Sv, 4.12.2022.

TV3: Latvijas armijai trūkst ierindas karavīru; algu celšanas gadījumā būs vajadzīgi 33 miljoni

Nekā personīga/TV3
TV3: Latvijas armijai trūkst ierindas karavīru; algu celšanas gadījumā būs vajadzīgi 33 miljoni
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 6
Karavīrs mācību laikā
Karavīrs mācību laikā Foto: Rebeka Žeire/LETA

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) diplomātiski devusi mājienu, ka Latvija nav rūpējusies, lai armija būtu spēcīga un tajā dienētu ne tikai uzplečoti virsnieki, bet arī ierindas karavīri, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP).  Kā klāsta raidījums - Valsts aizsardzības dienests jāveido, jo armijai trūkst ierindas karavīru, bet, lai kareivjiem paceltu algas par 200 eiro, no valsts budžeta būs vajadzīgi 33 miljoni.

Kā atgādina raidījums, Valsts kontrole pēdējos 12 gados vairākkārt NBS un Aizsardzības ministrijai pārmetusi slikti plānotos iepirkumus un naudas tērēšanu, kas notikusi bez stratēģiska redzējuma. Aizsardzības ministrija apgalvo, ka tagad šī joma esot uzlabota.

Raidījums norāda, ka, ja ar "dzelžu" un ieroču pirkšanu ir ieviesta kāda skaidrība, tad nav skaidrs, kurš tos varēs lietot. VK secinājusi, ka armijā pieklibo personāla piesaistīšana un spēja militāros speciālistus noturēt - tas ir iemesls, kāpēc Latvijai tagad kara apstākļos steigā jāveido Valsts aizsardzības dienests.

Šo 20 gadu laikā drošības situācija Eiropā ir absolūti mainījusies. Un tieši tā pat vajadzības un uzdevumi, kas skar Latvijas armiju.

Militārās jomas analītiķis Mārtiņš Vērdiņš NP tēlaini salīdzina, ka pirms Ukrainas okupācijas sākuma 2014. gadā Latvijas armija vairāk pildīja viesu uzņemšanas pienākumus. Armijnieku uzdevums Latvijā bija labi runāt angliski, iegūt labu izglītību, piedalīties starptautiskās misijās un tieši tā pat kā šobrīd - gatavoties X stundai. Bet viņu loma vairāk bija būt par palīgu sabiedroto spēkiem, kuri sliktākā scenārija gadījumā ierastos mums palīgā. Tieši tāpēc jau 3 gadus pēc iestāšanās NATO 2007.gadā Latvija likvidē obligāto iesaukumu un ievieš profesionālo militāro dienestu. To pašu dara arī Lietuva. Pa bruņotajiem spēkiem trāpa finanšu krīze un armija meklē veidus, kā savus speciālistus noturēt.

Lietuva obligāto militāro dienestu atjauno 2014.gadā. Valsts un armijas vadība saprot, ka pietrūkst ierindas kareivju. Plāns - ik gadu iesaukt 3000-3500 jaunu cilvēku vecumā no 19-26 gadiem.

Igauņi obligāto iesaukumu saglabājuši visus šos gadus. Un vēl pirms Ukrainas kara 2020.gadā Igaunijā dienēt devās 3516 karavīri, krietni pārsniedzot tajā gadā ieplānoto karavīru skaitu. Turklāt lielākā daļa jauniesaukto dienestam pieteicās brīvprātīgi.

Somijā iespēja dienēt obligātajā dienestā ir tik pašsaprotama goda lieta, ka uz to ierodas pat tie somi, kuri ikdienā strādā un dzīvo ārzemēs.

Kā vēsta NP - kamēr mūsu kaimiņi jau sen sapratuši savas aizsardzības jomas vājās vietas un atjaunojuši vai stiprinājuši obligāto dienestu, Latvija visus šos gadus "lāpījusies" ar citām metodēm.

Raidījums novērojis, ka NBS būtiski audzis to militāristu skaits, kuri ir ar augstām pakāpēm un militārajā hierarhijā ierindojas augšgalā.

Tieši viņiem arī būtiski celts atalgojums. Un tas Valsts kontroles prāt greizu situāciju - pašlaik mums 80% profesionālā dienesta karavīru ir instruktori un virsnieki. Un tikai mazāk nekā 20% ir kareivji. Šī gada sākumā nebija aizpildītas 838 militāro amatu vietas.

Neaizpildīto vietu skaits NBS: 838 (2022.gada janvāris)

  • 2588 virsnieki
  • 2874 instruktori
  • 1196 kareivji

"Personāla plānošana bruņotajos spēkos ir ļoti ilgtermiņa process. Ļoti ilgtermiņa, un ja cilvēks ieiet sistēmā. Un pēc tam tā mobilitāte sistēmā ir ļoti ierobežota, ir ļoti ierobežota iespēja viņam samaksāt vairāk, ja grib viņu noturēt. Faktiski tas ir saistīts tikai ar izdienu, noturēt viņu ar bonusiem, kas saistīti ar rītdienu, un ar bonusiem, kas ir saistīti ar pakāpi. Bet priekš tam, lai varētu dot šīs te pakāpes, vajag ražot arī amatus," pauda Militārais eksperts, bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš.

VK kritizē NBS, ka to redzējums par personālpolitiku, karavīru, instruktoru un virsnieku atalgošanu bijis sadrumstalots.

Pirms 8 gadiem NBS komandieris ieteica Aizsardzības ministrijai izstrādāt militārpersonu atlīdzības reformas koncepciju, tomēr šāda dokumenta joprojām nav.

Ministrijā un NBS tam piekrīt, bet viņi redzējumu atalgojuma plānošanai pārzinot arī bez koncepcijas. Mārtiņš Vērdiņš gan ir citās domās - tieši tā pat kā Valsts kontrole arī viņš uzskata, ka armijā problēmas risinātas nevis ilgtermiņā, bet kampaņveidīgi.

Armija pašlaik rēķina - lai nodrošinātu ierindas karavīru bāzes algas celšanu par 200 eiro mēnesī, no budžeta papildus būtu nepieciešami 33 miljoni eiro.

"Mūsu nozarē, ja būtu iespējams kaut ko izdarīt, tas būtu izdarīts. Skaidrs, ka mums ir jāpievērš lielāka uzmanība un vairāk, lai mēs spētu pacelt atalgojumu instruktoriem. Parastiem karavīriem. Tas ir jautājums arī par atsevišķām motivācijas programmām. Un pašlaik jau parlamentā ir aizgājusi virkne lietu, kur mēs cenšamies šo situāciju uzlabot. Bet arī atalgojums nebūs panaceja visiem tiem izaicinājumiem, ar ko mūsu drošība saskaras," pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Raidījums gan uzsver - ierindas kareivju iztrūkumu bija iespējams paredzēt un mēģināt to novērst. Bet tas nav noticis.

Tā vietā steigā tiek organizēts Valsts aizsardzības dienests, kam iztrūkstošie karavīri būs jānodrošina. Jo kara situācijā secinājums, ka mums karavīru pietrūkst ir arguments, kuram iebilst ir grūti.

"Redzot karu Ukrainā, man liekas - jāsaprot, ka mums ir vajadzīgs daudz lielāks bruņoto spēku sastāvs un tai skaitā rezerves. Un rezerves, lai tās mēs veidotu, veidotu ātrāk, tad bez Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas, tas būtu diezgan grūti," raidījumam norādīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Kā ziņo NP, Neoficiāli izskan, ka NBS un ministrijas vadības starpā vienota viedokļa nav. Lai arī intervijās abas puses to noliedz.

Piemēram, būtiski atšķīrās ministrijas un armijas prognozes, cik dienesta izveide izmaksās. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece minējusi 60-70 miljonus, savukārt NBS komandieris Leonīds Kalniņš 10 reiz vairāk - 800 miljonus eiro.

Raidījums norāda, ka tagad priekšvēlēšanu laikā par drošību runā lielākā daļa partiju. Ministri un deputāti nepalaiž garām arī iespēju bildēties, piemēram, ar Latvijā ārstētajiem ievainotajiem ukraiņu karavīriem. Bet - kā vasaras vidū ziņoja NBS - no 100 Saeimas deputātiem un 14 valdības ministriem, Zemessardzē dien tikai pieci.

Plašāk skaties TV3 sižetā:

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu