Pk, 30.09.2022.

"Nedēļas fokusā" pētniece Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane ⟩ Eksperte: karš Ukrainā izgaismojis Latvijas sabiedrības briedumu

TVNET
Eksperte: karš Ukrainā izgaismojis Latvijas sabiedrības briedumu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 14
Foto: Pilt videost

Vēl februārī neviens nevarēja paredzēt, ka tas, ko šobrīd pieredzam, ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un, neskatoties uz šo krīzi, mums kā sabiedrībai ir izdevies mobilizēties un adaptēties. Tāpat arī spēja un attieksme pieņemt un saprast šo krīzi norāda nevis tikai uz Latvijas un Ukrainas kopējām traumām, bet arī mūsu sabiedrības briedumu, tā TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” pauda TVNET žurnāliste un politoloģe Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane.

Pētniece norāda, ka kopš 2015. gada migrantu krīzes, kas pēc būtības ir pilnīgi atšķirīga no pašreizējās kara bēgļu krīzes, Latvijas sabiedrība ir kļuvusi krietni atvērtāka un solidārāka. “Šī bezprecedenta solidarizēšanās un palīdzības sniegšana Ukrainas iedzīvotājiem rāda, ka esam īsti Eiropas pilsoņi - nesavtīgi, saprotoši un iekļaujoši,” norāda Vizgunova-Vikmane.

Komentējot izaicinājumus, ar ko Ukrainas iedzīvotāji saskaras Latvijā, pētniece pauž, ka tā noteikti ir aizvien pieaugošā dzīves dārdzība, kurai algas un pabalsti netiek līdzi. Aizvien valda grūtības visiem bēgļiem atrast mājokļus, un arī vairākās vietvarās līdz galam nav atrisināts bērnudārzu pieejamības jautājums.

“Runājot par tuvojošos mācību gadu, jāņem vērā, ka ukraiņu bērni līdzšinējo izglītību, protams, ir ieguvuši ukraiņu valodā, turklāt šis mācību gads aizritējis attālināti. Pozitīvi vērtējams fakts, ka šovasar aizritējušas vairākas bērnu nometnes, kurās bija iespējams zināmā mērā apgūt latviešu valodu, bet, vai tas būs bijis pietiekami, lai bērni spētu šeit veiksmīgi mācīties, salāgojot iepriekš Ukrainā iegūtās zināšanas, vienlaikus pārvarot kara raisīto trauksmi, ir liels un svarīgs jautājums,” norāda pētniece, piemetinot, ka ārkārtīgi būtisks aspekts ir bēgļu garīgās veselības stāvoklis.

“Arī TVNET ir plašāk pētījis garīgās veselības aspektus, un ir jautājums, vai mums ir gana daudz speciālistu, kas spēj palīdzēt tikt galā ar posttraumatiskā stresa sindromu. Pašlaik ukraiņiem nākas savus emocionālos resursus tērēt, lai tiktu galā ar ekonomiskiem, finansiāliem un praktiskiem jautājumiem,” tā eksperte, norādot, ka garīgās veselības jautājumi paliek otrā plānā.

Daloties par pieredzēto sarunās ar Ukrainas civiliedzīvotājiem, Vizgunova-Vikmane pauž, ka ukraiņi ir nobažījušies par Krievijas informācijas telpas ietekmi Latvijā. “Par spīti retranslācijas aizliegumam cilvēkiem pierobežā aizvien ir pieejami Krievijas un Baltkrievijas kanāli, vienkārši uzstādot antenu. Tas ir kas tāds, kas mums noteikti jāņem vērā, runājot par sabiedrības stiprināšanu.” Tāpat ukraiņi norādījuši, ka novērotais Rīgā un citviet Latvijā turpina viņus motivēt cīnīties par savu valsti, proti, atrašanās Eiropas Savienībā un NATO dod aizsardzības un drošības garantijas.

Tiesa, pamatoti kritizēta ir Latvijas valdības nespēja līdz galam sakārtot izmitināšanas jautājumu, kā rezultātā 1. jūnijā bēgļiem bija jāpamet viesnīcas, un arī pašvaldībās valdīja neskaidrība, kā tiks atmaksāti apjomīgie līdzekļi, kas tika tērēti bēgļu izmitināšanai. “Šobrīd lielā mērā viss iekrīt pašvaldību dārziņā. Nedomāju, ka mēs jebkādā brīdī varēsim rādīt ar pirkstu un teikt - jūs netiekat galā!” tā pētniece. “Domāju, ka visi šajā krīzē dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, vienkārši mums nav pieredzes šādas krīzes menedžēšanā.”

Sarunas noslēgumā, vaicāta, kuras intervijas pētniecei pašai šķitušas emocionāli piesātinākās, Vizgunova-Vikmane min došanos uz Narvu un tikšanos ar ģimeni no Mariupoles, kas nule bija izgājusi filtrācijas nometni. “Tu uz šiem cilvēkiem skaties un saproti, ka viss, kas satur šo ģimeni kopā, ir gribasspēks. Šī ģimene, slēpjoties no uzlidojumiem, bija patvērušies pagrabos, gatavojuši ēdienu uz atklātas uguns, un cīnījušies par izdzīvošanu. Kad ar kolēģi piedāvājām viņus aizvest uz bēgļu centru, ģimenes atvase, mazs, deviņus gadus vecs zēns, aizgāja kā pateicību saplūkt man puķu pušķīti… Otrs stāsts bija par grūtnieci, kas astotajā mēnesī kopā ar savu māti un dēlu pati ar auto bija izbraukusi no Ukrainas un cauri Slovākijai atradusi ceļu uz Latviju (..) ŠĪ sieviete spilgti iemieso Ukrainas traģēdiju un spēku.”

MAF logo
MAF logo Foto: MAF

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais