Koalīcijā izskan aicinājumi pārņemt kontroli pār "Latvijas gāzi"

Nekā personīga/TV3
Koalīcijā izskan aicinājumi pārņemt kontroli pār "Latvijas gāzi"
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 21
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" logo.
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" logo. Foto: Ieva Lūka/LETA

Priekšvēlēšanu gaisotne un pretrunīgie Ekonomikas ministrijas un "Latvijas gāzes" paziņojumi par gāzes pietiekamību radījuši augsni idejām, ka valstij jāpārņem kontrole pār "Latvijas gāzi". Ekonomikas ministre sakarsušos prātus mierina, apgalvojot, ka Inčukalna gāzes krātuves īpašniekam "Conexus Baltic Grid" dots uzdevums turēt gāzes krānu ciet, ja "Latvijas gāze" mēģinās gāzi izpumpēt, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Šajās vēlēšanās piedalīsies 19 politiskie spēki. Papildus jau zināmiem nosaukumiem ir virkne jaunu vai pārveidotu partiju.

Jauno sīkpartiju programmās maz kas atrodams par to, kā risināt enerģētikas atkarību. Piemēram, partija "Republika" piedāvā izstāties no elektroenerģijas biržas, bet nav piedāvājuma, kur tādā gadījumā Latvija iegūtu trūkstošo elektrību.

Svarīgāk jaunajiem politiskajiem spēkiem šķiet stāstīt, ka Latvijā tiek apdraudētas ģimenes vai ka Latviju pārāk kontrolē Eiropas Savienība.

Atsevišķos gadījumos labvēlība pret Kremļa interesēm nolasāma tiešāk. Partija "Tautas kalpi Latvijai" piedāvā "ekonomisko sadarbību vērst uz cieņas, neitralitātes principiem un draudzīgām attiecībām ar kaimiņvalstīm".

Latvijas Krievu savienības programmā raksta tikai to, ka energoresursi jāpērk pēc iespējas lētāk. Bet no viņu reklāmām nojaušams, kura būtu tā lētā gāze, kas Latvijai jāpērk. Šo reklāmu apmaksājis Krievu savienības kandidāts Andrejs Pagors. "Facebook" gan video dzēsis, jo tas pārkāpjot platformas noteikumus.

"Saskaņas" premjera kandidāts ir Ivars Zariņš. Sociālo tīklu reklāmās viņš kritizē valdību par nonākšanu atkarībā no Krievijas.

Tiesa gan, arī pašam Zariņam ir bijusi loma šīs atkarības ārstēšanas vilcināšanā. Kad jau 2013. gadā valdība sprieda par labākajiem modeļiem, kā "Latvijas gāzi" sadalīt, Saeimas tautsaimniecības komisija pēc "Latvijas gāzes" vadītāja Adriana Dāvja uzklausīšanas nobalsoja tirgus atvēršanu atlikt līdz nezināmam laikam. Visaktīvāk iniciatīvu virzīja Zariņš un "Vienotības" Dzintars Zaķis, to atbalstīja arī ZZS un Nacionālā apvienība.

Tolaik skandalozais priekšlikums tika neitralizēts, bet tirgus atvēršana tāpat notika tikai 2017. gadā, kad beidzās "Latvijas gāzes" privatizācijas līgumā noteiktais termiņš. Tagad Zariņš noliedz savu līdzdalību "Gazprom" interešu lobēšanā Saeimā.

Plāni vērtīgo gāzes aktīvu atņemšanai no "Gazprom" rokām bija jau Valda Dombrovska valdībā, taču process finalizējās tikai 2017. gadā, kad premjers bija Māris Kučinskis, bet ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Kučinskis tagad startē "Apvienotajā sarakstā", kura idejiskais līderis ir uzņēmējs Uldis Pīlēns. Tā programmā sola attīstīt elektrības ieguvi no atjaunojamiem resursiem. Kučinska līdzšinējais saraksts ZZS aicina sekot Somijas piemēram un nebaltā dienā kurināmajam izmantot kūdru.

Arī koalīcijas partijas sola saules un vēja parkus, bet tagad tām jānodrošina, ka valsts ziemā nepaliek bez elektrības un siltuma. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pieļauj, ka jāizsludina ārkārtas stāvoklis enerģētikā, kas ļaus labāk kontrolēt Inčukalnā jau sapumpēto gāzi. Šāda diskusija jau bijusi arī valdībā.

Saeimā no "Saskaņas" ievēlētais bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kas līdzdibinājis partiju "Republika", bet to pametis, lai pievienotos "Attīstībai/Par", rosina pārņemt arī pašas "Latvijas gāzes" vadību.

Valdības partijas īstermiņā uzsver sašķidrinātās gāzes termināļa nepieciešamību, vēja un saules elektrības projektu attīstīšanu, bet ilgtermiņā vēlas enerģijas trūkumu risināt ar atomelektrostaciju.

Baltijas valstīm savulaik jau bija plāni par kodolstaciju Lietuvā un gāzes termināli Latvijā, taču šie plāni izjuka.

Līdz ar Lietuvas stacijas plānu izgāšanos, padzisa arī vienošanās par sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā. To lietuvieši pasteidzās izveidot paši.

Iniciatīvu politiskā līmenī atjaunoja partija "Konservatīvie", projektu Skultē pat rosinot iekļaut valdības deklarācijā. Viens no Skultes termināļa attīstītāja īpašniekiem Pīters Ragaušs ir partijas ziedotājs, taču tagad "Konservatīvie" cenšas distancēties no konkrētā projekta, sakot, ka svarīgāk, lai terminālis vispār būtu.

Alternatīva Skultes terminālim ir projekts Kundziņsalā. Tas jau ticis pie būvatļaujām un varētu sākt darbu ātrāk. Taču tas līdz pagājušā gada beigām piederēja Jevgēnijam un Mihailam Skiginiem.

Viņu tēvs savulaik bijis saistīts ar Krievijas organizēto noziedzību un bijis pietuvināts Sanktpēterburgas ierēdnim Vladimiram Putinam. Mihails Skigins aizvien ir Sanktpēterburgas naftas termināļa vadītājs un līdzīpašnieks. Abu projektu vērtēšanā tagad iesaistītas arī drošības iestādes.

Tagad valdības partijas plāno abiem privātajiem projektiem piešķirt nacionālo interešu statusu, lai abi attīstītāji sacenšas, kurš varēs sākt strādāt ātrāk. Līdz tam Latvijai jāpaļaujas uz Klaipēdas termināli, par kura jaudām konkurē ne tikai Baltija, bet arī Polija, un Paldisku termināli, ko pabeigs būvēt novembrī.

Daļa drošības rezervju jau ir Inčukalnā, bet pārējo iepumpēšanai ir rezervētas Klaipēdas termināļa jaudas. Ražotāju vajadzībām "Latvenergo" pārpērk Inčukalnā jau esošu gāzi no citiem uzņēmumiem un cer uz Klaipēdas termināļa jaudas izsolēm septembrī.

Paldisku terminālis Igaunijā darbu sāks ziemas sākumā. Ekonomikas ministru līmenī ir vienošanās, ka termināļa jaudas līdzīgi piešķirs visām reģiona valstīm. Tam būtu jānodrošina, ka gāze šoziem pietiks ne tikai mājsaimniecībām un "Latvenergo", bet arī rūpnīcām un citiem klientiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu