saskan ar ANO Statūtu 51. pantu par kolektīvo pašaizsardzību. 

TVNET vērsās arī pie tiesību ekspertiem, lai skaidrotu, vai minētie likuma grozījumi ir pretrunā ar Satversmi.  Gunārs Kūtris, Latvijas universitātes lektors un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs portālam norādīja:

"No pirmā acu uzmetiena īsti pretrunu ar Satversmes 43.pantu nesaskatu, jo klasiskā izpratne kara sākšana vai pieteikšana tomēr nav kādas atsevišķas speciālās operācijas īstenošana."

Viņš gan norāda, ka pilnīgai jautājuma izprašanai, būtu nepieciešams padziļināts pētījums, jo jautājuma izvērtēšanā ir jāņem vērā dažādi aspekti. "Galvenais jautājums - vai "NBS īstenota speciālā operācija ārvalstīs" būtu vērtējama kā kara sākšana. Tāpat jāizvērtē NATO speciālo operāciju doktrīna," izsakās Kūtris. Tādējādi, lai spriestu par atbilstību vai tieši pretēji - neatbilstību - Satversmei, ir jāņem vērā vairākas nianses, kuras saistītas ar konkrēto operāciju mērķiem un to saskaņošanu. 

Turklāt jāņem vērā, ka Latvija atrodas NATO sastāvā. Kā norādīts alianses dibināšanas līgumā, tā ir kolektīvās organizācija organizācija, kā arī organizācijā tiek uzsvērts, ka alianses mērķis ir aizsargāties un stiprināt kolektīvo drošību, nevis uzbrukt. Tādējādi jāņem vērā, ka valsts aizsardzības stratēģijas izstrādē viens no galvenajiem punktiem, kas ir uzsvērts, ir starptautiskās sadarbības veicināšana.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu