Latvijas Nacionālā kūdras biedrība iebilst pret VARAM plānu pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā līdz 2030.gadam (3)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Nacionālā kūdras biedrība iebilst pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto plānu pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā līdz 2030.gadam, pavēstīja biedrības pārstāvji.

Ceturtdienas, 14.jūlija, valdības sēdes darba kārtība liecina, ka Ministru kabinets plāno skatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plānu, kas paredz no 2031.gada atteikties no kūdras izmantošana enerģētikā.

VARAM norāda, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi, atbalstot vissmagāk skartās teritorijas un darba ņēmējus, kā arī veicināt līdzsvarotu sociālekonomisko pārkārtošanos, lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos un veicinātu reģionālo attīstību klimatneitrālā veidā. TPF palīdz sniegt reģioniem un to iedzīvotājiem iespēju risināt jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām problēmām un vides sekām, ko rada pārkārtošanās uz 2030.gadam izvirzītajiem Eiropas Savienības (ES) enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un uz klimatneitrālu ES ekonomiku līdz 2050.gadam saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem.

Latvijas Nacionālā kūdras biedrība atzīmē, ka enerģētiskā kūdra ir būtisks, tradicionāli izmantots vietējais energoresurss, kas var sekmēt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.

Latvijā iespējams ik gadu iegūt līdz pat 700 000 tonnu enerģētiskās kūdras, tādējādi nodrošinot papildu divus miljonus megavatstundu (MWh) enerģijas.

Biedrība skaidro, ka ne Eiropas Komisijas (EK) regula, ar kuru izveido TPF, ne Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns neuzliek par pienākumu valstij slēgt enerģētiskās kūdras sektoru, tomēr VARAM vienreizēja finansējuma apguves nolūkos ir gatava to darīt, pamatojot šādu soli ar neformāliem EK komentāriem.

Kūdras biedrība uzskata, ka Latvijas nacionālajās interesēs ir atteikties no TPF finansējuma 184 miljonu eiro apjomā, kas ir mazāks nekā desmit gados kūdras industrijas tiešajos nodokļu maksājumos samaksātais apjoms, pat nevērtējot būtisko industrijas ietekmi uz citiem tautsaimniecības sektoriem. Biedrības ieskatā nav pieļaujams šāds aizliegums, kurš "iznīcinātu enerģētiskajai neatkarībai un drošībai nozīmīgu tautsaimniecības sektoru".

Biedrība apgalvo, ka pret enerģētiskās kūdras sektora slēgšanu, īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos, TPF teritoriālā plāna izstrādes gaitā iestājās arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Ekonomikas ministrija, Stādu un kūdras inovāciju fonds un Latvijas Pašvaldību savienība.

Jau ziņots, ka Latvijai TPF piešķīrums grantu veidā ir 183 942 547 eiro, no kuriem 103 398 946 eiro ir piešķīrums no ES Atveseļošanas instrumenta, kas ir izmantojams līdz 2026.gadam, liecina informatīvais ziņojums "Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna projekta izstrādi un plānotajām investīcijām Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Darbības programmas sestajā politikas mērķī". Savukārt 80 543 601 eiro ir piešķīrums no daudzgadu finanšu shēmas resursiem, kas ir pieejami līdz ES fondu 2021.- 2027.gada plānošanas perioda beigām un kas jāizlieto līdz 2029.gada beigām.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu