Trausla, bet jaudīga! Katrīnas sapnis izveidot video spēli, kas izglīto jauniešus

Īsi pastāsti par sevi – kas esi, no kurienes nāc, ko esi līdz šim apguvusi/mācies?

Es sevi dēvētu par topošo spēļu veidotāju un 3D modelētāju, mana dzīvesvieta vienmēr ir bijusi Rīga, un šobrīd eju Rīgas Mākslu un Mediju Tehnikumā 2. kursā, kur profesionāli apgūstu animācijas veidošanu, kā arī dažādas Adobe programmas.

Šobrīd pašmācības ceļā esmu diezgan daudz apguvusi 3D Blender programmu, kur veidoju dažādus modeļus, lielākoties spēļu veidošanas nolūkiem.

Pirms šīs “Beat It” programmas biju patstāvīgi interesējusies par spēļu veidošanas industrijām un pati mēģinājusi izveidot spēles Roblox Studio, bet tagad pēc programmas pabeigšanas varu teikt, ka esmu izveidojusi gatavu Roblox spēli, kuru vēl šobrīd papildinu ar iespējām un vēlāk grasos arī publicēt. Tāpat programmā apguvu Godot spēļu veidošanas platformu, kurā izveidoju labirinta spēli.

Kā dzima sapnis par taviem nākotnes plāniem? Pastāsti kā šī ideja tev ienāca prātā un kā tu pati tai noticēji?

Šīs manas dziļās intereses sākums radās tīri nejauši, kad youtube vietnē biju atradusi kādu video pamācību, kā izveidot interesantu 3D bildi ar Roblox spēļu varoni. Lai to izveidotu, bija nepieciešama 3D Blender programma. Tas bija pirms pāris gadiem. Palēnām šī interese par Blender programmu pieauga, un man šī nodarbe tīri labi padevās. Iespējams tāpēc, ka agrāk biju gājusi mākslas pulciņos. Vēlāk es paņēmu pauzi no Blender un pievērsos spēļu veidošanai Roblox Studio. Tajā laikā man pašai ļoti patika spēlēt Robloxu un domāju, ka pašai izveidot spēli būtu ļoti forša pieredze.

Sākumā man gāja grūti, taču vēlāk spēles dizaina veidošana vairs nelikās nemaz tik sarežģīta. Idejas par spēlēm man bija lielas, taču, atduroties pret programmēšanas apgūšanu, sapratu, ka nespēju norakstīt pat gatavu skriptu, kur nu vēl pati to uzrakstīt. Rezultātā manas spožās un radošās spēļu idejas saruka, taču vēlāk izlēmu apgūt programmēšanu.

Tad es katru vakaru sēdēju pie youtube pamācībām un sarakstīju desmitiem lappuses ar informāciju, kurai man vajadzētu palīdzēt visu saprast un spēt izdarīt.

Neteikšu, ka velti, jo beigās sāku saprast, kas rakstīts skriptos, un guvu lielāku izpratni par to, kā programmēšana notiek. Taču es vēl joprojām nebiju spējīga uzrakstīt pati savu skriptu vai kāda veidotu skriptu papildināt. Spēles turpināju radīt, un dizains katru reizi mani apmierināja, bet, tiklīdz nonācu pie programmēšanas, tā sapratu, ka atkal zūd vēlme turpināt, jo nekas nestrādā tā, kā tam vajadzētu. Paralēli visam šim spēļu veidošanas piedzīvojumam es atkal atgriezos pie modeļu radīšanas Blender programmā. Biju pat sākusi šos manis detalizēti veidotos modeļus integrēt Roblox spēlē. Pēdējā laikā mana interese par Blender ir palielinājusies, un ”Beat It” programmas ietvaros biju arī pieteikusies modelētāju izaicinājumam, kur ar saviem 3D veidotajiem modeļiem izveidoju visu atmosfēru.

Programma “Beat It” man bija ļoti īpašs notikums, jo šajā laikā tiku iepazīstināta ar savu mentori Elīnu Lideri, kura mani ne vien motivētāja un palīdzēja ar idejām, bet arī iepazīstināja ar citiem līdzīgi domājošiem cilvēkiem, piemēram, programmētājiem, kuri bija gatavi palīdzēt ar manu spēli. Par ko esmu ļoti pateicīga arī viņiem.

Iepazītie programmētāji man palīdzēja tikt galā ar spēles skriptiem, un rezultātā man beidzot bija spēle, kura ir ne vien ļoti izstrādāta dizainā, bet arī ir iekustināta ar programmēšanas palīdzību un strādā tieši tā, kā to biju iecerējusi.

Šajā brīdī vilkme pēc spēļu veidošanas pamatīgi pastiprinājās, un šobrīd pie konkrētās spēles vēl strādāju, lai to publicētu vēl kvalitatīvāku nekā tā ir šobrīd. Turklāt pateicoties programmētāju atbalstam, tagad esmu spējīga pati izveidot arī savu skriptu, un programmēšanu esmu sākusi saprast jau citā līmenī.

Kāpēc tev ir būtiski, lai šī ideja attīstītos – kāpēc sabiedrībai tas būtu nepieciešams?

Mūsdienās jaunieši pavada daudz laika pie datora, spēlējot dažādas spēles, un tā savā ziņā ir visas sabiedrības problēma. Taču uzskatu,

ja es spētu labi veidot spēles, es varētu spēlēšanu pacelt tādā līmenī, kur spēlētājs arī reāli apgūtu ko noderīgu savai dzīvei ārpus ekrāna.

Savu 9. klases gada darbu rakstīju par “Videospēļu pielietošanu izglītībā” un tajā laikā arī uzzināju par dažādām jau šobrīd esošām noderīgām datorspēlēm, piemēram, tādām, kuras iemāca pareizi un ātri rakstīt uz klaviatūras.

Arī es nākotnē varētu izveidot kādu spēli, kura izglīto cilvēkus, lai datorā pavadītais laiks netiek tērēts, bet gan ieguldīts jaunu iemaņu attīstībā.

Kā nonāci projektā “Beat It”? Ko tev tas nozīmē?

Es sastapos ar “Beat It” programmas uzsaukumu tieši trīs dienas pirms pieteikumu iesniegšanas beigu datuma un nodomāju, kāpēc gan nepavadīt savu vasaru efektīvāk, nekā to esmu pavadījusi līdz šim. Apkopoju domas un sapratu, ka vēlos pieteikties ar mērķi kļūt par izcilu 3D modelētāju. Es patiešām nenožēloju, ka pieteicos, pat varētu teikt, ka

esmu sev pateicīga par to, ka izlēmu to darīt, jo septiņu nedēļu laikā ieguvu un uzzināju tik daudz, cik nebiju spējusi pat iztēloties.

Kādas tev ir attiecības ar mentori? Nosauc būtiskākās lietas, kuras esi jau mācījusies no viņas?

Man ir liels prieks, ka Elīna bija mana mentore, viņa man bija gan kā iedrošinātājs, gan arī kā cilvēks, ar kuru varu saprasties, jo mūsu intereses bija tiešām līdzīgas. Mentore mani vienmēr atbalstīja. Vēl joprojām atceros to dienu, kad biju procesā savas Roblox spēles izveidē un man programmēšanas daļā atkal kaut kas negāja, kā vajag. Man gribējās padoties un es devos stāstīt mentorei, ka spēle nebūs līdz galam pabeigta, jo netieku galā ar programmēšanas daļu. Viņa man atbildēja, ka pameklēs programmētāju, kurš man ar šo spēs palīdzēt, un ka man viss izdosies.

Sapratu, ka viņai ir taisnība, es taču to varu paveikt, vienīgais, kas man trūka, ir zinoša cilvēka padoms un palīdzība.

Šajā brīdī, pateicoties izpalīdzīgiem un saprotošiem cilvēkiem, man izdevās atsperties jau lielākiem augstumiem. Vēl man Elīnā patīk tas, kā viņa mani iedrošināja uzdot jautājumus cilvēkiem, no kuriem mācos. Pat tad, ja tie šķiet muļķīgi. Ja nav skaidrs, ir jājautā! Iespējams tāpēc, arī pēc šīs programmas esmu nolēmusi uzrunāt jaunus cilvēkus par tēmām, kuras man ir tuvas, lai veidotu sadarbību.

Mums nevienam dzīve nav bijis rožu dārzs, pastāsti, par kādām savas dzīves sāpīgajām pieredzēm, no kurām esi augusi, tapusi striprāka un sajutusies apņēmības pilna sekot saviem sapņiem!

Kā jau minēju, lai izveidotu spēli, es vairākkārt biju atsitusies pret sienu, kura šķita nepārvarama, visbiežāk tieši programmēšanas dēļ. Agrāk biju centusies organizēt spēļu veidošanas komandas, kuras ilga vienu dienu. Lai arī biju izveidojusi detalizētu spēles dizainu, ieguldot tajā vairākas dienas, pārējie komandas dalībnieki bija pazuduši, un visi plāni sabruka. Sapratu, ka vispirms man ir jāpaļaujās tikai un vienīgi uz sevi, ka par komandu, kur katrs tās dalībnieks darbu uztvers nopietni un progress būs manāms ne vien dienās, bet arī nedēļās un varbūt pat mēnešos, varu sapņot tikai vēlāk.

Vēl viena no grūtībām šajā ceļā man ir bijušas galvassāpes, kuras arī programmas laikā šķita kā liels traucēklis, lai varētu visu paspēt laikā.

Taču esmu nolēmusi katru rītu vingrot un ik pa laikam atpūtināt acis, lai varētu darīt to, kas man tuvs sirdij, nebojājot savu veselību.

Ko jaunietim būtiski apzināties, ņemt vērā, uzsākot sekot savam sapnim?

Pat ja esi drošs par to, ko tu vēlies sasniegt, ejot uz mērķi, apzinies, ka prāts grūtībās var apjukt, un tev var gribēties padoties un meklēt ko citu. Taču ja zini, ka tas, ko dari, ir nepieciešams, lai piepildītu savu sapni, cīnies un meklē atbildes uz neskaidrībām! Esmu pārliecināta, ja tev ir lemts šo sapni tuvākajā laikā piepildīt, tad dzīve arī pavērs iespējas. Ir jāspēj tās pamanīt un izmantot!

Dažkārt kaut kas nav lemts vai arī šobrīd tev nav vajadzīgs, tāpēc ir svarīgi saprast, kas ir tuvs tavai sirdij un ko tu vēlies sasniegt.

Piemēram, es sapratu, ka spēļu veidošana ir tuva manai sirdij arī tāpēc, ka tad, kad to kādu laiku nedaru, parādās bezspēks un slikts garastāvoklis. Vēl esmu sapratusi, ka, uzsākot sekot savam sapnim, ir labi vispirms to pamēģināt pašmācības ceļā, nevis uzreiz mainīt skolu uz sev svešu virzienu vai arī veikt kādu lielu izvēli, īsti nezinot, kā tas notiek. Pašmācības ceļā tu jau laikus spēsi saprast, vai tu to tiešām vēlies. Bet dzīvē dažkārt ir arī jāriskē, lai kaut ko sasniegtu, tāpēc nesaku, ka būtu grēks ko izmēģināt un uzdrīkstēties arī ārpus sava komforta robežām.

Vai neesi skolas laikā cietusi no mobinga, līdzcilvēku aizskārumiem, emocionālās vardarbības? Par to daudz runā, tāpēc apjautājos par pieredzi.

Man šajā ziņā ir paveicies, jo ģimenē visi ir draudzīgi, un mobingu neesmu izjutusi uz savas ādas arī skolā. Lai gan, protams, esmu dažkārt saskārusies ar cilvēkiem, kuru uzvedību īsti nevarētu izskaidrot un saprast, taču cenšos uz to daudz nefokusēties.

Ko tu vēlētos pateikt jauniešiem, kas vēl svārstās par sava sapņa piepildīšanu?

Ja tev ir sajūta, ka neesi drošs par savu sapni, es iesaku to izmēģināt, neiguldot tajā naudas līdzekļus, bet vadoties pēc kādas video pamācības, lai savu sapni labāk izprastu.

Manuprāt, darot to, kas patīk, tev vienā brīdī parādīsies arī sapratne par to, ko vēlies sasniegt.

Kādas ir tavas sajūtas par uzvaru programmā?

Jutos patiešām gandarīta un laimīga par to, ka man ir izdevies paveikt kaut ko, kam pirms tam nespēju pat noticēt. Turklāt paveikt septiņu nedēļu laikā. Man arī ļoti patika, cik visas dalībnieces bija atbalstošas. Ne viņas, ne pati programma neveicināja sajūtu, ka naudas balva ir pats galvenais. Bet, protams, esmu ļoti pateicīga par šo stipendiju, jo to varēšu ieguldīt sava tālākā mērķa un sapņa piepildīšanā.

Kā rīkosies ar iegūto 1000 eiro stipendiju?

Šobrīd vēl neesmu konkrētu plānu salikusi, kur un kā šo naudu ieguldīšu, bet skaidrs ir viens, tā tiks ieguldīta mana sapņa un mērķu piepildīšanā. Šajās septiņās programmas nedēļās es īsti nedomāju par to, ko es darītu ar balvu, ja uzvarētu, jo biju cītīgi iegrimusi savā mērķa sasniegšanā. Taču tagad, kad pirmā sezona noslēgusies, vēlos nesasteigt un kārtīgi apdomāt savas iespējas.