T, 30.11.2022.

Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē

Egoiste
Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: Publicitātes foto

Vienmēr izskatīgais un praktiskais krimplēna apģērbs bija 1960.-70. gadu “modes kliedziens” ne tikai Rietumos, bet arī Padomju Savienībā. To veicināja tehnoloģiju progress, izmaiņas sabiedrības gaumē un estētikā, moderno dizaina formu ienākšana cilvēku ikdienā arī šaipus Dzelzs priekškaram.

No krimplēna šuva kleitas, sarafānus, kostīmus, uzvalkus un vieglos mēteļus. Līdz ar krimplēna parādīšanos pelēcības pārņemtajā Padomju Savienībā populārākas kļuva košās, piesātinātās krāsas – fuksijas, rozā, zilā, tirkīzzilā, zaļā, sarkanā, dzeltenā un oranžā, kas mainīja padomju ikdienas vizuālo realitāti; blakus vienkrāsainajiem krimplēna tērpiem bieži parādījās arī raksti ar punktiņiem, rūtiņām, svītriņām, lieliem vai sīkiem ziediem un abstrakti raksti.

Padomju Latvijā šis sintētiskais audums ienāca 60. gadu beigās – ar krietnu laika nobīdi, salīdzinot ar Rietumu pasauli. Sākumā tas bija ļoti ekskluzīvs, jo ražots ārpus PSRS. Krimplēnu paslepen pirka no jūrniekiem un tālbraucējiem, paciņās sūtīja Rietumos trimdā dzīvojošie radi, un pa retam, ar pazīšanos vai apmaiņā pret citiem labumiem to varēja sadabūt arī patukšajos Padomju Latvijas veikalos.

Foto: Publicitātes foto

Tādējādi “krimplēnmānija” bija ne tikai “skriešana pakaļ modei”, kas raksturīga visiem laikmetiem un paaudzēm. Tā parādīja arī preču trūkuma jeb deficīta mērogus, kā arī privātas pazīšanās jeb blata izpausmes PSRS ikdienā. Līdz brīdim, kad krimplēnu beidzot sāka ražot padomju tekstilrūpnīcās, auduma popularitāte un prestižs jau bija pabalējis un pasaules mode savu skatu vērsa jaunos virzienos.

***

Izstāde “Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē” veltīta spilgtai modes parādībai – krimplēna apģērbam, kas bija 1960.-70. gadu “modes kliedziens”. Muzejā izstādīts viens no Latvijā bagātākajiem krimplēna tērpu vākumiem no mākslinieces Annas Aizsilnieces kolekcijas, ko papildina LNVM krājuma priekšmeti un privāti apģērbu deponējumi, kā arī privātpersonu atmiņas par savulaik valdījušo “krimplēnmāniju” – to, kā šo audumu ieguva, šuva un valkāja.

Izstādē šoruden notiks tikšanās ar 1970. gadu jeb “krimplēna laikmeta” pārzinātājiem modē, mūzikā un kino. Norises vieta – Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32. Pasākumus aicināts apmeklēt ikviens interesents, ieeja – bez maksas.

11. oktobrī muzejs aicinās uz tematisko pasākumu “Mūzika, ieroči vai narkotikas – kas bīstamāks? (Ne)legālā mūzika Padomju Latvijā”. To vadīs Uldis Rudaks – mūzikas žurnālists, dīdžejs un grāmatu autors. Viņš stāstīs par nelegālās un puslegālās mūzikas ierakstu iegūšanas veidiem Padomju Latvijā 1970. un 80. gados, ieskicējot arī plašāku laikmeta kontekstu ar PSRS varas iestāžu aizdomām un represijām pret teju jebkuru brīvdomību. Pasākumā tiks demonstrētas arī autentiskas mūzikas vēstures liecības – mūzikas nesēji (magnetofona lentes un kasetes, puslegālās un ļoti dārgās legālās plates), to atskaņošana uz tā laika ierīcēm, mūzikas pārrakstīšanas process un tā atšķirība no mūsdienu kopēšanas, ieskaitot kvalitātes pasliktināšanos ar katru kopēšanas un arī atskaņošanas reizi.

29. novembrī muzejs piedāvās kinožurnālistes Kristīnes Matīsas lekciju “Cerību stars stagnācijā? Kino tendences Padomju Latvijā 1960.-70. gados”. Latvijas kino attīstībā šis laiks, sevišķi 60. gadi, bija jauns sākums – gan dokumentālajā kino, gan spēlfilmās ienāca jauna autoru paaudze, dzima animācija, bet visam pāri – valdīja jauneklīgs brīvības gars, svaigs gaiss un daudz cerību. Lekcija vēstīs par to, kā šī laikmeta tendences atspoguļojās tolaik sevišķi populārajā kultūras jomā – kino, kurā skatītāji alka ieraudzīt arī jaunas, brīvdomīgākas vēsmas, kaut filmu nozari īpaši uzraudzīja padomju cenzūras “modrā acs”.

LNVM izstādē “Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē” līdzās jau minētajai Annas Aizsilnieces kolekcijai aplūkojami arī paša muzeja krājumā esošie krimplēna apģērbi, kā arī citu privātpersonu deponējumi. Priekšmetus papildina privātpersonu atmiņas par savulaik valdījušo “krimplēnmāniju” – to, kā šo audumu ieguva, šuva un valkāja.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu