Ārlietu ministrija nosoda politiski motivētu neatkarīgo mediju un žurnālistu vajāšanu Krievijā

ĀM norāda, ka pret neatkarīgajiem žurnālistiem tiek vērstas politiski motivētas represijas. Krievijas iedzīvotājiem tiek liegta iespēja saņemt ticamu informāciju, tostarp arī par Krievijas agresiju un karu Ukrainā, un šā gada 5.septembrī ir notikuši kārtējie uzbrukumi neatkarīgajai žurnālistikai Krievijā.

Maskavas Basmannijas rajona tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atņemta licence Krievijas neatkarīgajam medijam "Novaja Gazeta". Medijs darbojies gandrīz 30 gadus, objektīvi atspoguļojot norises Krievijas politikā un sabiedrībā. Tā galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs 2021.gadā kļuva par Nobela Miera prēmijas laureātu.

ĀM pauž, ka Maskavas tiesas lēmums piespriest 22 gadu cietumsodu žurnālistam Ivanam Safronovam ir nomācošs piemērs pieaugošajām represijām pret žurnālistiem.

LETA jau ziņoja, ka Krievijas mediju uzraugs "Rozkomnadzor" pieprasīja "Novaja Gazeta" licences anulēšanu, jo izdevums neesot iesniedzis atbilstošu dokumentus par tā īpašnieku maiņu 2006.gadā.

Pie tiesas nama Muratovs paziņoja, ka spriedums ir zemisks un politisks, kam nav ne mazākā tiesiskā pamatojuma. Viņš piebilda, ka laikraksts spriedumu pārsūdzēšot.

Laikraksts "Novaja Gazeta" kopš tā dibināšanas 1993.gadā bija tapis par vadošo pētnieciskās žurnālistikas izdevumu Krievijā un spēja saglabāt savas pozīcijas par spīti arvien agresīvākajai preses brīvības ierobežošanai, ko izvērsa Vladimira Putina diktatoriskais režīms.

Taču pēc atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad totalitārais režīms ieviesa faktisku karalaika cenzūru, laikraksts martā paziņoja, ka aptur savu darbību Krievijā.

Trimdā esošie laikraksta žurnālisti kopš tā laika izveidojuši alternatīvu izdevumu "Novaja Gazeta Europe", kas formāli ir neatkarīgs no "Novaja Gazeta". Taču jaunā izdevuma tīmekļa vietni Krievijas varasiestādes jau ir bloķējušas.