Tiešās pirkšanas kustība - joprojām aktuāla un nepieciešama

Gunta Kūla
, žurnāliste
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Izvēle uzturā lietot bioloģisko pārtiku pieaug ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Tam par iemeslu ir ne tikai rūpes par savu un līdzcilvēku veselību, bet arī rūpes par dabu. Pēdējos gados bioloģiskā pārtika ir sākusi savu uzvaras gājienu - to var iegādāties gan zemnieku tirdziņos, gan ekoveikalos, gan nu jau arī lielveikalos. Joprojām pastāv arī tiešās pirkšanas kustība, kas savu vērtību un nepieciešamību pierādījusi jau vairāk nekā desmit gadu garumā.

Bioloģiskā pārtika

Tādi termini kā bioloģisks, dabīgi audzēts, tīra pārtika, vietējais ražojums, šķiet, iedveš lielāku uzticamību, ka produkts būtu labāks mūsu veselībai, tomēr savā dārzā audzēts tomāts, gurķis vai kartupelis vēl nenozīmē, ka tā ir bioloģiski sertificēta pārtika.

Pārtikas marķēšanu regulē konkrēta likumdošana, nosakot precīzi, ko drīkst un nedrīkst iekļaut produktu etiķetēs. Par bioloģiskiem produktiem drīkst saukt tikai tādus, kas ir saņēmuši bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu – tikai šādos gadījumos ražotājs un tirgotājs drīkst produktu dēvēt par "bioloģisku" (bio) vai "ekoloģisku" (eko).

Bioloģiskos produktus var atpazīt pēc vienojoša logo, kas ir viens visās Eiropas Savienības valstīs – zaļa ekolapiņa. "Ja esat tirgū vai iepērkaties pie privātpersonas un jums tiek apgalvots, ka tirgots tiek eko produkts, bet māc šaubas, droši varat jautāt pēc eko sertifikāta vai meklēt uz iepakojuma zaļo lapiņu," par to, kā atpazīt bioloģisko pārtiku, stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra bioloģiskās lauksaimniecības speciāliste Lāsma Ozola.

Foto: logo

Viņa arī ieskicēja bioloģiskās lauksaimniecības vēsturi: "Bioloģiskā lauksaimniecība savulaik bija privāta joma, ko neregulēja valstis, tomēr jau 90. gados Eiropas Savienības valstis sanāca kopā un lēma, ka ir nepieciešams vienots regulējums, jo bija jau tik daudz privātu tirdzniecības zīmju, kas sevi dēvēja par eko, ka tajā visā varēja apmaldīties. Tāpēc tika izstrādāts regulējums, lai visi zinātu, ko mēs saucam par bioloģisko lauksaimniecību."

Latvijā pirmās bioloģiskās saimniecības bija jau 90. gadu sākumā.

Lāsma bija viena pirmajām, kas piedalījās tiešās pirkšanas kustības pulciņu izveidē pirms vairāk nekā desmit gadiem. "Tolaik nebija daudz iespēju tikt pie bioloģiskās pārtikas, ja vien nebija pazīšanās ar zemniekiem. Kad parādījās pirmie ekoveikali, tajos nopērkamie produkti bija ļoti dārgi, tāpēc neliela entuziastu grupiņa rada risinājumu - tiešās pirkšanas kustību, kas nodrošināja regulāru bioloģiskās pārtikas ieguvi."

Lūgta īsi ieskicēt, ko īsti nozīmē jēdziens "bioloģiskā pārtika", viņa stāsta:

"Bioloģiskā pārtika nozīmē to, ka netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, īpaši sintētiskas izcelsmes. Tādas vielas, kurām ir risks uz cilvēku un apkārtējās vides veselību, tādās bioloģiskajā lauksaimniecībā neizmanto.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā netiek izmantots arī sintētiskais mēslojums. Tāpat ir virkne labturības prasību dzīvniekiem, šeit ietilpst brīvāka pārvietošanās, ganības.

Pamata lietas ir – bez pesticīdiem, bez sintētiskā mēslojuma un augsta dzīvnieku labturība.

Labāks ir dārgāks?

Jautājot, vai jārēķinās ar to, ka bioloģiskā pārtika būs dārgāka, Lāsma atbild apstiprinoši. "Protams, izvēloties sintētisko mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļus, ražošanas process noris ērtāk, lētāk, vairāk. Mūsu pārtika ir lēta, jo tajā nav ieskaitīts kaitējums videi. Ja mēs lietojam minerālmēslus, tie izskalojas gruntsūdeņos, pēc tam pārvietojas uz jūru, un tad mēs šajā veidā maksājam par kaitējumu dabai."

Runājot par energokrīzi un to, kā tas varētu ietekmēt gan ražotājus, gan patērētājus, Lāsma norāda, ka ir gan labas, gan sliktas ziņas. "Šī brīža krīze zemniekus ļoti apdraud, viņi ir nobažījušies. Cenu kāpums tieši konvencionālajiem zemniekiem ir lielāks, jo minerālmēslu cena ir palielinājusies četras reizes. Manuprāt, šis ir būtisks iemesls, lai konvencionālie zemnieki sāktu skatīties bioloģiskās lauksaimniecības virzienā. Mums būtu vairāk saimniecību, ja būtu atbilstošs atbalsts – gan tirgus veicināšana, gan problēmu risināšana. Un, protams, būtu arī lētāka cena. Jo lielāka ražošana, jo vairāk iespējams samazināt izmaksas."

Nevar noliegt arī to - jo sliktāka ekonomiskā situācija, jo cilvēki vairāk atsakās no kvalitatīvas pārtikas.

Tur, kur ir augsts ienākumu līmenis, laba ekonomiskā situācija, kā, piemēram, Dānija, Zviedrija, Vācija, tās arī ir tās bioloģisko produktu patērētāju valstis.

Pētījumi pierāda - galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas bioloģisko pārtiku, ir jaundzimuša bērna ienākšana ģimenē un, protams, veselība – rūpes par savu veselību ir numur viens, tam seko vides faktors, par ko cilvēki aizvien vairāk aizdomājas.

Tiešās pirkšanas kustība

Šobrīd bioloģisko produkciju var iegādāties arī lielveikalos un īpašos eko veikalos. Tomēr galvenā atšķirība ir tāda, ka šie produkti lielākoties ir importēti.

Tāpēc joprojām pastāv tiešās pirkšanas kustība, un

lielākā tās priekšrocība ir svaiga produkcija no vietējā zemnieka.

Tā ir iespēja iegādāties tādus produktus, kuriem ir īss derīguma termiņš un kurus lielveikals nespēj nodrošināt."

Tiešās pirkšanas kustība nav tirdziņš. Tā ir īpaši izveidota platforma, kurā tās dalībnieki katru nedēļu veic pasūtījums. Kustības biedri rīko produkcijas saņemšanu un izdali.

"Mums ir brīvprātīga darbošanās, lai mēs – kustības dalībnieki - saņemtu produktu par vislabāko cenu. Un tā nav tikai lētāka cena, bet arī tiešs kontakts ar zemnieku.

Tā ir neformāla pircēju grupa, kas apvienojas un veic kopīgu pasūtījumu no dažādiem zemniekiem. Ja cilvēks pievienojas šai kustībai, tad viņš apņemas piedalīties pasūtījumu organizēšanā. Cilvēks izvēlas savu dežūras laiku – mums ir šķirošanas un izdales dežūras nedēļas dežuranti, kas organizē šo pasūtīšanu.

Piektdienā mēs ierasti saņemam jaunu tabulu, kur iespējams izvēlēties produkciju, ko saņemsim nākamajā ceturtdienā. Tad, kad pienāk ceturtdiena, mēs dodamies uz tiešās pirkšanas punktu to saņemt."

Tas nav tirgus

Lāsma uzsver, ka tā ir slēgta grupa, tādēļ cilvēkiem no malas nākt un iegādāties sev vēlamos produktus nav iespējams.

"Tas nav tirgus. Zemnieks ved tikai to, ko cilvēki ir pasūtījuši iepriekš.

Tā ir iespēja vienuviet un par vislabāko cenu nopirkt produkciju, ja pretī tiek dots laiks dežūrēšanai," pastāstīja Lāsma.

Pulciņš darbībā

Foto: Tiešās pirkšanas pulciņš Čiekurkalnā.

Ceturtdienas pēcpusdienā devāmies uz Čiekurkalnu, lai apskatītu vienu no pulciņiem darbībā.

Viskaļu ielā, dzīves kvalitātes dizaina institūta ēkā "Viskaļi" ceturtdienās saimnieko Čiekurkalna tiešās pirkšanas pulciņš, ko savas kafejnīcas telpās uzņēmis meksikānis Havjers Garsija, kurš arī ir viens no pulciņa biedriem.

Atverot durvis, redzams, ka jau noris aktīva rosība. Dežurante Anete šķiro paciņas, ik pa laikam atbrauc kāds zemnieks ar pasūtīto produkciju. Anete stāsta, ka Čiekurkalna pulciņš nav pārāk sens - tas pastāv apmēram pusotru gadu. "Mūsu nav daudz, bet tie, kuri piedalās, dara to regulāri."

Kvalitāte un daudzveidība

Jautājot, kāpēc viņai ir svarīgi ikdienā patērēt bioloģisku pārtiku, Anete pamato: "Es pati tik garšīgi neprotu izaudzēt, turklāt man nav omītes vai vecmāmiņas, pie kuras var aizbraukt pēc lauku labumiem. Uzturā lietojot bioloģiskā saimniecībā audzētus kartupeļus un burkānus, es tiešām jūtu garšas atšķirību. Tieši tas pats attiecas uz gaļu. 

Turklāt mēs satiekam tos cilvēkus, kuri to visu audzē, arī tas ir nenovērtējami. Mums ir iespēja ar zemniekiem norēķināties pa tiešo, bez starpniekiem, kas nodrošina arī labāko cenu. Daudziem pulciņa biedriem ir svarīgi iegūt tīru pārtiku, kas audzēta bez ķimikālijām."

Uz Čiekurkalna pulciņu brauc vairāki desmiti zemnieku ar savu piedāvājumu klāstu. "Ir izstrādāta īpaša platforma, kurā veicam pasūtījumus. Saimniecību skaits pa nedēļām var būt mainīgs, jo tas ir atkarīgs no veiktajiem pasūtījumiem."

Piedāvājums ir ļoti bagātīgs - ir gan govs, gan kazas piena produkti, maize, dažāda veida gaļas produkti, zivis, ogas, dārzeņi, graudaugi, medus, tējas un daudz citu labumu.

Arī tirgū ir iespējams iegādāties daudz un dažādus produktus, un tomēr, kāpēc tiešās pirkšanas pulciņš joprojām ir prioritārs? "Man tā ir ērtāk. Reizi nedēļā saņemos izveidot pārtikas grozu un konkrētā laikā atnāku pakaļ saviem izvēlētajiem produktiem. Es reizēm eju uz tirgu, taču tā ir vairāk izklaide."

Šobrīd izmaiņas krīzes dēļ vēl nav manāmas, taču pulciņa darbību būtiski ietekmēja Covid-19 ierobežojumi: "Ierobežojumu dēļ mēs nevarējām pulcēties šajās telpās, jo daļai nebija sertifikātu, kā rezultātā puse no dežurantiem atbira. Tomēr tas nav apstādinājis mūsu pulciņa darbību. Kā redzat, viss joprojām notiek."

Tiešās pirkšanas aktīvos pulciņus var apskatīt, spiežot šeit.

10 interesanti fakti par bioloģisko pārtiku: 

  • Latvijā populārākie bioloģiskie produkti ir piena produkti,
  • neviens no apzīmējumiem "dabīgs produkts", "lauku produkts", "bez e-vielām" nenorāda uz bioloģisku produktu,
  • Eiropas Savienības zaļā ekolapiņa ir vienots obligātais ekomarķējums, kas tika ieviests 2011. gadā,
  • logo autors ir vācietis Dusans Milenkovičs (toreizējais dizaina students), un zaļā ekolapiņa joprojām veiksmīgi nodrošina vienotu vizuālo bioloģiskās pārtikas identitāti,
  • bioloģisko produktu apstrādē aizliegts izmantot jonizēto radiāciju - to visbiežāk izmanto konvencionālo garšvielu apstrādei,
  • produkti, kurus nevar bioloģiski sertificēt, ir sāls un ūdens, kā arī nozvejotās vai nomedītās savvaļas radības,
  • arī sēnes var būt bioloģisks produkts, ja tās audzētas saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem,
  • Latvijā populārākais importa bioloģiskais produkts ir banāni.

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda materiālu atbalstu

Foto: logo
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu