Upenes ir vienas no dārza ogu karalienēm. Tās ir pazīstamas ar bagātīgu C vitamīna saturu un citām vērtīgām īpašībām. Turklāt tās tiek plaši izmantotas ne vien pārtikā, bet arī farmācijā un skaistumkopšanā. Vai upenes patiešām ir C vitamīna krātuves? Ko citu vērtīgu tās sniedz mūsu organismam un kā tās vislabāk lietot uzturā?
Upenes satur organiskās skābes, flavonoīdus, šķiedrvielas, beta-karotīnu, C, E, B grupas vitamīnus un no minerālvielām - kāliju, kalciju, magniju un fosforu. Turklāt upenes ir vienas no bagātākajiem C vitamīna avotiem -
100 grami upeņu ogu satur 177 mg C vitamīna. Tas ir ievērojami vairāk nekā citrusaugļos.
Tā, piemēram, 100 grami apelsīnu satur tikai 49 mg C vitamīna. No mūsu vietējām dabas veltēm vairāk C vitamīna satur tikai mežrožu augļi - 1250 mg un smiltsērkšķi - attiecīgi 450 mg C vitamīna.
"Pieaugušajiem iesaka uzņemt dienā 75-100 mg C vitamīna, ko var nodrošināt, apēdot mazāk nekā 50 gramus upeņu ogu. Visvērtīgākās ir svaigas ogas, kuras jālieto uzturā tieši vasarā kā C vitamīna avots un vispārējs organismu stiprinošs līdzeklis," iesaka sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore.
Tās noder imūnsistēmas, redzes, sirds un asinsvadu, gremošanas sistēmas, locītavu un ādas veselībai, kā arī cīņā ar novecošanos.
Ogas termiski apstrādājot (žāvējot vai vārot), mazinās C vitamīna daudzums. Tādēļ viens no veidiem, lai ogas saglabātu vairāk vērtīgo vielu, ir ogas ziemai sasaldēt.
Arī uztura speciāliste uzsver, ka vislabāk ir ēst svaigas ogas sezonā, jo C vitamīns ir karstumneizturīgs un, vārot ievārījumos, tas zūd - paliek tikai gards, salds našķis pie putrām un pankūkām.
Upenes satur arī antioksidantus, no kuriem īpaši jāuzsver antocianīni, kas tiek pētīti saistībā ar labas redzes saglabāšanu un neinfekciju slimību profilaksi. Ogās ir polifenoli, flavonoīdi, katehīni, kumarīni. Tām ir pretiekaisuma un antibakteriāla iedarbība.
Bagātīgā sastāva dēļ ogas tiek dēvētas par imunitātes sargiem un tiek izsenis lietotas teju ikvienā ģimenē.
Tajās ir pektīnvielas, ēteriskās eļļas, organiskās skābes, sēklās - nepiesātinātās taukskābes.
Ēdot upenes, mēs rūpējamies arī par savu kuņģa un zarnu traktu, jo ogas satur šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas. Noteikti konsultējieties ar savu ārstu par svaigu ogu lietošanu uzturā, ja jums ir gremošanas trakta kaites, - tās sava dabīgā skābuma dēļ var veicināt atvilni.
Tāpat noteikti nebūtu ieteicams ogas ēst tukšā dūšā.
Uzturā dažādām vajadzībām tiek lietotas ne vien upeņu ogas, bet arī lapas, kas satur ēteriskās eļļas.
