Pk, 2.12.2022.

Rēzekne kļūst par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidējošo pilsētu

TVNET
Rēzekne kļūst par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidējošo pilsētu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Latvijas Lielo pilsētu asociācijas foto

Šodien, 6. jūlijā, notika Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru kopsapulce, kurā par biedrības prezidējošo pilsētu uz gadu kļuva Rēzekne, bet LLPA prezidenta amatā uz prezidentūras laiku stājies Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. Kopsapulces laikā tika arī apstiprināts LLPA turpmākā gada darba plāns, kura būtiskākās prioritātes ir izglītības, enerģētikas, kā arī pašvaldību finanšu resursu pieejamības jautājumos

Prezidējošās pilsētas prezidentūras maiņa notiek reizi gadā rotācijas kārtībā. Iepriekšējais bija Liepājas valstspilsētas prezidentūras gads Gunāra Ansiņa vadībā.

“Šajā prezidentūras laikā bija divi lielākie izaicinājumi – Covid-19 krīze un tās seku pārvarēšana, kā arī Krievijas sāktais karš Ukrainā un tam sekojošais Ukrainas bēgļu uzņemšanas process Latvijas valstspilsētās.

Šīs abas krīzes bija liels izaicinājums valstspilsētu sadarbības spējām, lai kopīgi izdiskutētu un rastu risinājumus darbiem, kas gūlās uz valstspilsētu pleciem, piemēram, Ukrainas bēgļu izmitināšanas un sabiedriskā transporta pieejamības nodrošināšana. Šajā prezidentūras gadā ir iezīmējies arī, ka pašvaldību vadītāji ir krīzes menedžeri, ko tiešā veidā parāda Ukrainas pašvaldību vadītāju darbs kara apstākļos un ar to saistīto jautājumu risināšana.

Pašvaldību un to vadītāju spēja pieņemt lēmumus sarežģītos apstākļos, spēja sargāt savus iedzīvotājus, manuprāt, ir tas, ko mēs kā biedrība varam veicināt un pilnveidot, lai būtu gatavāki krīzēm gan no civilās aizsardzības viedokļa, gan arī no praktiskā viedokļa,” prezidentūras gada noslēgumā par darbu divu krīžu ietekmē izteicās Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, saņemot prezidējošās pilsētas pilnvaras, pateicās G. Ansiņam par paveikto, kā arī piekrita viedoklim par pašvaldību vadītāju lomu krīžu pārvarēšanā, izceļot iepriekšējā gadā piedzīvotās un joprojām aktuālās krīzes: “Paldies Ansiņa kungam par darbu tik sarežģītos apstākļos, un jāpiekrīt, ka pašvaldību vadītāji nereti uzņem uz sevis milzīgu slodzi apjomīgu problēmu risināšanai. Ja valstī ir problēmas, tad pirmie, kas sastopas ar problēmām un rod risinājumus, ir pašvaldību vadītāji.” Tāpat A. Bartaševičs iezīmēja turpmākā gada biedrības darba plānu, kas tika apstiprināts LLPA biedru kopsapulcē: “LLPA nozīme pašvaldību darba koordinēšanā arvien paliek liela. Kā primāri svarīgākos darbus prezidentūras ietvaros es redzu, pirmkārt, pašvaldību

nodrošināšanu ar stabiliem energoresursiem, lai pasargātu pašvaldību iedzīvotājus pret negatīviem efektiem enerģētikas krīžu iespaidā. Otrkārt, pašvaldību attīstībai ir nepieciešams stabils finansiālais stāvoklis, kas nozīmē savu uzdevumu izpildei skaidri redzamus, iezīmētus finanšu resursus. Mēs vēlamies iet prom no situācijas, kur pašvaldību izdevumi tiek kompensēti no speciāliem fondiem, bet rast citu risinājumu, lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām prognozēt savu darbību ilgtermiņā, nevis tikai viena gada ietvaros.”

Kā minēts, LLPA biedru kopsapulcē apstiprināts asociācijas darba plāns laika posmam no 2022. gada jūlijam līdz 2023. gada jūnijam. Svarīgākās prioritātes tajā ir finansējums izglītības nodrošināšanai pašvaldībās, kas ietver pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli, kā arī investīciju, tostarp ES fondu, piesaisti izglītības infrastruktūras un izglītības pakalpojumu attīstībai un citus izglītības jomas jautājumus. Tāpat būtiska darba prioritāte turpmākajam gadam būs enerģētikas un pašvaldību energoresursu nodrošinājuma jautājumi, ko dziļi ir skārušas gan Covid-19, gan Krievijas īstenotā kara Ukrainā krīzes. LLPA kopsapulces laikā valstpilsētas lēma arī jau drīzumā aicināt uz tikšanos atbildīgo ministriju pārstāvjus, lai kopīgi diskutētu par šiem jautājumiem un rastu risinājumus, kas ļautu izvairīties no enerģētikas krīzes. Kā būtisku prioritāti var minēt arī pašvaldību finanšu resursu pieejamību, kas skar gan pašvaldību ieņēmumu bāzes, gan ārējo faktoru ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu