Ekonomikas ministrija mudinājusi "rast ātru risinājumu" sankcionēta krievu miljardiera izveidoto uzņēmumu darbības turpināšanai

Ekonomikas ministrija mudinājusi "rast ātru risinājumu" sankcionēta krievu miljardiera izveidoto uzņēmumu darbības turpināšanai
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 4
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone Foto: Evija Trifanova/LETA

Rīgā šonedēļ ieradās vairākas augstas amatpersonas. Tajā skaitā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Viņa kopīgā preses brīfingā ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci no Nacionālās apvienības paziņoja, ka Eiroparlaments uzstāj uz sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju. Mūrniece par atbalstu Ukrainai šonedēļ arī saņēma Kņaza Jaroslava Gudrā otrās pakāpes ordeni, ko viņai piešķīris Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vēsta "Nekā personīga".

Tāpēc neizpratni vai vismaz pārsteigumu varētu raisīt raidījuma rīcībā nonākušas ziņas par Mūrnieces partijas biedres ekonomikas ministres rakstīto vēstuli kolēģiem ministriem. Tajā Ilze Indriksone

mudina rīkoties, lai atjaunotu darbu kompānijām, kas izveidotas, pateicoties Kremlim tuvam Krievijas miljardierim, kurš iekļauts sankciju sarakstā.

"Eiropa ir sajūsmā par plašo krievu dvēseli. Prese Lielbritānijā apspriež pasaulē lielāko jahtu. Lūk tā ir. Pati modernākā jahta "Baltā pērle"." Šādi Krievijas žurnālisti pirms dažiem gadiem ar sajūsmu stāstīja par pasaulē dārgāko jahtu. Tā piederēja miljardierim Andrejam Meļņičenko.

Bet šī gada martā Itālijas varas iestādes ziņo, ka jahta arestēta. Meļņičenko ir viens no oligarhiem, pret kuriem Eiropas Savienība vērsa sankcijas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Sankcijas skāra arī Meļņičenko apjomīgo biznesu Lietuvā. Miljardiera kompānijai EUROXIM pieder ķimikāliju ražotājs "Lifosa". Sankciju dēļ kompānijas kontus kaimiņvalsts bankas iesaldē. Tās darbība praktiski apstājas. Tad leiši izdomā veiklu shēmu - izgroza likumu, lai šādās situācijās stratēģiski svarīgos uzņēmumos varētu iecelt valsts pārstāvi - administratoru.

Lietuvas mediji gan ziņo par šī valsts puses pārstāvja rakstītu slepenu vēstuli specdienestiem un valsts iestādēm. Tajā viņš uztraucas, ka kompānija rūpīgi slēpj informāciju par piegādēm, kravu izcelsmi un saiknēm ar Krieviju.

Vēl viens ķimikāliju miljardieris no Krievijas ir Dmitrijs Mazepins. Un arī viņš iekļauts Eiropas Savienības sankcijās. Minerālmēslu ražošanas uzņēmuma "Uralchim" īpašnieks un izpilddirektors Mazepins bija investējis lielus līdzekļus Latvijā.

"Uralchim" pieder vairākums firmā "Ventamonjaks". Mazākuma akcionārs tajā ir firma (HALCYON CAPITAL), kur kā patiesā labuma guvējs Uzņēmumu reģistrā norādīts Jānis Austriņš - Aivara Lemberga znots.

Savukārt Rīgā Mazepins nesen uzbūvēja milzīgu termināli, kas pieder firmai "Riga Fertilizer Terminal". 51% tajā ir Mazepina "Uralchim", bet 49% - Aināra Šlesera un Andra Šķēles kontrolētajai SIA "Rīgas tirdzniecības osta".

Bet līdz sankcijām vairākus gadus pēc apgrozījuma lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums bija vēl viena Mazepina firma "Uralkali Trading". 2020.gadā tā apgrozīja 1,81 miljardu eiro. Caur šo Latvijā reģistrēto kompāniju atpakaļ uz Krieviju plūda nauda par ķimikāliju eksportu uz Āziju, Indiju, Ziemeļameriku, Dienvidameriku, Eiropu un Āfriku.

Šā gada 24.februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Mazepins kopā ar vēl 36 biznesmeņiem Kremlī ar Putinu sprieda, kā apkarot Rietumu sankcijas.

8 mēnešus vēlāk Rīgā tapusi kāda vēstule, kas vistiešākajā veidā varētu ietekmēt gan Mazepinu, gan arī Lietuvā naudu ieguldījušo miljardieri Meļņičenko.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone raksta par sankcijām atbildīgajai Ārlietu ministrijai un piedāvā Latvijai izstrādāt kārtību, lai noteiktu atbildīgo, kurš varētu lemt, ko darīt ar šādiem sankciju skartiem uzņēmumiem.

Fragmenti no Ekonomikas ministrijas vēstules:

"Ministrija aicina Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju, nepārkāpjot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, rast ātru risinājumu sankcionētu uzņēmumu darbības turpināšanai."

SIA „Ventamonjaks" ir unikāla infrastruktura - tas lielākais Baltijas jūras šķidrā amonjaka eksporta un importa terminālis.

Tas norāda, ka Latvijā izveidotajai infrastruktūrai minerālmēslojuma pārkraušanai un uzglabāšanai ir nozīme arī ārpus Baltijas.

Ņemot vērā, ka Latvijā šāda infrastruktūra jau ir pieejama, būtu nesaimnieciski apturēt SIA "Ventamoniaks" terminālu.

Tehnoloģiskā sašķidrināta amonjaka izvešana no termināla nozīmē termināla slēgšanu uz visiem laikiem, jo tā palaišana prasīs lielus kapitālos ieguldījumus un vismaz gadu.

Lietuvas un citu ES valstu (piemēram, Horvātijas, Polijas, Rumānijas) prakse liecina, ka ir iespējams izveidot tiesisko regulējumu, lai sankcionēts uzņēmums varētu turpināt darbību, nepārkāpjot noteiktās sankcijas.

Sankcionētiem uzņēmumiem ir iespējams izveidot "ugunsmūri", tādējādi noņemot sankcionētas personas ietekmi uzņēmumā.

Ekonomikas ministrija atsaucas uz Horvātijas, Polijas un Rumānijas pieredzi, ka esot iespējams izveidot tiesisko regulējumu, lai sankcionēts uzņēmums varētu turpināt darbību, nepārkāpjot noteiktās sankcijas. Turklāt amonjaka ražošana esot stratēģiski svarīga arī Eiropai. Ministrija iesaka ieviest "ugunsmūri", kas nodrošinātu, lai "sliktie" biznesmeņi no darba atsākšanas labumu negūst, bet partneri, kas nav sankcionēti, var turpināt strādāt. Tiek minēti pat argumenti, ka ar Mazepina naudu veidoto firmu darbības atjaunošana ļautu izvairīties no pārtikas trūkuma.

Raidījums: Bet, izlasot to vēstuli, sanāk tā sajūta tāda, ka nevis jūs mudināt rosināt diskusiju, bet jūs mudināt ļaut šiem uzņēmumiem atsākt darbību. Vai var teikt, ka es pareizi sapratu, izlasot šo vēstuli?

Indriksone: Nē, tāda nebija vēlme. Bija vēlme norādīt uz citu valstu piemēriem, sasaistot tos ar šiem uzņēmumiem, kas ir vērsušies pēc skaidrojumiem un pēc lēmumiem, un sliktākais, kas notiek, kad nekādi lēmumi netiek pieņemti. Un varētu teikt, ka ir situācija, kad nav skaidrības. Un, protams, ņemot vērā izaicinājumus arī minerālmēslu nozarē un sagaidāmo nākamo sezonu, kas vēl nekādas labas ziņas nenesīs, ir svarīgi saprast, ko darīsim, kā darīsim, vai varam pārorganizēties, izmantojot esošo infrastruktūru, vai mēs faktiski ļausim viņai iznīkt.

Tikmēr vienmēr jāpatur prātā, ka atsevišķu valstu centienus no sankcijām izvairīties var izmantot Krievija. Tā uzskata Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis. Tas ļautu Krievijai norādīt uz Eiropas nespēju ieturēt vienotu pozīciju centienos aizgriezt naudas krānu, kas piesaistīts naftas, gāzes un amonjaka biznesiem.

Ekonomikas ministrijas vēstules adresāti par ekonomikas ministres ieceri ir mazrunīgi. Tieslietu ministra birojā apgalvoja, ka viņi par šo tematu nerunās, bet ārlietas pagaidām tikai pētot situāciju.

Vācijas valdība nolēma, ka, piemēram, savā valstī konfiscē "Gazprom" aktīvus. Ekonomikas ministre mums apgalvo, ka tas esot variants,

tomēr abu miljardieru biznesa aizstāvības vēstulē par to nav nekas pieminēts.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu