/nginx/o/2022/09/06/14812566t1h1429.jpg)
Nezinu, kā jums, bet man ārkārtīgi patīk lēnā pastaigas solī noiet garām, teiksim, “Staburadzes” konditorejai, izbaudot garšas kārpiņas rosinošo gardumu smaržu. To var pārspēt tikai laiska pastaiga pa kādu benzīntanku, kur gaisā virmo kārdinošā degvielas smarža.
Atzīsti, tev taču arī patīk degvielas smarža. To ir grūti aprakstīt. Tā ir nedaudz salda, pateicoties vienai no kādām 150 ķimikālijām, kas veido degvielu. Tai raksturīgo smaržu degvielai piešķir benzols – bezkrāsaina un ārkārtīgi viegli uzliesmojoša viela. Tiesa, tā veido tikai 1% no visa degvielas sastāva. Par spīti tam, mūsu deguns to spēj ļoti labi uztvert.
Zinātniekiem nav īsti skaidrs, kāpēc lielākajai daļai cilvēku tik ļoti patīk degvielas smarža, tomēr ir dažas teorijas. Viena no tām ir saistīta ar mūsu atmiņām, bet cita – ar atalgojuma sajūtu smadzenēs.
Ja tu kādreiz paostīji vīriešu smaržas un uzreiz iedomājies par savu tēvu vai ja pasmaržoji svaigu veļu un tūliņ atcerējies par savu pirmo darbu veļas mazgātavā, tad pirmā teorija tev būs skaidra. Tā ir saistīta ar tā saucamo Prusta fenomenu, proti, rakstnieks Marsels Prusts savā slavenajā darbā “Zudušo laiku meklējot” aprakstīja savas nostalģiskās sajūtas, pagaršojot tējā izmērcētu cepumiņu. Šī sajūta ir saistīta ar smadzeņu anatomiju.
Smadzeņu ožas centrs, kas atrodas smadzeņu priekšējā daļā, atbild par ožas spēju, nosūtot informāciju par saosto lietu citām smadzeņu daļām, kur šī informācija tiek tālāk apstrādāta. Informācija taisnā ceļā nonāk arī limbiskajā sistēmā, kas atbild par dažādām emocijām. Limbiskās sistēmas daļa ir amigdala, kas kontrolē tādas emocijas kā bailes un baudas sajūtu, kā arī hipokamps, kas pārvalda atmiņu.
Kad cilvēks saož degvielas smaržu, informācija ātri vien nonāk tajā smadzeņu daļā, kas atbild par emocijām un atmiņām. Piemēram, ja tu bērnībā izbaudīji vizināšanos ar mopēdu, tad tagad tev benzīna smarža būs ārkārtīgi patīkama. Un kurš gan bērnībā neizbaudīja vizināšanos ar jebkādu degvielas dzītu transportlīdzekli.
Otra teorija ir saistīta ar smadzeņu mezolimbisko sistēmu, ko dēvē arī par atlīdzības sistēmu. Kad tu saod benzolu, smarža apspiež tavu nervu sistēmu, liekot uz mirkli sajust eiforiju. Līdzīgi, kā paostot krāsas spainīti. Rezultātā smadzenēs nostiprinās tas, ka degvielas smarža ir ļoti, ļoti laba.
Tiesa, pārāk daudz nodoties degvielas, krāsas vai līmes ostīšanai nevajadzētu, jo tas galīgi nenāks par labu veselībai. Bet – vienu jau var.
