"Nedēļas fokusā" speciālizlaidums ⟩ TVNET studijā Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece

TVNET
TVNET studijā Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: TVNET

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, TVNET turpina raidījuma “Nedēļas fokusā” speciālizlaidumu ciklu, uz kuru aicināti to partiju pārstāvji, kuri saskaņā ar priekšvēlēšanu aptaujām ir pārvarējuši 5% robežu. Šoreiz TVNET žurnālists Mārtiņš Daugulis iztaujā Nacionālās apvienības pārstāvi un Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci. Visus TVNET rakstus un raidījumus, kas veltīti 14. Saeimas vēlēšanām, meklē šeit.

Kāpēc balsot par NA, un kādas ir partijas ieceres? (00:00-08:50)

Lūgta nosaukt trīs lietas, kāpēc sabiedrībai būtu jābalso par Nacionālo apvienību, Mūrniece pauž, ka partija iestājas par tādām nemainīgām vērtībām kā latviska Latvija. “Tas nozīmē latviskuma un nacionālās identitātes stiprināšanu. Tas nozīmē, ka Latvija ir tāda vieta, kur labi jūtas ģimenes ar bērniem, un tām ir pieejams mājoklis, izglītība un veselības aprūpe,” skaidro Mūrniece. “Tā ir vieta, kur latviešu ģimenes grib atgriezties. Otra lieta ir tas, ka mēs konsekventi šo vērtību esam iznesuši cauri visiem laikiem un Saeimas sasaukumiem.” Viņa arī piemetina, ka Nacionālā apvienība ir partija, kas no visiem politiskajiem spēkiem ir izpildījusi visvairāk programmas punktu aizvadīto četru gadu laikā. “Mēs solam to, ko varam izpildīt.”

Aplūkojot IKP izmaiņas uz vienu cilvēku Latvijā, redzams, ka tā ir ar augšupejošu tendenci. Vaicāta, kā straujāk veicināt un attīstīt valsts ekonomiku, Mūrniece pauž, ka šobrīd atrodamies izaicinošos apstākļos. “Kopš 24. februāra esam saskārušies ar jaunu izaicinājumu - Krievijas karu Ukrainā. Tas ir jūtami ietekmējis ekonomikas attīstību, un sekas jūtam enerģētikā un cenu kāpumā. Ar zināmu ekonomikas recesiju ir jārēķinās. Mūsu ieskatā ir jāiet uz energoresursu pieejamības īstenošanas programmmu, bet jau šodien jādara viss, lai noturētu eksportspēju, kā arī palīdzētu iedzīvotājiem pārvarēt ziemu,” tā Mūrniece. “Lai noturētu mūsu uzņēmēju konkurētspēju, ir jāparaugās arī uz iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā. Tas gan nav šī gada jautājums, un pieejai jābūt sabalansētai.

Mūsu redzējums ir tāds, ka par vienu procentpunktu varētu mazināt darbaspēka nodokļus.

Tāpat jāmazina birokrātiskie pasākumi - vienkāršāk sakot, jāatsaitē un jāpadara brīvākas rokas uzņēmējiem.”

Kas kavējis ieceru īstenošanu līdz šim, un kā vērtējams valdības darbs? (08:58-22:58)

Vaicāta, kas līdz šim kavējis Nacionālo apvienību un valdību šīs lietas paveikt, Mūrniece norāda, ka šis sasaukums ir bijis aizņemts ar dažādu krīžu risināšanu, piemēram, Covid-19 krīzi, krīzi uz Baltkrievijas robežas, kā arī sekām, ko radījis Krievijas sāktais karš Ukrainā. “Var teikt, ka valdība dzēsusi vienu krīzi pēc otras, taču vienlaikus veikti dažādi citi darbi, piemēram, uzlabots EDS, sniegts atbalsts uzņēmējiem u.c.,” skaidro spīkere. Lūgta vērtēt valdības darbu kopumā, Mūrniece norāda, ka valdība ir nedaudz strādājusi tādā kā ugunsdzēsēju režīmā, taču vienlaikus izdevies pieņemt vairākas nozīmīgas reformas, piemēram, administratīvi teritoriālo reformu, izglītības reformu, kā arī tiek virzīta valsts aizsardzības dienesta izveide. “Kad gāju skolā, bija piecu baļļu sistēma. Es valdības darbam liktu 4 vai 4 ar mīnusi,” pauž Mūrniece, piemetinot, ka ir arī tādas lietas, kas nav risinātas, piemēram, pārējās Baltijas valstis apsteigušas Latviju ekonomikas attīstības ziņā.

Aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, redzams, ka 2020. gadā 23,4% Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam, un īpaši riskam pakļautas ģimenes ar bērniem. Lūgta skaidrot apvienības redzējumu, kā paplašināt Latvijas vidusslāni un mazināt nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu, Mūrniece norāda, ka

“visi, kas vēlas strādāt, darbu atrod, taču jautājums ir par darba samaksu - vai ar šo minimālo algu iespējams nosegt visas sadzīves vajadzības”.

Mūrniece pauž, ka īpaši jāsargā ģimenes ar bērniem un pensionāri, kā arī cilvēki ar invaliditāti. Runājot par gaidāmo ziemu, Saeimas spīkere pauž, ka valdība ir sagatavojusi pabalstu paketi. Taču vienlaikus viņas ieskatā jāuzlabo pabalstu saņemšanas sistēma, lai palīdzības saņemšana būtu vieglāka gan pašvaldībai, gan saņēmējam, proti, pabalstu cilvēks saņemtu automātiski, ja līdz noteiktajam slieksnim - 500 eiro - ienākumu pietrūktu. Lai šādu risinājumu izveidotu, būtu nepieciešama reālā mājsaimniecību karte, piebilst Mūrniece, piemetinot, ka, lai pieņemtu reālos datos balstītus lēmumus, kas savukārt efektīvāk palīdzētu iedzīvotājiem, vajadzētu izveidot datu politiku, un ar šādu piedāvājumu Nacionālā apvienība gatavojas vērsties valdībā.

Uzticība parlamentam un latviešu īpatsvara palielināšana (22:58-35:50)

Aplūkojot datus par ticību parlamentam Baltijas valstīs, redzams, ka Latvijas parlaments 2021. un 2022. gadā piedzīvoja kritumu. Lūgta, kā skaidrot uzticēšanos Saeimai, Mūrniece min, ka uzticība savā ziņā grāva Covid-19 pandēmijas laikā pieņemtie lēmumi, piemēram, lēmumi par atļauto un netļauto preču sarakstiem. “Parlaments darīja savu darbu - arī ravējot dažus valdības lēmumus un atļaujot darboties terasēm,” tā Mūrniece, norādot, ka uzticības līmenis ir “labāks nekā cerēts”. Atminoties 13. Saeimas sasaukuma sākumu, spīkere norāda, ka par jauno sasaukumu, kā arī valdību sākumā izskanēja daudz dzēlīgu komentāru. “Atgādināšu, ka sākumā koalīcija sastāvēja no pieciem politiskajiem spēkiem. Tā ir tendence visā pasaulē - parlamenti kļūst fragmentētāki, un koalīcijas ir un būs plašākas nekā ierasts. Līdz ar to būs jāmācās labāk sastrādāties. Bija arī bažas par populisma pieaugumu parlamentā, bet, lai kā būtu gājis, 13. Saeimas sasaukums rekordtempā pieņēmis virkni Latvijai svarīgu lēmumu.” Viņa arī piemetina, ka

viens cilvēks nereti rada priekšstatu par visu parlamentu, jo priekšplānā iznāk tieši asākās Saeimā notiekošās diskusijas un vārdu apmaiņas.

Lūgta komentēt laiku pa laikam piedāvāto ideju samazināt parlamentāriešu skaitu, Mūrniece norāda, ka, viņasprāt, tā nav laba ideja. “Ja parlamentāriešu skaits ir mazāk par 100, tad lielāka ietekme nonāk to cilvēku rokās, kas spēlējas ar vēlētāju uzticību un varbūt vairāk rīkojas savu ieceru vadīti. Man ir lielas bažas par to, un nedomāju, ka ir īstais laiks domāt par parlamentāriešu skaita samazinājumu, jo tad mēs pieredzētu lielāku svārstību un neprognozējamības elementu.”

Nacionālās apvienības programmu izpētījis TVNET žurnālists Artūrs Bikovs un sagatavojis vairākus jautājums. Pirmais no tiem - kādus pasākumus partija plāno veikt, lai nodrošinātu latviešu īpatsvara pieaugumu? “Satversmes preambulā ir uzsvērts, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu nācija var attīstīties. Konkrēti tā būtu atbalsta programma demogrāfijai, ģimenēm ar bērniem - visu tautību vēlētājiem. Tāpat būtiska ir reemigrācijas programma,” skaidro Mūrniece, piemetinot, ka latviešu skaits lēnām palielinās, un daudz palīdzējusi atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, taču plānotas vēl vairākas iniciatīvas, piemēram, ģimenes māju celtniecība reģionos ar izpirkuma iespējām, kā arī studējošo kredīti un atbalsts jaunajiem vecākiem. Principā tas būtu panākams dabīgās ataudzes ceļā, veidojot latvisku vidi, tā politiķe.

