T, 30.11.2022.

Valsts kontrole nesniedz pozitīvu atzinumu par valsts finanšu pārskatu

TVNET/LETA
Valsts kontrole nesniedz pozitīvu atzinumu par valsts finanšu pārskatu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock

Lai arī kopumā finanšu uzskaites sakārtošanai valstī ir daudz paveikts, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildēm.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere atgādina, ka saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem pārskata gadā un finansiālo stāvokli 31.decembrī. Lai šī pārskata lietotājiem un sabiedrībai kopumā sniegtu pārliecību, ka pārskatā sniegtā informācija ir pareiza un ticama, Valsts kontrole ik gadu veic tā revīziju, kuru pabeidzot, sniedz savu atzinumu. Šis atzinums ir būtisks, jo to vērtē arī ārvalstu investori un reitingu aģentūras, gan nosakot valsts kredītreitingu, gan arī pieņemot lēmumus par investēšanu.

Lai gan ir ieviests uzkrāšanas princips nodokļu uzskaitē, tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmo reizi sagatavotais ikgadējais nodokļu pārskats nav pārbaudāms, secinājusi Valsts kontrole. 2021.gada saimnieciskā gada pārskata būtiskākais jaunums ir tajā, ieviešot Valsts kontroles pirms 16 gadiem sniegto ieteikumu uzkrāšanas principa piemērošanai valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē, pirmo reizi iekļautais VID ikgadējais nodokļu pārskats jeb tā sauktā "nodokļu bilance". Tiesa, nodevu ieņēmumi, naudas sodi un citi nenodokļu ieņēmumi joprojām netiek uzrādīti pēc uzkrāšanas principa. Šādi ieņēmumi veido 2,4% no konsolidētā kopbudžeta kopējiem ieņēmumiem jeb 298 miljonus eiro.

Jau 2006.gadā Valsts kontrole sniegusi ieteikumu ieviest uzkrāšanas principu valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē. Uzkrāšanas princips ir grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti tad, kad tie rodas, nevis tikai tad, kad tiek saņemta vai samaksāta nauda. Tā ieviešana būtiski uzlabotu saimnieciskā gada pārskata kvalitāti, sniedzot pilnīgu un patiesu informāciju pārskata lietotājiem, norāda Valsts kontrole.

Lai gan VID ikgadējais nodokļu pārskats ir sagatavots, tomēr jau pērn Valsts kontroles konstatētie trūkumi nepieciešamo priekšdarbu veikšanā ir rezultējušies neatbilstošā šī pārskata kvalitātē.

Tikai 2021.gada decembra beigās uzsākta dokumentu pirmreizējā grāmatošana Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS). MAIS funkcionalitātes nepilnības, uz kurām Valsts kontrole norādījusi pērn, turpinājās arī šogad, un tika konstatētas jaunas nepilnības, kuru novēršanu MAIS izstrādātājs atsevišķos gadījumos kavēja. Sākotnēji maija sākumā un atkārtoti maija vidū sagatavotais pārskats bija kļūdains, tāpēc kļūdu labošana turpinājās līdz pat augusta vidum, kad precizētais VID pārskats trešo reizi tika iesniegts Valsts kasē.

Tomēr, veicot revīzijas procedūras, Valsts kontrole konstatējusi, ka vairākiem posteņiem nav veikta gada slēguma inventarizācija, nav nodrošināta analītiskā uzskaite, tie ir gan nepamatoti samazināti, gan nepamatoti palielināti. Tas liedza Valsts kontrolei iespēju pārliecināties par šī pārskata pareizību.

"VID izprot šī pārskata nozīmīgumu un ir apņēmības pilns pēc iespējas ātrāk novērst trūkumus. Noslēdzot revīziju, sniedzām trīs ieteikumus VID ikgadējā nodokļu pārskata kvalitātes pilnveidošanai, kurus VID apņēmās ieviest laikā no nākamā gada aprīļa līdz 2025.gada janvārim," piebilst Bādere.

Jau otro gadu pēc kārtas Valsts kontrole vērtēja Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai un atbalsta pasākumiem piešķirto līdzekļu izlietojumu. Tika pārbaudīts 1,64 miljardu eiro izlietojums, kas ir 69% no šim mērķim piešķirtajiem 2,36 miljardiem eiro, kopumā secinot, ka tie pieprasīti pamatoti, izlietoti atbilstoši piešķiršanas mērķiem un administrēti saskaņā ar tiesību aktiem.

Par atsevišķos gadījumos konstatētajiem trūkumiem Valsts kontrole ziņojusi, noslēdzot finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Savukārt, lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, Valsts kontrole veikusi padziļinātu situācijas izpēti par atbalsta programmām uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, kuras rezultāti publiskoti.

Vienlaikus Covid-19 izdevumu un atbalsta pasākumu pārbaude liek uzdot ar valsts finanšu "noturību" saistītus jautājumus, norāda Valsts kontrole. Līdzīgi kā 2020.gadā arī 2021.gadā vajadzība operatīvi nodrošināt finanšu resursus, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi un īstenotu ekonomikas atbalsta pasākumus, radīja gan ievērojamu valsts parāda, gan kopbudžeta deficīta pieaugumu. Valsts parāds pērn ir palielinājies par 2,8 miljardiem eiro, un pagājušā gada 31.decembrī tā nominālvērtība bija 15,3 miljardi eiro, kas ir par 819 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji likumā "Par valsts budžetu 2021.gadam" noteiktais maksimālais valsts parāds gada beigās. Savukārt kopbudžeta deficīts 2021.gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro jeb 5,6% no IKP.

Bādere norāda, ka "jāatceras, ka Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai izmantojam aizņemtus līdzekļus. Lai arī Latvijai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ir samērā zems valsts parāda līmenis, tomēr, vērojot iedzīvotāju skaita lejupejošo tendenci, Valsts kontrole jau vairākkārt ir aicinājusi valdību sekot, lai valsts parāda līmenis nekļūst pārmērīgs un tā uzturēšanai sabiedrība spēj nodrošināt stabilu IKP izaugsmi".

Valsts kontroles ieskatā mērķēti atbalsta pasākumi vismazāk aizsargātākajām sabiedrības grupām un pārdomātas investīcijas, kas palīdzētu mazināt ekonomikas recesijas riskus, būs arī nākamā pārskata perioda izaicinājumi augstas inflācijas un nenoteiktības apstākļos, kad grūti prognozēt ģeopolitiskās situācijas un energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz ekonomiku, min Bādere.

Pērn Konkurences padome (KP) konstatēja 10 būvniecības komercsabiedrību ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā, kuras rezultātā tika ietekmēta publisko līdzekļu, tostarp Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu, efektīva, taisnīga un tiesiska izlietošana. Valsts kontrole secināja, ka KP 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu radīja būtisku ietekmi uz vairākām valsts pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām, jo liela daļa no 35 būvniecības objektiem, kas ietekmēti ar šo lēmumu, finansēti no publiskajiem līdzekļiem.

Tāpat šie darījumi radīs ietekmi uz saimnieciskā gada pārskata finanšu rādītājiem arī nākotnē, jo pasūtītājiem 18 būvniecības objektiem, kas tiek līdzfinansēti no ES un valsts budžeta programmas par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentiem līdzekļiem, piemēro 18,4 miljonu eiro finanšu korekciju, kā arī konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, iespējams, radies 22,3 miljonu eiro būvdarbu izmaksu sadārdzinājums.

"Ņemot vērā, ka Ministru kabinets (MK) uzdeva atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām īstenot pasākumus konkurences tiesību pārkāpuma riska mazināšanai un to īstenošana plānota līdz 2024.gada 1.janvārim, Valsts kontrole turpinās sekot līdzi gan to progresam, gan valdības turpmākiem lēmumiem šī riska mazināšanai, kā arī tam, lai informācija tiktu atbilstoši atklāta budžeta iestāžu gada pārskatos," norāda Bādere.

Vienlaikus valsts finansējums Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, 7,69 miljonu eiro apmērā izlietots atbilstoši paredzētajiem mērķiem un normatīvajiem aktiem. Tomēr Valsts kontrole vērš uzmanību uz MK noteikumos neskaidri noteiktu termiņu piešķirtās mērķdotācijas izmantošanai teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei un pašvaldību nepamatoti izmantoto uzņēmuma līguma formu gadījumos, kad darbiniekiem būtu izmaksājama piemaksa.

Tāpat revīzijā minēts, ka pērn pabeigts pirms pieciem gadiem solītais apkopojums, kas apstiprina jau iepriekš Valsts kontroles identificēto risku, ka tiks pārsniegts sākotnējā budžetā paredzētais resoru pašfinansējuma apmērs - šāda tendence bija vērojama visā svinību norises laikā un kopumā pašfinansējums ir izlietots par 13 miljoniem eiro vairāk, nekā sākotnēji plānots. Kopējie Simtgades izdevumi pēc Valsts kontroles aprēķiniem sasniedza vismaz 67 miljonus eiro, sākotnēji plānoto 59 miljonu eiro vietā.

Revīzijā norādīts, ka pērn Rīgas pašvaldība, novēršot jau 2015.gadā Valsts kontroles konstatētos trūkumus, veica transporta būvju un inženierbūvju ārkārtas inventarizāciju, kā rezultātā no uzskaites izslēgti 182 pamatlīdzekļi, bet 15 pamatlīdzekļiem veikta to apvienošana un/vai nosaukuma korekcija. Tāpat arī Valsts kase ir nodrošinājusi atbilstošu atvasināto finanšu instrumentu uzskaiti, uz ko Valsts kontrole vērsa uzmanību 2018.gada saimnieciskās darbības pārskata revīzijā.

"Ik gadu, pabeidzot SGP revīziju, uzsveram - atzinumu ar iebildēm sniegsim tikmēr, kamēr nebūs novērsti mūsu konstatētie trūkumi. Un tādu ir palicis maz - atbilstoši jāsagatavo VID ikgadējais nodokļu pārskats, jāaplēš iespējamās saistības, kas izriet no dalības starptautiskajās organizācijās pēcnodarbinātības labumu segšanas pienākuma, jācer uz drīzu tiesvedības pabeigšanu tā sauktajā "Lielvārdes vekseļa" lietā. Novēršot šos trūkumus un atrisinot neskaidros jautājumus, vienlaikus neradot jaunas kļūdas un neskaidrības, mums būs pamats par SGP sniegt pozitīvu atzinumu," piebilst Bādere.

Saimnieciskā gada pārskata mērķis ir sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par valsts darbības rezultātiem pārskata gadā un finansiālo stāvokli pārskata gada 31.decembrī. To sagatavo Finanšu ministrija, un tajā ir konsolidēti 73 pārskati - 13 ministriju, 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas, Valsts kontroles un 43 pašvaldību gada pārskati, pārskats par valsts budžeta finanšu uzskaiti un pārskats par VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.

Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem - Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu