S, 28.01.2023.

Kā izšķirties skaisti? Iezīmējas plaisas Vācijas un Francijas divpusējās attiecībās

TVNET
Kā izšķirties skaisti? Iezīmējas plaisas Vācijas un Francijas divpusējās attiecībās
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Francijas prezidents Emanuels Makrons tikšanās laikā Elizejas pilī 26. oktobrī
Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Francijas prezidents Emanuels Makrons tikšanās laikā Elizejas pilī 26. oktobrī Foto: Jacques Witt/Jacques Witt/SIPA

Otrdien, 25. oktobrī Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Francijas prezidents Emanuels Makrons pie sarunu galda mēģināja pārvarēt abu valstu domstarpības. Pēdējos mēnešos to ir gana daudz, par dažādiem aktuāliem un steidzami risināmiem jautājumiem, vēsta Apvienotās Karalistes raidorganizācija BBC.

Kaut arī Vācijas un Francijas līderu tikšanās tika skaļi nosaukta par samitu, Šolca un Makrona tikšanās Parīzē bija diezgan īsa un notika biznesa pusdienu formātā ar vairāku padomnieku līdzdalību. Jau pirmdien, 24. oktobrī, žurnālisti vēstīja, ka tiks apspriests gan Krievijas karš Ukrainā, gan Ķīna, gan arī Eiropas enerģētikas krīze, tomēr galvenais tikšanās jautājums būs abu valstu savstarpējo attiecību uzlabošana.

Eksperti ar satraukumu atzīst, ka Vācijas un Francijas - divu galveno Eiropas ekonomikas dzinējspēku - ilgtermiņa alianse ir apdraudēta.

Valstis ne tikai nespēj rast vienprātību dažādos jautājumos, bet arī strauji attālinās viena no otras. Parīzes un Berlīnes vērtējumi un pieejas enerģētikas, aizsardzības, fiskālās politikas un turpmākās ES paplašināšanās jomās krasi atšķiras.

Tieši tādēļ Vācijas un Francijas divpusējās attiecības ir tik ļoti atdzisušas, ka šonedēļ pat tika nolemts atcelt abu valstu kopīgo valdības sēdi, kas iepriekš notika ar apskaužamu regularitāti.

Pagājušajā nedēļā Makrons, atrodoties Eiropas Savienības galvaspilsētā Briselē, sacīja, ka Berlīne riskē norobežoties no Eiropas. Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs atzina, ka attiecības ar Vāciju ir saspīlētas, ir nepieciešams tās "restartēt".

Šolca otrdienas vizīte Parīzē var izskatīties pēc mēģinājuma nogludināt īpaši asās domstarpības Vācijas un Francijas divpusējās attiecībās un samazināt pretrunas līdz minimumam, taču nevienam nav īpašu ilūziju, ka tas varētu notikt sekmīgi.

Atšķirībā no Angelas Merkeles, ar kuru Makrons uzturēja tuvas un draudzīgas attiecības, komunicējot gandrīz katru dienu, ar Olafu Šolcu šādas attiecības nav izdevies izveidot.

Pirmdien, 24. oktobrī, Francijas laikraksts "Figaro" vēstīja, ka Vācijas un Francijas "iesaldētās attiecības" ir pamatīgu ģeostratēģisku izmaiņu rezultāts, notiek "kontinentāla pārbīde", tā sākusies jau sen un tai ir lemts mainīt Eiropas seju.

Francija nav apmierināta ar šādu situācijas attīstību, jo tas liek apšaubīt pēdējo pusgadsimtu sekmīgi darbojošos attiecību modeli, kurā Francija varēja ne tikai savaldīt savu bagātāko un spēcīgāko kaimiņu, bet arī nodot tam savu redzējumu par Eiropas identitāti.

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs tikšanās laikā Elizejas pilī 26. oktobrī
Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs tikšanās laikā Elizejas pilī 26. oktobrī Foto: Jacques Witt/Jacques Witt/SIPA

"Patiesībā abas valstis sacenšas par pirmās vijoles spēlēšanu Eiropas Savienībā," starptautiskā ziņu aģentūra "Reuters" citē laikraksta "Neue Zürcher Zeitung" analītiķi Ulrihu Špeku.

Nesaskaņas cienījamā ģimenē

Skatoties no malas, šķiet, ka Vācijas un Francijas varasiestādēm nav vienprātības burtiski ne par ko.

Vācija no jauna apgādā savu armiju ar amerikāņu aprīkojumu, piemēram, iznīcinātājiem F-35 vai "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmām, taču līdz šim tikai reizēm atgādina par savu iniciatīvu izveidot visas Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmu.

Iespējams, svarīgākā atšķirība starp Berlīnes un Parīzes pozīcijām pašreizējā situācijā ir gāzes krīzes risināšana.

Tuvojoties ziemai un saskaroties ar tādām problēmām kā, piemēram, degvielas deficīts un enerģijas cenu straujais pieaugums pēdējā gada laikā, Francija cenšas noteikt cenu griestus gāzes piegādātājiem, taču Berlīne pret to kategoriski iebilst.

Savukārt Vācija vēlas, lai Parīze dotu piekrišanu gāzes vada atzara būvniecībai no Spānijas, taču Francija kategoriski atsakās to darīt.

Vēl viens klupšanas akmens abu valstu divpusējās attiecībās ir Vācijas varasiestāžu lēmums no budžeta piešķirt 200 miljardus eiro, lai palīdzētu valsts iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem normāli pārdzīvot ziemu, netērējot visu naudu apkurei.

Francija uzskata, ka tā ir problēma, un neatbalsta šādu lēmumu, jo neviena cita Eiropas Savienības dalībvalsts saviem iedzīvotājiem nespēs piedāvāt tik dāsnu palīdzību kā Vācija. Pēc Francijas domām, vācieši, kas turklāt nav nabadzīgākie Eiropas Savienības iedzīvotāji, atkal nonāks privileģētā stāvoklī.

Parīze ir mēģinājusi nodot šo vēstījumu Vācijas varasiestādēm, taču Berlīne pamatoti norādīja, ka valsts sniegtais palīdzības apjoms ir tikai un vienīgi iekšpolitisks jautājums, kur Francijai nav nekādas teikšanas. 

Vācija acīmredzami negrasās apspriesties ar savu Eiropas Savienības partneri šajā jautājumā. Kāda augsta Elizejas pils amatpersona starptautiskajai ziņu aģentūrai "Reuters" pastāstīja, ka par Vācijas lēmumu no budžeta piešķirt palīdzību valsts iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem 200 miljardu eiro apmērā Francijas varasiestādes ir uzzinājušas no kārtējā ziņu izlaiduma.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu