/nginx/o/2019/10/04/12622292t1hdf5d.jpg)
Piedzīvojot arvien jaunas neveiksmes savā “trīs dienu karā” pret Ukrainu, kas turpinās jau astoņus mēnešus, un izsludinot “daļēju” mobilizāciju, kas izvērtās drīzāk apkaunojumā, nevis būtiskā Krievijas kaujas spēju pieaugumā, Krievijas diktators Vladimirs Putins un viņa režīma amatpersonas kārtējo reizi ķērušās pie kodolieroču žvadzināšanas.
Kodolkara draudus pasaulei nevajadzētu uztvert vieglprātīgi, tomēr ir jāsaprot, ka pasaule šobrīd atrodas vismaz dažu soļu attālumā no punkta, kad šie draudi ir tuvu īstenošanai dzīvē. Tāpat ir virkne lietu, ko pasaule var darīt, lai nepieļautu nonākšanu šajā punktā.
Diktators Putins un Kremlis uzskata, ka Krievija ir iesaistīta kaut kādā eksistenciālā cīņā pret Rietumiem. Tas nozīmē, ka diženam vadonim būtu jāsola aizsargāt valsti visiem iespējamajiem līdzekļiem.
Tomēr kodolieroču lietošana Ukrainā šim naratīvam neatbilst.