Mitrofanovs atzīst, ka nevarētu dzīvot Baltkrievijā un Krievijā, jo "ļoti ātri nonāktu konfliktā ar varu" (15)

Politiķis atzina, ka aktīvi notiekot sarunas ar daudziem Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kuri izsver iespējas pamest Latviju, domājot par to, uz kurieni varētu emigrēt, ja "vispār nebūs izglītības krievu valodā, ja agresija no valdošajiem politiķiem un sabiedrības pieaugs".

Mitrofanovs gan atklāja, ka pārvākties uz Krieviju patlaban nav tik vienkārši, jo iestājusies ļoti specifiska situācija.

"Iepriekš ļoti labi zinājām, kas notiks, aizbraucot uz Īriju, Lielbritāniju, kā arī Krieviju.

Tagad viss ir tik nenoteikti un nesaprotami, tāpēc nevar saprast, ko ieteikt cilvēkiem.

Secinājums ir, ka tomēr labākais risinājums ir pārveidot savu valsti, ieguldīt savus spēkus, lai nākotnē mainītu spēles noteikumus, nodrošinot arī kultūras jomā mums omulīgu un cieņpilnu dzīvi savā valstī," pauda politiķis.

Jautāts, vai šādās sarunās par iespējamu pārvākšanos uz Krieviju politiķis sadzird cilvēku pārliecību, ka dzīvot Krievijā patlaban tiešām ir labāk, Mitrofanovs norādīja, ka, ja informācija tiek uztverta no Latvijas medijiem, tad iespaids par dzīvi Krievijā ir ļoti slikts.

Taču cilvēkiem, kuriem saglabājusies pieeja Krievijas ziņu kanāliem, ir pavisam cits noskaņojums, sacīja politiķis. Viņš pastāstīja, ka ir stāsti par vienkāršo iedzīvotāju dzīvi Krievijā, un tur nav viss tik viennozīmīgi slikti.

"Jā, samazinās ienākumi, bet pie viņiem tik krasi nemainās komunālie maksājumi. [..] Varbūt tur nav kādu preču, bet vienkāršiem cilvēkiem tik ātri nemainās dzīve uz slikto pusi. Tas pats stāsts ir arī par Baltkrieviju.," vērtēja Mitrofanovs, gan atzīstot, ka pats nevarētu dzīvot Baltkrievijā un, iespējams, arī Krievijā, jo "pats ļoti ātri nonāktu konfliktā ar varu, sāktu to kritizēt, izteikt savas domas un nokļūtu cietumā".

Taču cilvēkiem, kuri nepretendē uz neatkarīgu domāšanu, pašrealizāciju politikā, strādāt, dzīvot, iespējams, liekas vieglāk Baltkrievijā, ja salīdzina cenas, pakalpojumus un dzīves kvalitāti, prāto Mitrofanovs.

Viņaprāt, "augstprātīgai pieejai, ka pie mums ir viss forši, bet tur ir atpalicīgā Krievija, šausmas Baltkrievijā, nav pamatojuma", turklāt viņa draugiem un radiem, kas tagad apmeklē Baltkrieviju, iespaids ir pozitīvs.

Ārlietu ministrijas aicinājumiem to nedarīt ir tikai aicinājums, bet Baltkrieviju cilvēki brauc, jo tas nav aizliegts, kā arī ir ziņkārība un tur palikuši radinieki un senču kapi. Tā kā ar laiku iespēja šķērsot robežu varētu pazust, tāpēc daudzi Latvijas iedzīvotāji izmanto šodienas iespējas, lai apskatītos, kā tur izskatās dzīvē, pauda Mitrofanovs.

"Nevar teikt viennozīmīgi, ka tur dzīve ir sliktāka nekā te. Tā nav.

Protams, ja cilvēkam ir kādas ambīcijas sevi realizēt kādā jomā, kas nav izplatīta vai attīstīta Baltkrievijā vai Krievijā, jābrauc uz citām valstīm. Taču tādu cilvēku ir ļoti maz, kam vajadzīgas plašākas pašrealizācijas iespējas. Vienkāršiem cilvēkiem, kuri iet uz darbu, atpakaļ, uz veikalu, brauc uz vasarnīcu, salīdzinājums ne vienmēr ir par labu Latvijai," secinājis Mitrofanovs.