Atbildot uz Eiropas Komisijas (EK) pārmetumiem par Latvijas nespēju tikt galā ar resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un dzīvotņu stāvokļa uzlabošanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka aktīvi strādā, lai pabeigtu dabas skaitīšanas procesu jeb Eiropas Savienības (ES) nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu kartēšanu visā Latvijas teritorijā.
VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa informēja, ka turpinās ES nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšana, iegūtās pamatinformācijas analīze, 25 esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde, piecu īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plānu izstrāde un priekšlikumu sagatavošana Latvijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai.
Tāpat notiekot darbs, lai īstenotu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030.gadam, kas ietverot virkni pasākumu sugu un biotopu atjaunošanai un saglabāšanai.
Ministrijā esot izveidota darba grupa kompensāciju par ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās sistēmas pilnveidošanai, lai nodrošinātu taisnīgas kompensācijas zemes īpašniekiem.
Attiecībā par ūdeņu stāvokļa vērtējumu EK vides ziņojumā, VARAM precizē, ka tajā sniegtais vērtējums pamatojas uz situācijas raksturojumu, kas sagatavots 2014.-2015.gadā.
Saskaņā ar šogad apstiprinātajiem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem, kuros ietverts ūdeņu stāvokļa novērtējums, Latvijā kā labā ekoloģiskā stāvoklī esoši novērtēti 31%. Tas ir uzlabojums, salīdzinot ar iepriekšējo novērtējumu - 21%.
Vismazāk labā stāvoklī esošu virszemes ūdensobjektu ir Lielupes baseinā - tikai 8% upju un 31% ezeru ūdensobjektu, visvairāk to ir Gaujas baseinā - 47% upju un 45% ezeru ūdensobjektu.
VARAM atzīst, ka Latvijā vēl arvien esot daudz jādara, lai ūdeņu kvalitāti uzlabotu, taču esot vērojama pakāpeniska situācijas uzlabošanās.
Viens no EK prasītajiem uzlabojumiem ir pārskatīt nitrātjutīgās zonas saskaņā ar Nitrātu direktīvu, lai risinātu virszemes ūdeņu eitrofikācijas problēmu, kur lauksaimniecība rada lielu slodzi.
Pēc sarunas ar Zemkopības ministrijas (ZM) ekspertiem šī gada jūlijā zināms, ka ZM plānojusi pasūtīt izvērtējumu īpaši jutīgās teritorijas pārskatīšanai.
Tāpat VARAM sabiedriskajai apspriešanai bija nodevusi projektu grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kas paredz noteikt nekultivētas joslas gar virszemes ūdensobjektiem, kā arī meliorācijas grāvjiem, kurās būtu aizliegta gan augsnes apstrāde, gan audzēt lauksaimniecības kultūraugus un lietot mēslošanas līdzekļus un augu aizsardzības līdzekļus.
Kā liecina monitoringa dati un pētījumi, Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi, tajā skaitā aizliegums 10 metrus platā joslā lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, nav pietiekami, lai uzlabotu virszemes ūdeņu stāvokli un samazinātu piesārņojuma noplūdi.
Pie tam, mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizliegums ir grūti kontrolējama norma. Pētījumi un ārvalstu pieredze pierāda, ka izkliedēto piesārņojumu no lauksaimniecības zemēm efektīvi samazina tā sauktās "zaļās buferjoslas" gar ūdenstecēm, ūdenstilpēm un meliorācijas grāvjiem, kurās tiek ierobežota mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek veikta augsnes apstrāde, saglabājot dabīgo veģetāciju.
VARAM arī norāda, ka Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" 2020. - 2021.gadā īstenoja Latvijas vides aizsardzības fonda finansētu projektu, kura mērķis bija izveidot Latvijas upju sarakstu, kurā upes ierindotas prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā.
Projektā tika ievākta un datubāzē apkopota par Latvijas upēm pieejamā informācija, arī "dabas skaitīšanas" laikā iegūtā informācija. Balstoties uz šo informāciju un projekta laikā izveidotajiem modeļiem, tika novērtēta katra datubāzē iekļautā upes kilometra esošā un potenciālā piemērotība nozīmīgākajām zivju sugām.
Balstoties uz projekta rezultātiem, ir sagatavots arī nozīmīgāko šķēršļu saraksts. Izveidotie upju saraksti ievietoti institūta "BIOR" mājaslapā un brīvi pieejami ikvienam interesentam, tos rīcību plānošanai var izmantot gan valsts iestādes, gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas un iniciatīvas grupas.
Vides politikas pamatnostādnēs 2021.- 2027.gam paredzēts, ka atjaunos brīvu plūdumu 50 kilometros upju, izmantojot finansējumu no Eiropas Savienības fondiem.
Ministrija arī informē, ka Dabas aizsardzības pārvalde īsteno ES Kohēzijas fonda projektu apsaimniekošanas pasākumu veikšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kura ietvaros paredzēts šogad veikta Gaujas pieteku tīrīšana Gaujas nacionālā parka teritorijā.
Pēc VARAM rīcībā esošās informācijas ZM Rīcības programmā zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027.gadam ir paredzējusi Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda finansējumu arī zivju nārsta vietu atjaunošanai un šķēršļu likvidēšanai.
Kā ziņots, Eiropas Komisija Latvijai pārmet nespēju tikt galā ar resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un dzīvotņu stāvokļa uzlabošanu, aģentūru LETA informēja Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.
Jaunākajā EK Vides politikas ziņojumā atkārtoti vērsta uzmanība uz Latvijas problēmām bioloģiskajā daudzveidībā, aprites ekonomikā, resursu produktivitātē un ūdeņu kvalitātē. EK norāda, ka Latvija nav izmantojusi Eiropas Savienības (ES) finansējuma sniegtās iespējas vides problēmu risināšanai.
EK ziņojums vērš uzmanību uz to, ka Latvija sastopas ar lieliem izaicinājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Saskaņā ar pēdējo Biotopu direktīvas izpildes ziņojumu Latvija ieņem 24. vietu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū attiecībā uz biotopu aizsardzības stāvokli.
EK atgādina, ka 90% no Latvijas zālājiem un mežiem ir novērtēti kā ļoti sliktā vai sliktā stāvoklī esoši un uzsver, ka mežsaimniecībā un lauksaimniecībā jāattīsta ilgtspējīga saimniekošana un jānosaka konkrēti mērķi dzīvotņu stāvokļa uzlabošanai.
Tāpat EK uzsver, ka iepriekš viens no galvenajiem Latvijas izaicinājumiem ir bijusi atkritumu apsaimniekošana, kurā ir panākts labs progress, lai gan joprojām Latvija nespēj pilnībā sasniegt izvirzītos mērķa rādītājus pārstrādāto atkritumu jomā.
Kā otru izaicinājumu EK min resursu produktivitāti, kurā nav bijis nekāda progresa. Pārstrādātu vai atkārtotu resursu izmantošana veido tikai 4,2% no visiem patērētajiem resursiem, kas ir trešā daļa no ES vidējā rādītāja un pat vēl zemāk nekā iepriekšējā pārskata periodā.
EK arī uzsver, ka attiecībā uz sadzīves notekūdeņu attīrīšanas direktīvu joprojām turpinās pārkāpuma procedūra un ka Latvija ir viena no ES valstīm, kura saskaras ar vislielākajām virszemes ūdeņu problēmām - tikai 21,1% virszemes ūdeņu ir labs ekoloģiskais stāvoklis un 10,6% labs ķīmiskais stāvoklis.
Pozitīvi ir novērtēts, ka Latvija atrodas 6. vietā ES pēc bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvara, kā arī gaisa piesārņojuma samazināšanās.
EK izceļ, ka Latvija nav izmantojusi ES finansējuma sniegtās iespējas vides politikas mērķu sasniegšanai. Atveseļošanās un noturības plānā Latvija nav iekļāvusi nevienu pasākumu, kurš būtu tieši fokusēts uz vides mērķu sasniegšanu.
Paredzamais zemais finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā no Kohēzijas politikas programmas 2021-2027 neatbilst Latvijas lielajiem bioloģiskās daudzveidības izaicinājumiem. Sarunās ar politiskajām partijām un ierēdņiem, kā arī aicinājumā politiskajām partijām pirms 14. Saeimas vēlēšanām Latvijas vides organizācijas ir aicinājušas aktīvāk un mērķtiecīgāk izmantot ES finansējumu vides mērķu sasniegšanai.