Valsts valodas loma, Eiropas Savienība un iekšlietu nozare (35:50-46:55)

Otrs Bikova jautājums skar iecerēto likumu garantēt darbinieka pienākumu ar vietējiem iedzīvotājiem runāt valsts valodā. “Kopš neatkarības atgūšanas ir daudz darīts latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšanā. Taču ne līdz galam. 24. februāris, Krievijas iebrukums Ukrainā, ir mūsu valdības partneriem, parlamentāriešiem, ļāvis paraudzīties uz Latvijā notiekošajiem procesiem no tāda skatpunkta, kas ir tuvāks Nacionālās apvienības pozīcijai. Viens no apvienības iesniegtajiem priekšlikumiem Darba likumā paredz, ka darbiniekam ar iedzīvotājiem jārunā valsts valodā, nediskriminējot latviešu jauniešus pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū,” skaidro Mūrniece. “Paralēli rit Konservatīvo iesniegts likumprojekts par valsts valodas lomas nostiprināšanu publiskajā telpā - lai latviešu valoda būtu dominējošā visas pakalpojuma sniedzēja un saņēmēja attiecībās.”

Trešais jautājums saistās ar Eiropas Savienību, proti, apvienība iestājas pret Eiropas drošības un ārlietu politikas federalizāciju. Vaicāta, vai Nacionālā apvienība iestāsies pret, teiksim, Eiropas Savienības armiju, Mūrniece skaidro, ka kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā dzirdēti dažādi viedokļi, kādai šai savienībai ir jābūt. “Ir bijis, piemēram, piedāvājums par tālāku federalizāciju un nacionālo lomu mazināšanu, uz ko parlaments raugās piesardzīgi,” tā politiķe, norādot, ka partijas pozīcija ir tāda, ka Eiropas Savienībai jāpaliek nacionālu valstu savienībai, un būtisku jautājumu izlemšana ir katras savienības valsts atbildība.

Arī armijas izveide būtu lieka, jo veidotos paralēla alianse NATO, kas nozīmētu lielāku sadalījumu un spēku izkliedējumu, viņa norāda.

Mūrniece arī uzteic faktu, ka Aizsardzības ministrija nākusi klajā ar valsts aizsardzības dienesta izveidi, par kuru Nacionālā apvienība priekšlikumu iesniedza jau 2017. gadā. Viņa arī norāda, ka jāstrādā pie valsts iekšējās drošības stiprināšanas, jo tā, salīdzinājumā ar ārējo, iepaliek. Politiķes ieskatā iekšlietu sistēmā būtu jāveic nopietna revīzija un jāuzlabo dienestu kvalitāte, darba apstākļi un atalgojums. “Jādomā par visu dienestu stiprināšanu - jābūt ļoti lielai finanšu plūsmai, lai ne tikai tiktu būvētas ēkas, bet arī strādātu pie darbinieku izglītības,” rezumē Mūrniece.

Sarkanās līnijas un skandāls ap brīvpusdienu sasaisti ar nodokļiem (46:55-55:07)

Vaicāta par Nacionālās apvienības sarkanajām līnijām, politiķe norāda, ka apvienība nestrādās ar partijām, kurām nav pieņemamas Satversmē ietvertās vērtības, un politiskajiem spēkiem, kas ir klaji naidīgi Latvijai, piemēram, “Saskaņa”, “Latvijas Krievu savienība” un citas “Saskaņas” atlūzas. “Mums arī nav pieņemamas partijas, kas raugās Krievijas virzienā,” norāda politiķe. “Mums nav pieņemami nekādi austrumu vēji vai oligarhi.

Ir žēl, ka partija, kas strādājusi valdībā, nevar un nevar atteikties no sadarbības ar vienu konkrētu oligarhu, un ar to viņi paši sevi izslēdz no tālākas sadarbības.”

Sarunas noslēgumā raidījuma vadītājs atsaucas uz nesen notikušu priekšvēlēšanu diskusiju, kurā Nacionālās apvienības pārstāvis rosināja visā valstī noteikt kārtību, saskaņā ar kuru skolēnu brīvpusdienas tiktu sasaistītas ar vecāku nodokļu maksājumiem. Lūgta skaidrot apvienības redzējumu, Mūrniece norāda, ka "kļūda bija, tā tika atzīta un labota. Bērni ir jāatbalsta, un viņi par vecāku grēkiem neatbild. Konkrētā pašvaldība, Sigulda, šo kļūdu laboja. Kā redzat, mēs, ja nepieciešams, savas kļūdas atzīstam un ātri labojam". Vaicāta, ja vēlētāji tā lems, vai Mūrniece ir gatava kā spīkere vadīt arī nākamo Saeimu, politiķe norāda, ka "tas ir parlamenta jautājums, bet viņa sevi redzētu politikā arī turpmāk".

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais