Kajas Kallasas otrā valdība pirmdien devusi amata zvērestu Igaunijas parlamentā un sākusi darbu.
Pirmdien jaunās valdības sastāvu apstiprināja Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Trīs Igaunijas partijas - Reformu partija, partija "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskā partija - , kas vienojušās par valdības koalīcijas veidošanu, piektdien parakstīja koalīcijas līgumu.
Katrai no trim partijām jaunajā valdībā ir pa pieciem mandātiem.
Kāpēc izjuka iepriekšējā Igaunijas valdība?
Igaunijas prezidents 3. jūnijā, izpildot Kallasas lūgumu, atcēla no amata visus septiņus Rīgikogu spīkera Jiri Ratasa vadītās Centra partijas izvirzītos ministrus. Nesaskaņas starp abām valdošo koalīciju veidojošajām partijām bija turpinājušās jau kādu laiku. Kallasa drīz pēc tam paziņoja par ierosinājumu sākt koalīcijas veidošanas sarunas ar partiju "Tēvzeme" un Sociāldemokrātisko partiju, savukārt Centra partijas valde nolēma izteikt šādu piedāvājumu Konservatīvajai tautas partijai (EKRE) un "Tēvzemei". "Tēvzeme" nolēma pieņemt Kallasas piedāvājumu.
Bijusī Reformu partijas un Centra partijas valdība Igaunijā Kallasas vadībā tika izveidota pagājušā gada janvārī. Pirms tam valdības koalīciju Igaunijā veidoja Centra partija, EKRE un partija "Tēvzeme".
No Reformu partijas, kuras līdere Kallasa saglabā premjerministres amatu, aizsardzības ministra amatā stājies Hanno Pevkurs, kurš 2009.-2012.gadā vadīja Sociālo lietu ministriju, 2012.-2014.gadā bija tieslietu ministrs un 2014.-2016.gadā - iekšlietu ministrs.
Savukārt Keita Pentusa-Rozimannusa saglabā finanšu ministres amatu, Urmass Krūze arī turpmāk būs lauku lietu ministrs, bet Signe Rīsalo saglabā sociālās aizsardzības ministres amatu.
No "Tēvzeme" ārlietu ministra amatā apstiprināts pieredzējušais politiķis Urmass Reinsalu, kurš šajā amatā bija arī 2019.-2021.gadā. Savukārt 2012.-2014.gadā viņš bija aizsardzības ministrs, bet 2015.-2019.gadā - tieslietu ministrs.
Izglītības un zinātnes ministra amatā stājies Teniss Lukass, kurš šajā amatā jau iepriekš bijis divas reizes 1999.–2002.gadā un 2007.--2011.gadā, savukārt 2019.-2021.gadā viņš bija kultūras ministrs.
Valsts pārvaldes lietu ministres amatā apstiprināta Rīna Solmane, kura 2019.-2021.gadā bija iedzīvotāju lietu ministre.Savukārt Tieslietu ministriju vadīs līdzšinējā laikraksta "Postimees" redaktore Lea Danilsone-Jerga, bet uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju lietu ministra amatā stājies uzņēmējs Kristjans Jerva.
Sociāldemokrātu priekšsēdētājs Lauri Lēnemetss kļuvis par Igaunijas jauno iekšlietu ministru, bet Rīna Sikuta, kura 2018.-2019.gadā bija veselības un darba lietu ministre, vadīs Ekonomikas ministriju.
Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas (EAKL) līdzšinējais priekšsēdētājs Pēps Petersons ir jaunais darba lietu un veselības ministrs, bet Sāremā mērs un desmitcīņnieks Madiss Kallass - vides ministrs. Līdzšinējā Kultūras ministrijas sekretāre kultūras dažādības jautājumos Pireta Hartmane turpmāk vadīs ministriju.
Reformu partija, partija "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskā partija 8.jūlijā pēc gandrīz mēnesi ilgām sarunām panāca vienošanos veidot valdošo koalīciju.
Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, liberālajai Reformu partijai ir 34 vietas, Centra partijai - 25 vietas, labēji populistiskajai EKRE - 19 vietas, nacionālkonservatīvajai partijai "Tēvzeme" - 12 vietas, Sociāldemokrātiskajai partijai - 10 vietas, bet viens deputāts ir neatkarīgs.
Kārtējās parlamenta vēlēšanas Igaunijā gaidāmas nākamā gada martā.