"Aiz priekškara": Krievija draud demilitarizēt NATO valstis

LETA
"Aiz priekškara": Krievija draud demilitarizēt NATO valstis
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 54
Foto: AFP/SCANPIX, TVNET kolāža

Turpinoties Krievijas armijas ofensīvas stagnācijai karā Ukrainā, kur netiek gūti panākumi un neizdodas ieņemt jaunas teritorijas, aizvien agresīvāki kļūst agresorvalsts propagandas vēstījumi, tāpat tiek izplatīti meli par panākumiem kaujas laukā, piemēram, notriektām HIMARS raķetēm, kuriem apstiprinājumu nesniedz nedz Ukrainas puse, nedz ASV militārie izlūkdienesti. Sašutumā par rietumvalstu augstvērtīgo militāro palīdzību Ukrainai, kas tai ļauj iznīcināt okupantu munīcijas glabātuves un dot triecienus citiem objektiem, Krievijas propagandas TV šovos tiek draudēts "demilitarizēt" ne tikai Ukrainu, bet arī NATO valstis, šo procesu uzsākot ar Poliju.

To, ka HIMARS raķetes ir nopietns drauds Krievijas armijai, apliecina Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojums, ka līdz ar HIMARS nonākšanu Ukrainas armijas rīcībā tā dēvētās speciālās militārās operācijas mērķi tiek paplašināti un vairs neaprobežojas tikai ar Donecku un Luhansku. Tagad plānos esot sagrābt visu Hersonu un Zaporižji. Krievijas propagandisti iet vēl tālāk, runājot par visas Ukrainas valsts okupāciju, norādot, ka pretējā gadījumā no "neatbrīvotajām" teritorijām ukraiņu kaujinieki veikšot nemitīgas raķešu apšaudes. Tāpat tiek draudēts, ka tās valstis, no kuru teritorijām tiks veikti raķešu triecieni, tiks uzskatītas par legāliem Krievijas armijas mērķiem.

Krievijas armija stagnē

ASV bāzētā ietekmīgā domnīca Kara izpētes institūts ("Institut for the study of war", ISW) 22.jūlijā raksta, ka pašreizējais Krievijas karadarbības temps būtiski neatšķiras no tā, kāds tas bija oficiāli pasludinātajā karadarbības pauzē no 7. līdz 16.jūlijam.

Krievijas spēki visu šo laiku turpināja veikt nelielus uzbrukumus uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas un ap Siverskas un Bahmutas apgabaliem, negūstot jebkādus izšķirošus panākumus. Kopš 16.jūlija Krievijas karaspēks ir turpinājis vietējos uzbrukumus uz austrumiem no Siverskas, kā arī uz austrumiem un dienvidiem no Bahmutas. Tomēr līdz 21.jūlijam krievi nebija guvuši nekādus nozīmīgus teritoriālos ieguvumus šajos apgabalos.

Krievijas grupējums uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas faktiski ir veicis mazāk sauszemes uzbrukumu pie Harkovas un Doneckas apgabala robežas nekā oficiālās darbības pauzes laikā. Veiksmīgu sauszemes uzbrukumu trūkums Slovjanskas, Siverskas un Bahmutas apgabaliem atbilst ISW novērtējumam, ka Krievijas ofensīva, visticamāk, beigsies bez Slovjanskas vai Bahmutas ieņemšanas.

Uz Krievijas vājā militārā snieguma fona gandrīz vai komisks izklausās prokremliskā Čečenijas vietvalža Ramzana Kadirova, kura īpašā vienība "Ahmat" karojot Ukrainā, paziņojums, ka viņa kaujinieki ir gatavi demilitarizēt NATO valstis un sākšot to darīt ar Poliju.

Tāpat Krievijas armijas ģenerāļi propagandas raidījumos dižojas ar iznīcinātiem rietumu ieročiem un notriektām ASV raķetēm HIMARS, kas ir klaja nepatiesība. Šādas ziņas noliedz gan Ukraina, gan ASV. Patiesībā situācija ir gluži pretēja. ISW raksta, ka "trauksme Krievijas nacionālistu informatīvajā telpā turpina pieaugt, jo Krievijas operāciju temps palēninās, ņemot vērā veiksmīgos Ukrainas augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas HIMARS triecienus galvenajiem Krievijas loģistikas un vadības mezgliem".

Savus noziegumus ciniski piedēvē ukraiņiem

Krievijas propaganda tāpat turpina jau ierasto savu noziegumu piedēvēšanu Ukrainai, nepatiesi apgalvojot, ka ukraiņu kaujinieki apšauda Doneckas dzīvojamos rajonus un civiliedzīvotājus. Tajā pašā laikā Harkivas mērs mudinājis Ukrainas otrās lielākās pilsētas iedzīvotājus, ja iespējams, izvairīties no virszemes transporta izmantošanas, norādot, ka agresors pat vairs neizliekas, ka šauj pa

militāriem mērķiem. Tāpat 24.jūlijā Krievijas amatpersonas beidzot atzina, ka ir apšaudījušas Odesas ostu, no kuras saskaņā ar Stambulā panākto vienošanos notiek Ukrainas graudu izvešana. Krievija apšaudi pamato ar to, ka uzbrukuma laikā esot neitralizēts ostā esošais Ukrainas armijas kuģis un amerikāņu piegādātā munīcija. Šiem Krievijas apgalvojumiem nav gūti nekādi pierādījumi.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka raķešu uzbrukumā cietusi arī Odesas Mākslas muzeja ēka. "Raķetes trāpīja ļoti tuvu Odesas vēsturiskajiem objektiem, kas ir ne tikai Ukrainas, bet Eiropas kultūras vērtība. Ja kāds pasaulē vēl turpina teikt, ka ar Krieviju ir nepieciešams politiskais dialogs, ka ir vajadzīgas vienošanās, tad viņi var redzēt, kas no tā iznāk. Šīs Krievijas "Kalibr" raķetes ir iznīcinājušas iespēju izteikt šādus apgalvojumus," uzsvēra Zelenskis.

Cinisma kalngalus ir sasniegusi Krievijas prokuratūra, kas it kā izmeklēja notikušo traģēdiju Mariupoles drāmas teātrī, kur Krievijas raķešu triecienā bojā gāja ap 300 cilvēkiem. Kā paziņojis Kremlis, izmeklēšanas rezultātā esot noskaidrots, ka sprādziens esot izcēlies no ēkas iekšienē izvietota spridzekļa, kuru tur esot ienesuši Ukrainas kaujinieki. Skaidrs, ka šis paziņojums ir domāts Krievijas iedzīvotājiem, jo ārpus agresorvalsts šādiem apgalvojumiem tiek prasīti pārliecinoši pierādījumi, kuri netiek sniegti.

Zīmīgi, ka Krievijas propagandisti nenogurstoši ziņo par nepieciešamību sniegt ANO pierādījumus par ukraiņu it kā pastrādātajiem noziegumiem, taču līdz šim Krievija tā arī neko nav iesniegusi un nekādus pierādījumus nav spējusi uzrādīt. Līdztekus tiek izplatīti meli, ka Ukrainas kara hospitāļos notiekot nelikumīga tirdzniecība ar ievainoto un bojāgājušo karavīru orgāniem, tādējādi cenšoties demonizēt un diskreditēt Ukrainas armiju.

Krievija jūsmo par Irānu

Krievija, Irāna un Turcija veidos labo spēku asi, kas stāsies pret ļaunuma asi - ASV un tās sabiedrotajiem. Tāds ir galvenais propagandistu vēstījums pēc 19. un 20.jūlijā notikušās Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Irānas galvaspilsētā Teherānā.

Vizītes laikā Krievijas līderis tikās ar Irānas prezidentu Ebrahimu Raisi un Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Krievija savos vēstījumos pretnostata, viņuprāt, neizdevušos ASV prezidenta Džo Baidena vizīti Tuvajos Austrumos, kas esot izgāzusies, teju triumfālajai Putina vizītei. Kremlim pietuvinātie politologi un valdošās partijas "Vienotā Krievija" deputāti apgalvo, ka Putina vizīte Irānā iezīmējot jaunu laikmetu globālajā pasaules uzbūvē, jo esot noslēgusies vienpolārā pasaules kārtība, kur dominēja kolektīvie rietumi. Pašlaik notiekot pāreja uz daudzpolāru pasauli, kur viens no smaguma centriem būšot jaunizveidotais kodols - Krievija, Irāna un Turcija.

Jāatgādina, ka Irāna ir valsts, pret kuru gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi sankcijas. Žurnāla "Nacionaļnaja oborona" galvenais redaktors Igors Korotčenko pat paziņoja, ka Krievijai ir jāpārņem Islāma revolūcijas sardzes korpusa pieredze kara taktikā, skaidri norādot, ka Krievijai būtu jāseko tādam militāra formējuma paraugam, kurš atzīts par teroristisku organizāciju.

Vienlaikus Krievija apgalvo, ka visas sankcijas, kas noteiktas pret Irānu, esot nelikumīgas. Tiek apbrīnots, kā Irāna, apejot sankciju režīmu, spējusi attīstīt kaujas dronu izgatavošanu. Tādējādi Krievija atklāti atbalsta nelikumīgu rīcību. Savukārt daudz piesaukto 300 Irānas kaujas dronu iegādi, kuru oficiālais Kremlis noliedz, domes deputāti un politologi kaislīgi atbalsta un uzsver, ka tā būtu apsveicama rīcība un viņus nevienā brīdī nebiedējot noteiktās sankcijas. Interesanti, ka polittehnologi, apsveicot potenciālo kaujas dronu iegādi, vienlaikus norāda, ka tas būšot slepens darījums, par kuru neviens nekad neuzzināšot.

Baida rietumus ar aukstu ziemu

Viens no izplatītākajiem propagandas vēstījumiem, kas atkārtojas no raidījuma uz raidījumu, ir par gaidāmo ES dalībvalstu ekonomiku sabrukumu un lielajiem sarežģījumiem gaidāmajā ziemā, kas saistīti ar Krievijas gāzes patēriņa samazināšanos. Propagandisti atklāti ņirgājas par eiropiešiem,

norādot, ka tie gatavi ziemā salt un nemazgāties, lai tikai ieriebtu Putinam. Tiek iztēlots, ka Eiropas vēlme atteikties no Krievijas gāzes ir iracionāla un nesaprātīga kaprīze, kas tikai kaitē pašiem. Kā savā runā televīzijā norādīja Putins, Eiropa ir sajukusi prātā, ja gatava nemazgāties, lai iespītētu viņam. Vienlaikus netiek pat pieminēts, ka Eiropas Komisijas (EK) rekomendācija par 15% samazināt Krievijas gāzes patēriņu ir saistīta ar nevēlēšanos finansēt karu Ukrainā.

Diemžēl ES dalībvalstu šķelšanās šajā jautājumā ir devusi nozīmīgu trumpi Krievijas propagandistu rokās. Agresorvalsts ar sajūsmu uztver Ungārijas vēlmi vienoties ar Krieviju par papildu energoresursu iegādi, norādot uz Ungārijas "saprātīgo rīcību", kurai neizbēgami sekošot citas valstis. Propagandisti uzsver, ka jau sešas dalībvalstis ir atteikušās sekot EK rekomendācijām samazināt gāzes patēriņu, līdz ar to tiek izteikts apgalvojums, ka vēlme kaitēt Krievijai ir sašķēlusi rietumus.

Tajā pašā laikā 24.jūlijā Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir paziņojis, ka Krievija īsteno karu ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret Eiropas vienotību. Viņš norādījis, ka "šis karš nav tikai par Ukrainas teritoriju, tas ir par mūsu vērtību un mūsu miera kārtības kopīgu pamatu". Savukārt EK viceprezidents Franss Timmermanss tvīto: "Izvēle, kas mums ir šodien, vai nu rada solidaritāti tagad, vai gaida uz ārkārtas situāciju, kas mūs uz to piespiedīs - daudz neglītākos apstākļos un ar ievērojamu ekonomisku kaitējumu."

Krievijas propagandas raidījumos ne ar vārdu netiek pieminēta pret Krieviju noteikto sankciju negatīvā ietekme uz valsts ekonomiku, izliekoties, ka tādas nav. Tāpat netiek runāts nedz par IKP kritumu, nedz inflācijas kāpumu, kas teju divas reizes pārsniedz vidējo rādītāju ES, netiek pieminēts bezdarba pieaugums un iedzīvotāju pirktspējas kritums. Taču visas šīs tendences ir klātesošas Krievijas ekonomikā.

Kā norāda pazīstamais opozīcijas ekonomists Vladimirs Milovs, 2022.gadā noteiktās Rietumu sankcijas smagi ietekmē Krievijas ekonomiku. Lai arī to ietekme līdz šim ir izkliedēta pa dažādām nozarēm un vēl nav atspoguļojusies negatīvos makrodatos, taču sankcijas darīs savu - būs vērojams IKP sarukums, importa sabrukums, dzīves līmeņa kritums. Krievijas atslēgšanai no starptautiskajiem kapitāla tirgiem, naftas un gāzes eksporta peļņas kritumam, ko vēl vairāk pastiprina rubļa mākslīgā nostiprināšanās, būs katastrofālas negatīvas sekas, pārliecināts ir ekonomists. Milovs norāda, ka situācijas uzlabošanai nekādu pozitīvu izredžu nav, jo, kā liecina 2014.-2022.gada pieredze, tādi instrumenti kā importa aizstāšana un rakurss uz Āziju darbojas tikai ļoti ierobežotā apjomā, un tiem nav iespēju mīkstināt Rietumu sankciju izraisītās Krievijas "deglobalizācijas" negatīvo ietekmi.

MAF logo
MAF logo Foto: MAF

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais