"Nedēļas fokusā" TVNET ārpolitikas eksperts Artūrs Bikovs ⟩ "Droni nepavisam nav Krievijas armijas "wunderwaffe""

TVNET
"Droni nepavisam nav Krievijas armijas "wunderwaffe""
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: TVNET

Krievija uzbrukumos Ukrainai aktīvi sākusi izmantot dronus, ko atsevišķi eksperti vērtē kā apliecinājumu Krievijas armijas mazspējai. Tajā pašā laikā Krievijas valdība centusies radīt šaubas Rietumvalstīs par atbalstu Ukrainai, apvainojot to plānos izmantot "netīro bumbu". Kā vērtējami Krievijas gājieni un vai Rietumvalstu atbalsts Ukrainai varētu mainīties, TVNET raidījumā "Nedēļas fokusā" komentē TVNET žurnālists, politologs, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Artūrs Bikovs.

Viņaprāt, tieši dronu izmantošana neliecinot par Krievijas armijas mazspēju, taču nevarot arī noliegt, ka Krievijas armija "pat tuvu nav tik varena un dižena, kā varbūt domājām pirms kara Ukrainā, un to redzam kara gaitā".

Vienlaikus Bikovs atzīmē, ka šie droni ir pierādījuši savu efektivitāti un šajos apstākļos, kad ir apziņa, ka karš diemžēl būs ilgstošs, izmantoto resursu efektivitātes nozīme kļūst arvien lielāka. "Tādi droni, ko izmanto Krievija, ir diezgan efektīvs instruments, jo ir lēti un tos nemaz nav tik ērti notriekt ar pretgaisa aizsardzību - tas nav sevišķi ātri,  pretgaisa sistēmai to ir diezgan grūti identificēt. Vēl jo vairāk - iztērēt veselu raķeti, kas, atzīsim, ir visai dārga, lai notriektu dronu, nav efektīvi," klāsta Bikovs. Līdz ar to arī Ukrainai ir jāmeklē risinājumi, kā šo jautājumu atrisināt, un tā jau ir vērsusies pie Rietumvalstu partneriem. Ārpolitikas eksperta ieskatā, tiklīdz šis jautājums par aizsardzību pret dronu uzbrukumiem būs atrisināts, Krievija meklēs vēl kādus veidus, kā karā gūt kādas priekšrocības.

"Bet man neliekas, ka varam uzreiz apgalvot, ka Krievija ir atradusi tā saucamo "wunderwaffe" [brīnumieroci - red.] jeb tādu risinājumu visām savām problēmām. Pavisam noteikti nē!" uzsver Bikovs.

Viņš arī atgādina, ka Ukrainas armija veiksmīgi turpina pretuzbrukumus, lai gan varbūt ne tik ātri kā iepriekšējos mēnešos. Šobrīd galvenais pretuzbrukumu mērķis ir Hersonas atbrīvošana. "Pakāpeniski frontes līnija virzās atpakaļ uz Krievijas pusi," norāda politologs.

Savukārt, komentējot Krievijas centienus apvainot Ukrainu plānos izmantot "netīro bumbu", viņš pauž, ka tas, visticamāk, ir kārtējais Kremļa mēģinājums patestēt un pabaidīt Rietumvalstu partnerus, lai tie būtu uzmanīgāki un kaut uz vienu dienu aizdomātos, vai tiešām ir nepieciešams palīdzēt Ukrainai un nodrošināt viņiem pretgaisa aizsardzības sistēmas. 

Tomēr, viņaprāt, šie izteikumi arī automātiski nenozīmē, ka Krievija pati varētu izmantot šo ieroci. "Prakse liecina, ka Krievijas teiktais, ka Ukraina izmantos kaut ko tādu, nekad nav piepildījies. Otrais, kas arī ir ļoti labi, nav piepildījušās arī prognozes, ka Krievija pati izmantos ko tādu," saka Bikovs.

Vienlaikus viņš norāda, ka ASV demokrātu partijas locekļu retorika par nepieciešamību virzīties uz miera sarunām starp Ukrainu un Krieviju varētu liecināt par gatavošanos nākamgad gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām un vēlmi piesaistīt lielāku sabiedrības un mediju uzmanību, audzējot politisko kapitālu. 

Politologs skaidro, ka ASV sabiedrība, visticamāk, ik dienu neseko līdzi notikumu attīstībai frontē, līdz ar to tai varētu šķist, ka situācija tur krasi nemainās un valsts ieguldītie līdzekļi Ukrainas aizsardzības stiprināšanai neatmaksājas. Tāpēc rosinājumi mainīt pieeju varētu viņus uzrunāt.

MAF logo
MAF logo Foto: MAF

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais