P, 30.01.2023.

"Ko tie skolotāji vispār dara?"

Artūrs Bikovs
, TVNET | KLIK žurnālists
"Ko tie skolotāji vispār dara?"
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 9
Foto: TVNET

"Kāpēc skolotāji atkal streiko?" "Vai viņiem patiešām maksā tik  maz?" "Un kas ir ar to slodzi, ko viņi vispār tajās skolās tur dara?" Pēdējā laikā šādi un līdzīgi jautājumi sabiedriskajā telpā izskan īpaši bieži. Lai rastu atbildes, TVNET devās uz Rīgas Teikas vidusskolu, kas plāno slēgt durvis vismaz uz nedēļu. Tur uzzinājām gan par 12 stundu darba dienām, gan par vācu valodas skolotājas Helēnas Briedes lielo slodzi, gan arī par vecāku un skolēnu atbalstu streikam.

Raksta tapšanas brīdī Izglītības un zinātnes ministrija nebija nākusi klajā ar jauno risinājumu.  

No 19. septembra beztermiņa streiku plāno sākt teju 24 000 izglītības darbinieku no kopumā 815 izglītības iestādēm. Viena no tām ir Rīgas Teikas vidusskola, kur durvis būs slēgtas vismaz nedēļu. Lai arī vidusskolēniem šodien ir ekskursijas, dzīve te rit pilnā sparā. Taču pēc dažām dienām šie gaiteņi būs tukši. Direktore Guna Pudule stāsta, ko gaida no streika.

“Pirmkārt, mēs gribam, lai mūs valdība un ministrija sadzird, jo šobrīd situācija izglītībā ir diezgan katastrofāla gan ar pedagogu trūkumu vakancēm, gan ar pārslodzi. Nu un lai būtu konstruktīvs dialogs, nevis tā, ka katrs ir ietērpies, stāv savā pusē un nerod kompromisus.”

Mēģinot novērst streiku, valdība piedāvās skolotājiem no jaunā gada pāriet no 30 uz 40 stundu slodzi, kurā 24 stundas tiktu paredzētas nodarbībām, bet pārējiem pienākumiem, piemēram, mājasdarbu labošanai atlikušās 16. Attiecīgi tiktu palielināta zemākā likme — no 900 līdz 1200 eiro, nedēļas sākuma paziņoja izglītības ministre Anita Muižniece. Pašlaik grūti vērtēt šo piedāvājumu, it sevišķi nezinot kādu aprēķinu formulu izmantos, saka Pudule.

Tiesa Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nepieņēma jauno ministrijas piedāvājumu. Kā norāda organizācijas vadītāja Inga Vanaga, tas ir vērsts uz pedagogu sašķelšanu, nepiedāvājot risinājumus visām pedagogu grupām. Līdz ar to iecere protestēt paliek spēkā.

Uz pārējo fona Teikas vidusskola izceļas ar streika formu — iestāde tiks slēgta vismaz uz nedēļu. “Laikam tas viss ir sasāpējis tik tālu, ka šis ir vienīgais variants, kādu mēs šobrīd redzam, lai pievērstu uzmanību,” skaidro Pudule. Vienlaikus vecāki atbalstīja lēmumu.

Atbalstīja to arī skolotāji. “Visu mūžu esmu pasniegusi vācu valodu,” saka Helēna. Turklāt viņa ir klases audzinātāja. Lai gan viņas priekšmetā, kas ir otra svešvaloda, nav daudz mācībstundu, lielāko dienas daļu viņa tik un tā pavada skolā.

“Tātad vakar, astoņos no rīta, mums notika skolotāju sanāksme, kurā mēs apspriedām visus jaunumus. Tas beidzās deviņos, bet jau pēc piecpadsmit minūtēm man sākās mācību stundas. Tās beidzās bez desmit četros. Pēc tam man bija konsultācija, kas noslēdzās piecos. Tad sadarbojos ar vecākiem un risināju klases problēmas — runājam par ekskursijām un citiem jautājumiem. Pēc tam sāku gatavoties mācību stundām rītdienai. Paralēli notika vēl gaitenī skolas padomes sēde, kas beidzās pulksten 20.22. Un tieši šajā laikā es arī izgāju no sava kabineta.”

Helēna atzīmē, ka pēc pēdējā skolotāju streika valdība viņu problēmām nav pievērsusi uzmanību. Viņa cer, ka šoreiz pie varas esošie uzklausīs pedagogu prasības. “Ar streiku mēs varam sev pievērst uzmanību, ka izglītība ir jāsakārto, jo tā netika sakārtota visus šos gadus.”

Kāda alga apmierinātu skolotājus? Helēna kā piemēru min Lietuvu un Igauniju, kur skolotāju algas ir pāri 2000 eiro. “Es domāju Latvijā skolotāji ar šādu algu būtu apmierināti.”

Šādās situācijās ārpus diskusijām paliek, šķiet, galvenais — skolēni. Ko viņi domā par streiku?

“Domāju, ka vajag streikot, tāpēc, ka skolotājiem tiešām par maz maksā. Ja viņi dabū tos 900 eiro uz papīra, tad, man liekas, vajadzētu to algu palielināt,” saka Rudolfs. Viņam piekrīt Otto. “Tas darbs, ko viņi iegulda, ir diezgan liels priekš tā, kas viņiem tiek maksāts.”

Grūti prognozēt, kā beigsies streiks. Skaidrs ir viens – topošie ministri, deputāti un ierēdņi agri vai vēlu atgriezīsies skolas solos. Tikmēr tieši pie varas esošie lems, kas un kā mācīs nākamos valsts vadītājus.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu