Lielāko vēlētāju atbalstu 14.Saeimas vēlēšanās varētu būt guvušas "Jaunā vienotība" (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll").
Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Progresīvie", "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Attīstībai/Par!" (AP), bet vēl vairākas ir tuvu šai robežai. To, kuras partijas būs pārstāvētas 14.Saeimā, parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Par JV varētu būt nobalsojuši 22,5% vēlētāju, par AS, kuru kuru veido Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība un Liepājas partija - 11,5%, bet par ZZS - 10,9% vēlētāju. Par NA varētu būt nobalsojuši 8,4%, par "Progresīvajiem" - 8,3%, par "Stabilitātei!" - 5,4%, par LPV - 5,3%, bet par AP - 5,2% pilsoņu.
Vēlētāju aptaujas rezultāti partijai "Saskaņa" un "Konservatīvajiem" uzrāda 3,5% atbalstu katrai.
Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, vēl varētu pretendēt arī Latvijas Krievu savienība ar 3,2% balsu, partija "Katram un katrai" ar 2,8% un "Suverēnā vara" ar 2,3%.
Pārējās partijas varētu būt saņēmušas mazāk par 2% balsu - "Republika" ar 1,6%, "Tautas varas spēks" ar 1,1%, "Tautas kalpi Latvijai" ar 0,9%, "Vienoti Latvijai" ar 0,5%, Kristīgi progresīvā partija ar 0,4% un "Apvienība Latvijai!" ar 0,3%.
Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Politologs Filips Rajevskis vēlētāju aptaujas datus vērtē ļoti piesardzīgi. "Man ir aizdoma, ka tie dati ir ar noslieci uz Rīgas vēlēšanu apgabalu, kur iedzīvotāju aktivitāte vēl dienas vidū bija diezgan zema," portālam TVNET skaidro Rajevskis. Viņš norāda, ka šobrīd arī diezgan skeptiski var raudzīties uz partijām, kuras pēc aptauju datiem ir knapi pārsniegušas 5% robežu. "Es viņu vietā šampanieti vēl nekorķētu vaļā," izteicās politologs.
Rajevskis izteicās, ka vēlētāju aktivitāte nav pārsteidzoša, jo socioloģiskās aptaujas rādīja, ka tā būs ap 50%. "Mēs nevarējām gaidīt 70% aktivitāti, ja aptaujas rādīja ko citu," ironizē eksperts. Tāpat viņš pauda, ka šobrīd ir ir jāgaida, kamēr tiks apkopota kopējā aktivitāte un būs skaidrs, kāda ir 5% robežu, kas partijām bijusi jāpārvar, lai iekļūtu Saeimā.
Taujāts par diezgan zemo rezultātu sociāldemokrātiskajai partijai "Saskaņa", Rajevskis atklāja, ka nav pārliecināts, ka "Saskaņa" neiekļūs Saeimā. "Te jāņem vērā kopējais rezultāts; nedomāju, ka redzēsim Saeimu bez "Saskaņas"," tā Rajevskis.
Ņemot vērā, ka balsu skaitīšana aizņem ilgu laiku, vēlēšanu dienā tradicionāli tiek veikta vēlētāju aptauja jeb "exit poll", kā to dēvē angļu valodā, lai varētu apspriest iespējamos vēlēšanu rezultātus pirms to oficiālās paziņošanas.
Šajās vēlēšanās "exit poll" jeb vēlētāju aptauju veica Latvijas sabiedriskie mediji kopā ar ziņu aģentūru LETA, pētījuma centru SKDS un Rīgas Stradiņa universitāti.
Kā iepriekš norādījis politologs Jānis Ikstens, pasaules prakse rāda, ka šādas aptaujas ir salīdzinoši precīzas, jo ir uzkrāta jau diezgan liela pieredze šajā jomā gan pasaulē vispār, gan daudzās demokrātiskajās valstīs. Vienlaikus, viņš norāda, ka vēlētāju aptauju precizitāti gan nevajag pārspīlēt, jo arī Latvijā ir bijuši gadījumi, kad rezultāti nav bijuši precīzi, ko lielākoties ietekmē cilvēki, kas nevēlas atklāt par ko ir balsojuši, piemēram, 2018. gada Saeimas vēlēšanās izvēli neatklāja 29% aptaujāto.
Ekspertu komentārus par "exit poll" rezultātiem, kā arī dienas svarīgāko notikumu apkopojumu skaties tiešraidē TVNET raidījuma "Nedēļas fokusā ar Mārtiņu Dauguli" speciālizlaidumā!
Visus TVNET materiālus par 14. Saeimas vēlēšanām meklē šeit
