Pk, 19.08.2022.

Nākotnē cilvēki varētu dzīvot noslēpumainajās Mēness bedrēs

TVNET
Nākotnē cilvēki varētu dzīvot noslēpumainajās Mēness bedrēs
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: NASA/GSFC/Arizona State University

Temperatūra uz Mēness ir dažāda, sākot no neizturamas svelmes dienā un beidzot ar salu naktī. Tomēr astronomi uzskata, ka uz Mēness atrodas bedres un alas, kurās valda cilvēkam paciešama temperatūra neatkarīgi no diennakts laika.

Tādās vietās varētu būt aptuveni 17 grādus pēc Celsija augsta temperatūra, liecina jauni aprēķini. Tās patiešām varētu būt ideālas vietas, kur nākotnē veidot bāzes nometnes.

Šīs alas un bedres arī varētu sniegt zināmu aizsardzību no nelieliem meteorītiem un pat kaitīgās saules radiācijas. Pēc ērtas bāzes nometnes izveides astronomi varētu koncentrēties uz nākamajiem svarīgajiem soļiem Mēness apguvē, proti, pārtikas audzēšanai un Mēness pētīšanai.

“Cilvēks evolucionēja, dzīvodams alās, un alās mēs varētu atgriezties, kad dzīvosim uz Mēness,” izdevumam “Space” pauda astronoms Deivids Peidžs.

Par šīm Mēness bedrēm astronomiem ir zināms jau vairākus gadus. Lai aplēstu, kāda ir temperatūra šajās bedrēs, pētnieki izmantoja attēlus, kas uzņemti ar NASA “Mēness izlūkošanas orbitālo aparātu” (LRO).

Foto: Tyler Horvath/Geophysical Research Letters

Izmantojot datormodeļus, lai izanalizētu iežu termālās īpašības laika gaitā, zinātnieki noskaidroja, ka dažās alās temperatūra patiesi varētu būt vienmērīga un cilvēka labsajūtai derīga. Nākamais jautājums ir par to, vai šajās alās ir pietiekami daudz vietas, lai tur varētu ierīkot bāzes nometni. Attēli liecina, ka dažas bedres varētu būt pietiekami plašas.

“Mēness bedres ir brīnišķīga Mēness virsmas īpašība. Zināšanas par to, ka tajās ir stabila termālā vide, palīdz mums iztēloties šos unikālos Mēness veidojumus un dienu, kad mēs tos beidzot varētu izpētīt,” izteicās zinātnieks Noa Petro.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Geophysical Research Letters”.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu