Pk, 30.09.2022.

"Nedēļas fokusā" vēlēšanu speciālizlaidums ⟩ TVNET studijā - "Jaunās Vienotības” Latgales saraksta līderis Rihards Kozlovskis

TVNET
TVNET studijā - "Jaunās Vienotības” Latgales saraksta līderis Rihards Kozlovskis
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: TVNET

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, TVNET sāk raidījuma “Nedēļas fokusā” speciālizlaidumu ciklu, uz kuru aicināti to partiju pārstāvji, kuri saskaņā ar priekšvēlēšanu aptaujām ir pārvarējuši 5% robežu. Kā otro šajā vēlēšanu ciklā TVNET žurnālists Mārtiņš Daugulis iztaujā partijas “Jaunā Vienotība” Latgales saraksta līderi Rihardu Kozlovski. Visus TVNET rakstus un raidījumus, kas veltīti 14. Saeimas vēlēšanām, meklē šeit.

Stabilitāte krīzes apstākļos un "Jaunās Vienotības" lielākās kļūdas (01:25-06:35)

Vaicāts, kāds ir “Jaunās Vienotības” redzējums par valsts attīstību un stabilitāti, Kozlovskis skaidro, ka partija ir definējusi, ka jāveido vienota politiska nācija, ar to saprotot, ka valdība vai atsevišķas iestādes un dienesti vieni paši nevarēs nodrošināt mūsu valsts aizsardzību un vienotību. Tas saskan arī ar Nacionālajā drošības likumā iekļauto nacionālās drošības jēdzienu. Tāpat jāstājas pretī Krievijas kara izraisītajai energoresursu cenu krīzei, sniedzot mērķētu atbalstu, veicinot energoneatkarību un tautsaimniecības attīstību. Partijas pārstāvis arī norāda uz 2021. gadā sasniegto augsto finanšu piesaistes rādītāju un darbavietu izveidi. “Ekonomika attīstās, un visiem kopā mums šis kurss ir jānotur,” rezumē Kozlovskis.

Atbildot uz jautājumu, vai vēlētājs var sagaidīt, ka “Vienotība pēc vēlēšanām neraustīs stūri”,

Kozlovskis atbild apstiprinoši, piemetinot, ka partija arī ir konsekventi definējusi atbalstu Ukrainai un ka “tas arī rada zināmus izdevumus, bet vienlaikus partija nebrauks ne vienā, ne otrā grāvī un nesolīs to, ko, visticamāk, nevarēs izdarīt”.

Lūgts nosaukt, kas ir bijušas “Jaunās Vienotības” kļūdas vai lietas, ko iepriekšējā sasaukumā varēja izdarīt labāk, partijas pārstāvis min komunikāciju ar sabiedrību un lēmumu skaidrošanu pandēmijas laikā. “Tagad mēs varam atskatīties atpakaļ un izanalizēt tās kļūdas. Tas arī nebija viegls process. Mūsu programmā nu arī skaidri definēts, ka mums tomēr jāveido jauns civilās aizsardzības vadības modelis. Pilnīgi noteikti, ka

krīze ir jāvada profesionāļiem, un krīzes laikā politiķiem būtu jāiesaistās pēc iespējas mazāk.”

Vaicāts, kā vērtējama “Jaunās Vienotības” priekšvēlēšanu kampaņa un vai partija tiek sadzirdēta no vēlētāju puses, Kozlovskis min, ka partija ne tik daudz liek uzsvaru uz vizuālo aspektu kā došanos uz novadiem un tikšanos ar iedzīvotājiem, skaidrojot partijas nostāju un piedāvājumu. “Es domāju, ka mēs esam sadzirdēti, un arī ļoti ceru, ka tiksim arī pozitīvi novērtēti.”

Nabadzība, neuzticība parlamentam un aizplūšana no reģioniem - kā risināt? (06:36-20:56)

Aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, redzams, ka 2020. gadā 23,4% Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam, un īpaši riskam pakļautas ģimenes ar bērniem. Lūgts skaidrot partijas redzējumu šīs problēmas risināšanā, Kozlovskis pauž, ka ģimenēm, kas nav darbspējīgas, ir jāsaņem adekvāts pabalsts un atbalsts no valsts puses. “Savukārt, ja mēs runājam par ģimenēm, kuri ir darba meklējumos, tad šī iespēja jānodrošina. Raugoties uz reģioniem, ir jārada iespējas veidot jaunas darbavietas. Tas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai mēs varētu izkļūt no šīs nabadzības,” skaidro Kozlovskis, piemetinot, ka no Eiropas un Atveseļošanās fonda saņemtos līdzekļus jāizmanto pragmatiski un efektīvi, lai radītu jaunas darba vietas. Runājot par reģioniem, Kozlovskis min Latgali un uzteic Latgales ekonomisko zonu, kurā darbojas jau 23 uzņēmumi un izveidotas jaunas darba vietas tādās nozarēs kā, piemēram, metālapstrāde un kokapstrāde. “Protams, jāveicina arī eksportspēja, jo tieši eksportspējīgie uzņēmumi nodrošināja labos rādītājus Covid-19 laikā,” rezumē Kozlovskis. Viņš piekrīt, ka

 ekonomiskā zona gan “nav burvju nūjiņa, ar ko atrisināt visas problēmas”,

un norāda, ka jāatbalsta, piemēram, tie uzņēmumi, kas pēc saišu saraušanas ar Baltkrieviju un Krieviju piedzīvojuši eksporta kritumu. Arī valdības izbraukuma sēdē 23. augustā Ludzā iezīmējās atbalsta pasākumi, piemēram, Finanšu ministrija pauda, ka viņi arī rosina veidot speciālas atbalsta programmas Latgalei. Kozlovskis rezumē, ka jāstrādā, lai uzlabotu situāciju Latgalē un neveidotos problēmu “apburtais loks”.

Raidījuma vadītājs atsaucas uz pirms dažiem gadiem notikušu publisku diskusiju, kurā kāds ekonomists minēja, ka apstāklis, ka reģioni Latvijā iztukšojas, bet centri - pildās, ir dabīga attīstība, un visi mēģinājumi noturēt cilvēkus reģionos esot “māņi un maldi”. Vaicāts, kāds ir Kozlovska redzējums, politiķis pauž, ka iestāšanās Eiropas Savienībā veicināja Latvijas iedzīvotāju aizplūšanu uz citām zemēm. “Zināmā mērā tas ir dabīgs process, jo Pierīgā un Rīgā atalgojums ir augstāks. Taču ar mērķtiecīgu un saprātīgu valsts intervenci var panākt to, lai atalgojums un iespēja strādāt Latgalē būtu adekvāta. Nepiekritīšu, ka tas ir bezjēdzīgi,” tā Kozlovskis, piemetinot: ja ne Covid-19 krīze un karš Ukrainā, tad valsts budžeta iespējas būtu krietni lielākas, tomēr kopumā “Jaunās Vienotības” pārstāvja ieskatā situācija uzlabojas, bet priekšā vēl ir daudz darba. “Latgale atrodas agresorvalstu tuvumā, un

mums ir jāparāda, ka šajā Latvijas reģionā, demokrātiskā valstī, var ļoti labi dzīvot - daudz labāk nekā diktatūrā”.

Politiķis arī piezīmē, ka, teiksim, Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji dedzīgi cīnās par Latgales ekonomikas izaugsmi un viņiem ir nepieciešams valsts atbalsts.

Aplūkojot datus par ticību parlamentam Baltijas valstīs, redzams, ka Latvijas parlaments 2021. un 2022. gadā piedzīvoja kritumu. Vaicāts, ko Saeima var darīt, lai veicinātu uzticības pieaugumu, Kozlovskis norāda, ka uzticības kritumu ietekmējusi Covid-19 krīze, kuras laikā parlamentā notika asas diskusijas un savstarpēji apvainojumi, kas nepalika nepamanīti arī sabiedrībai. “Kritika ir laba lieta, bet es domāju, ka politiķiem būtu vairāk jāizsaka savi piedāvājumi un mazāk jācenšas vienam otru aizvainot. Ir jāskaidro savs piedāvājums un jāargumentē, kāpēc tas ir labāks, nevis jāiever aizvainojumi,” tā Kozlovskis. “Politiķiem ir arī jābūt paškritiskiem pret sevi: vai tu gribi panākt kādu īstermiņa pozitīvu efektu sev, vai arī tu domā par sabiedrību ilgtermiņā.”

Demogrāfijas veicināšana, reemigrācija un veselības aprūpe (20:56-28:50)

Jaunākie dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām Latvijā nav iepriecinoši - redzams, ka dzimušo skaits sarūk, bet mirstība - pieaug. Vaicāts, kāds ir partijas redzējums problēmas risināšanai, Kozlovskis pauž, ka ir jāturpina veicināt reemigrācija, radot jaunas, konkurētspējīgas darba vietas Latvijā. Komentējot mirstības datus, politiķis norāda, ka tos nešaubīgi negatīvi ietekmējusi pandēmija un trūkumi veselības aprūpē, kas tiek risināti ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības nozarei. “”Jaunās Vienotības” redzējums ir tāds, ka jāievieš valsts apdrošināšana - tas nozīmē, ka rezidenti saņem valsts finansētu aprūpi un nerezidenti tomēr, kuriem nav nekādas saistības tieši ar šo kopējo līdzdarbošanos, teiksim, nodokļu jautājumu ziņā, bezmaksas medicīnas pakalpojumus varētu arī nesaņemt,” skaidro Kozlovskis. Raidījuma vadītājs norāda, ka jau iepriekš šāda iecere - sasaistīt nodokļu maksāšanu ar veselības pakalpojumu grozu - bijusi, un tā tika virzīta “Vienotības” ministres Circenes vadībā. Vaicāts, vai atkal iesim šajā virzienā, Kozlovskis skaidro, ka, viņaprāt, ir

“diezgan dīvaini, ja tu neesi nekādā veidā saistīts ar valsti un nemaksā šeit nekāda veida nodokļus, bet vienlaikus saņem veselības aprūpi. Tas nav godīgi”.

Komentējot atbalstu ģimenēm, Kozlovskis min jaundzimušo pabalsta apmēra palielināšanu, taču šādi atbalsti būtu regulāri jāpārskata. Tāpat jāfokusējas uz pirmsskolas izglītības iestāžu izveidi, lai atvieglotu strādājošu vecāku ikdienu.

TVNET analītiskā žurnālista jautājumi "Jaunajai Vienotībai" (28:50-37:57)

“Jaunās Vienotības” programmu ir izpētījis arī TVNET žurnālists Juris Jurāns, kurš vaicā, kā partija plāno izskaust vardarbību ģimenē, ņemot vērā, ka līdz šim paveiktais nav uzskatāms par pietiekamu. Kozlovskis kā būtisku aspektu min ar likumu noteikto nošķiršanas mehānismu, kā arī nepieciešamību pieņemt Stambulas konvenciju, ko līdz šim parlamentā nav izdevies pieņemt deputātu atbalsta trūkuma dēļ. Tāpat svarīgs ir tiesībsargājošo iestāžu darbs un nepieciešams izglītot iestāžu darbiniekus, lai viņi zinātu, kā visatbilstošāk reaģēt dažādās ģimenes konfliktu situācijās. “Caur Stambulas konvencijas neratificēšanu mēs zināmā mērā zaudējam iespēju pārņemt citu valstu labāko pieredzi. Ir jāstrādā pie tā, lai to [ratifikāciju] varētu izdarīt, bet, manuprāt, no “Jaunās Vienotības” puses mēs esam darījuši visvairāk, lai to risinātu.” Kozlovska ieskatā arī konsekventi jāattīsta un jālīdzsvaro atbalsts iekšlietu nozarē un jāveicina kadetu piesaiste nozares izglītības iestādēm, piemēram, Valsts robežsardzes koledžai.

“Mēs nevaram izveidot spēcīgu armiju un faktiski palikt bez policistiem vai robežsardzes,” tā Kozlovskis.

Otrs TVNET žurnālista Jura Jurāna jautājums partijas pārstāvim skar Latviju un Eiropas Savienību, proti, vai izpildīts 2018. gadā dotais solījums “nodrošināt Latvijai vietu Eiropas kodolā”. Kozlovskis norāda, ka kara kontekstā uz šo jautājumu atbildēt ir viegli: gan Ministru prezidents, gan ārlietu ministrs ir sevi spilgti parādījuši un kopā ar citiem Baltijas un Polijas līderiem pārliecinājuši citas Eiropas valstis, ka “laiki vairs nebūs tādi, kādi tie bijuši”. Viņš arī piebilst, ka mūsu politiķiem jāturpina strādāt, lai Eiropas Savienība turpinātu būt spēcīga organizācija ar ļoti lielu potenciālu.

Ārējais parāds - kad drīkstam aizņemties? - un noslēguma jautājumi (37:57-54:31)

Sarunas vadītājs Mārtiņš Daugulis norāda, ka,

runājot par valsts parādu, tas nereti tiek salīdzināts ar cilvēku, kurš dzīvo pāri saviem līdzekļiem,

taču precīzāks būtu apzīmējums, ka tas ir uzņēmums ar kredītkarti. Ņemot vērā, ka virknei nozaru nepieciešamas investīcijas un finansējums, Daugulis vaicā, kāds ir Kozlovska viedoklis par aizņemšanos, politiķis norāda, ka aizņemšanās un parāda pieaugums, kas veidojās Covid-19 krīzes laikā, bija vajadzīgi šīs krīzes un ārkārtējās situācijas pārvarēšanai. “No ārējā parāda nevar veidot stabilu bāzes finansējumu,” skaidro politiķis, piemetinot, ka pašreizējā situācija nav raksturojama kā katastrofāla. “Mūsu parāds ir nedaudz zem 50% no IKP - pēc Eiropas Savienības kritērija pieļaujamā robeža ir 60%. (..) Es uzskatu, ka parāds ir izmantojams ārkārtas situācijās, kā arī tiešām vienreizēju, valstij ļoti nozīmīgu investīciju veikšanai, bet, protams, ne jau nodrošināt ikdienas dzīvi, lai visiem būtu labāk un ērtāk.”

Sarunas noslēgumā raidījuma vadītājs vaicā, kādām ir jābūt īpašībām, lai cilvēki būtu politikā un nestu sabiedrībai labumu. “Politikā būtu jābūt tāpēc, lai nestu cilvēkiem labumu. Katram politiķim tomēr ir kāda joma, kuru viņš pārzina vai kura viņu interesē visvairāk. Līdz ar to, protams, viņam šajā jomā ļoti labi būtu jāorientējas un tam arī jāvelta sevi,” noslēdz Kozlovskis. “Kompetenti pārstāvot konkrētu jomu, tu vari dot savu pienesumu. (..) Nākot politikā, tev jāsaprot ir nozare, kuru tu izproti un kur tu vari palīdzēt.”

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais