Bezmiegs, imūnsistēmas darbības traucējumi, svara izmaiņas, strauja garastāvokļa maiņa, palēnināta smadzeņu darbība, samazināta hormonu ražošana un citas veselības problēmas - to izraisītājs var būt stress. Lai gan zināms, ka stress noteiktās devās ir normāls un pat veselīgs, daudzi cilvēki aizvada savas dienas pārmērīgā satraukumā un steigā, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot savu labklājību. Mūsdienās stress ir kļuvis par izplatītu parādību ne tikai pieaugušo, bet arī pusaudžu un pat bērnu vidū.
Noskaidrojiet stresa cēloni
Stress ir organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu. Jebkāds fizisks, bioķīmisks vai emocionāls faktors, kas izraisa fizisku vai psihisku spriedzi. Lai gan šķiet, ka stress ir kaitīgs, nelielās devās tas var nākt par labu. Kad ir jāpaveic kāds uzdevums, neliela spriedze var būt stimuls enerģiskai un efektīvai darbībai. Savukārt pārlieku liels stresa daudzums izraisa veselības problēmas, un no tā nepieciešams izvairīties. Daži no izplatītākajiem stresa cēloņiem ir spriedze darbā, veselības problēmas, nelabvēlīgas attiecības ar apkārtējiem. Lai izvairītos no stresa, ir jāatrod tā cēlonis vai veids, kā to mazināt. Galvenais ir izzināt savu ikdienu un sevi, lai spētu cīnīties pret stresu. Dažas no stresa pazīmēm ir, piemēram, pasliktināta atmiņa, pēkšņas negatīvas emocijas, slikta sava laika plānošana un miegainība, kas rezultējas neapmierinošos darba rezultātos.
Ikdienas darbības
Ar stresu var sākt cīnīties, veicot nelielas izmaiņas ikdienas darbībās. Sākot ar laika plānošanu, kurā ikdienā tiek veltīts laiks arī sev un pāris minūtes elpas atvilkšanai starp visiem darbiem, beidzot ar ikdienas dzīves aplūkošanu «no malas». Laika plānošana ļaus rūpīgi sakārtot ikdienu tā, lai katrai lietai atliktu laiks. Vispirms ir jāpadomā par lietām, kas ir svarīgas tieši jums, un tikai tad ķerieties pie tām, kuras būtu svarīgas citiem. Saplānojiet darbus, maltītes, atpūtas un pārdomu brīžus, veltiet daudz vairāk laika sev, jo tas atmaksāsies ar precīzu ikdienas ritmu bez stresa. Lai saprastu, kas jums ir svarīgi un kas nav tik svarīgi, ir jāpaskatās uz lielo bildi no malas - jādomā ilgtermiņā un jāizvērtē lietu svarīgums. Nav nepieciešams satraukties par lietām, kuras nevar mainīt šodien, bet rīt jau tās būs aizmirstas.
Jaunu izaicinājumu priekšā
Lai ilgtermiņā uzvarētu stresu un tā radītās sekas, noteikti būtu nepieciešams mainīt ikdienas ritmu un izmēģināt ko jaunu. Esiet fiziski aktīvi, sportošana izraisa tā dēvētā laimes hormona jeb endorfīna izdalīšanos, kas dabīgā veidā mazina stresu un uzlabo garastāvokli. Pavadiet laiku, socializējoties ar draugiem vai ģimenes locekļiem, kas būs lielisks veids, kā relaksēties, pozitīvi «uzlādēties» un smieties, - tas mazinās sasprindzinājumu, uzlabos asinsriti un sirds veselību. Meditējiet. Ir pierādīts, ka, atvēlot laiku meditācijai, koncentrējoties uz elpošanu, sarūk stresa līmenis un var samazināties stresa izraisītas veselības problēmas. Mēģiniet pēc iespējas vairāk laika pavadīt dabā: svaigs gaiss, saules gaisma un dabas ainavas var samazināt stresa līmeni, labvēlīgi ietekmēt ķermeni un uzlabot pašsajūtu.
Vitamīni pret stresu
B grupas vitamīni labvēlīgi iedarbojas uz mūsu nervu sistēmu un uzlabo smadzeņu darbību. B grupas vitamīnu trūkums var izraisīt nervu sistēmas izsīkumu, tas nozīmē - pastiprināts garīgs un fizisks nogurums, depresīvs garastāvoklis, pārlieka uzbudināmība, atmiņas traucējumi, koncentrēšanās spēju samazināšanās, samazināta izturība pret stresu, bezmiegs. Visi B grupas vitamīni piedalās nervu šūnu metabolisma procesos, nervu impulsu pārvadē, līdz ar to nodrošinot visu orgānu sabalansētu, veselīgu darbību. Lietojot šīs grupas vitamīnus, uzlabojas darba spējas, atmiņa, koncentrēšanās, ilgstošāka stresa noturība. Pie nervu sistēmas stabilizētājiem noteikti jāatzīmē arī magnijs, jo tā deficīts organismā arī izpaužas tāpat kā iepriekš minētie simptomi. Magnijs ir ļoti svarīgs minerāls, kas mazinās nogurumu, nespēku, nervozitāti un uzbudināmību, kā arī muskuļu krampjus. Ja ir sasniegts augsts stresa līmenis, tad talkā var nākt arī augu valsts preparāti, kuriem ir nomierinoša, garastāvokli stabilizējoša darbība. Te var palīdzēt tas pats baldriāns, kuram ir izteikta sedatīva darbība, arī pasiflora, melisa, apiņi, vīgrieze, mātere un kumelīte nomierinās un pozitīvi ietekmēs jūsu garastāvokli.
